2.3 °C
ASV un Krievijas sarunās par Krievijas–Ukrainas kara izbeigšanu ir sasniegts noteikts progress, otrdien intervijā telekanālam "Fox News" norādīja ASV valsts sekretārs Marko Rubio.
Pēc Rubio teiktā, Vašingtonas mērķis ir noskaidrot, kādi nosacījumi būtu pieņemami Ukrainai un nodrošinātu tās ilgtermiņa drošību. "Mēs esam strādājuši pie tā un, manuprāt, esam panākuši zināmu progresu, identificējot to, kam ukraiņi varētu piekrist un kas garantētu viņiem drošību nākotnē," sacīja Rubio žurnālistam Šonam Hanitijam.
Viņš pauda cerību, ka panāktā vienošanās ļaus Ukrainai ne tikai atjaunot savu ekonomiku, bet arī attīstīties kā suverēnai valstij.
Kremlis: "Sarunas bija konstruktīvas"
Maskavā notikušās ASV un Krievijas sarunas bijušas produktīvas, pēc tikšanās medijiem paziņoja Krievijas prezidenta Vladimira Putina padomnieks Jurijs Ušakovs.
Ušakovs sarunas raksturoja kā “ļoti noderīgas, konstruktīvas un informatīvas”, vēsta ziņu aģentūra “Interfax”. Saruna ilga gandrīz piecas stundas.
Pēc viņa teiktā, tikšanās laikā abas puses apspriedušas dokumentus, kurus Vašingtona iepriekš bija nodevusi Krievijai, tostarp vēl četrus papildu materiālus, kas saņemti nesen. “Mēs neiedziļinājāmies konkrētos formulējumos vai priekšlikumos, bet runājām par idejām un principiem, kas tajos ietverti,” sacīja Ušakovs.
Viņš uzsvēra, ka Krievija daļai piedāvājumu varētu piekrist, savukārt pret citiem izteikusi kritiku. “Prezidents neslēpa mūsu kritisko, pat negatīvo attieksmi pret vairākiem priekšlikumiem,” teica Putina padomnieks.
Sarunās īpaša uzmanība pievērsta teritoriālajiem jautājumiem, kas, pēc Krievijas domām, ir neatņemama konflikta risinājuma sastāvdaļa.
Ušakovs atzina, ka kompromiss vēl nav panākts un lai gan daži ASV piedāvātie risinājumi šķiet potenciāli pieņemami, tie vēl diskutējami. "Darbs turpināsies," viņš piebilda.
Atbildot uz jautājumu par sarunu ietekmi uz iespēju panākt mieru, Ušakovs norādīja, ka dialogs mieru nav attālinājis.
Aptauja
Kādi ir Donalda Trampa mērķi attiecībā uz Krieviju un Ukrainu?
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
