Rēzeknes spēle ar valsti; Kāds īsti ir pašvaldības piedāvājums "Gora" sakarā

Rēzeknes pašvaldība vēstulē, ko Kultūras ministrija (KM) saņēma pagājušajā nedēļā, lūgusi sniegt papildu skaidrojumu par ministrijas izteiktajiem priekšlikumiem saistībā ar SIA "Austrumlatvijas koncertzāle" pārvaldību.

KM bija lūgusi pašvaldību atbildēt uz piedāvājumu par valsts līdzdalību "Austrumlatvijas koncertzāles" pārvaldē, iemaksājot 75% no pamatkapitāla un iegūstot izšķirošo ietekmi, kā arī par Latgales vēstniecības "Gors" ēkas un tās aprīkojuma nodošanu valsts īpašumā. 22. janvārī pašvaldība atbildi sniedza, bet par tās saturu līdz šim nekas konkrēti nebija zināms.

Kā ziņo LETA, Rēzeknes pašvaldība aicina KM skaidrot, kādi kritēriji, izvērtējumi vai stratēģiskie apsvērumi bijuši pamatā valsts vēlmei iegūt izšķirošu ietekmi pašvaldības kapitālsabiedrībā, kāds ir plānotais ēkas pārņemšanas ekonomiskais risinājums, tostarp attiecībā uz līdzšinējo ieguldījumu atmaksu un turpmāko apsaimniekošanu. Tāpat pašvaldībai esot interesanti, vai ir veikts iekšējais ietekmes novērtējums par minēto priekšlikumu īstenošanas iespējām, potenciālajām sekām un riskiem. Savukārt "Kultūrzīmēm" likās interesanti palūkoties, kādas domas par šiem aspektiem ir izskanējušas līdz šim un – ko no šā visa varam secināt.

Grib vai negrib?

Līdz šim parādījās atsevišķi signāli no Rēzeknes pašvaldības, kas rosina uz domām par atkāpšanos no sākotnējās skaļi deklarētās gatavības nodot "Goru" valsts pārziņā. "Varam pat nodot īpašumā visu "Goru" valstij. Tā kā paši esam daudz ieguldījuši, būtu pareizi valstij iesaistīties pilnā apjomā," vēl 23. decembra preses konferencē izteicās Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs, piebilstot, ka nepieciešams "stabils, paredzams un ilgtermiņā bāzēts valsts finansējums".

Jautāts par ar "Goru" saistītajām parādsaistībām, viņš pauda personisko viedokli, ka tie ir trīs četri miljoni eiro. "Mēs piedāvājam valstij pārņemt "Goru" īpašumā, jo valsts labāk nodrošinās tajā "pareizo" saturu," viņš uzsvēra, norādot, ka 240 000 eiro, ko "Gors" gadā saņem no Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF), ir ļoti maz.

Kā informē LETA, Rēzeknes pašvaldības ieskatā darba grupas uzdevums bijis izvērtēt trīs iespējamos virzienus – koncertzāles ēkas un deleģējumā noteikto funkciju nodošanu privātajam uzņēmumam – lai gan iepriekš mērs vismaz vārdos bija no šīs idejas atteicies – , pašvaldības tiešā pakļautībā esošas iestādes izveidi, kā arī esošā deleģējuma līguma un infrastruktūras pārvaldības mehānisma pilnveidošanu.

Darba grupai neesot mandāta apspriest KM piedāvājumu, kamēr par šādu soli nav pieņemts Rēzeknes pašvaldības lēmums. Līdz ar to darba grupas pirmdienas sēdē KM piedāvājums attiecībā uz "Goru" nav ticis skatīts.

Smalki izvairoties

Iepriekš, 21. janvārī, Rēzeknes pašvaldības pārstāvji piedalījās Saeimas Latgales apakškomisijas sēdē, kur, pēc pašvaldības paustā, tā uzsvērusi, ka darba grupas uzdevums bijis izvērtēt visus trīs piedāvātos pārvaldības modeļus, taču pats izvērtēšanas process nenozīmējot tūlītēju lēmuma pieņemšanu. Runājot par valsts iesaisti, pašvaldībai neesot skaidrs, kādi konkrēti mērķi tiktu sasniegti, ja "Gors" nonāktu valsts pārvaldībā, kā arī kāds būtu garantētais un ilgtermiņā prognozējamais finansējums, nevis tikai projektu konkursu iespējas. Jāpiebilst, ka KM pārstāvji atbildi uz šo jautājumu ir gatavi sniegt vienīgi pēc konkrēta pašvaldības lēmuma saņemšanas. Ministru prezidentes parlamentārā sekretāre Karina Ploka teikusi: "Pašlaik stāsts nav par to, cik liels ir naudas apjoms, bet par to, ka šis jautājums ir uz galda."

"Grūti nepiekrist, ka īpašuma maiņa pati par sevi vēl nerada labāku kultūras saturu, ja tai neseko skaidrs un ilgtermiņā stabils finansējuma modelis," minētajā Saeimas Latgales apakškomisijas sēdē teica A. Bartaševičs. Neesot arī pamatots, "kāpēc tos pašus mērķus nebūtu iespējams sasniegt, slēdzot deleģēšanas līgumu un saglabājot īpašumtiesības pašvaldībai. Nav skaidrs, kā Kultūras ministrijas piedāvātais risinājums – rēzekniešu īpašuma atsavināšana – stiprinātu "Gora" darbību un tā piedāvāto kultūras saturu".

"Ja mērķis ir satura uzlabošana un iestādes finansiālā stabilitāte, tad kāpēc vienīgais piedāvājums ir atsavināšana? Objekta atsavināšana, kura būvniecībā un uzturēšanā pašvaldība ieguldījusi 19 miljonus eiro – Rēzeknes iedzīvotāju, nodokļu maksātāju, līdzekļu –, nav pieņemams risinājums. Vienlaikus rodas būtisks jautājums par demokrātisku lēmumu pieņemšanu – vai ir pieļaujami lemt par pašvaldības īpašuma atsavināšanu, iepriekš nenoskaidrojot Rēzeknes iedzīvotāju viedokli?" uzsvēra A. Bartaševičs. Objektivitātei jāpiebilst, ka "Gorā" ir ieguldīta arī prāva ES fondu nauda un "valsts "Gora" izveidē investējusi 8,3 miljonus eiro, nodrošinot arī turpmāku investīciju ieplūšanu VKKF mērķprogrammā daudzpusīgas profesionālās mākslas nodrošināšanai (piemēram, 2025. gadā – 245 000 eiro)", informē KM sabiedrisko attiecību vadītāja Lita Kokale.

Pēc LTV raidījuma "Kultūršoks" informācijas, Rēzeknes dotācija "Goram" ik gadu vidēji ir 800 000 eiro, koncertzāle ir katru gadu strādājusi ar zaudējumiem, bet tie ir bijuši salīdzinoši nelieli: 2022. gadā – 22 000, 2023. – nepilni 15 000, 2024. – 19 000 eiro. Vismaz vārdos "Gors" ir kļuvis par Rēzeknes magnētu, tomēr būtu interesanti noskaidrot tā reālo ekonomisko ietekmi uz vietējām kafejnīcām, restorāniem, viesnīcām. Drīz pēc atklāšanas tā tika mērīta un izrādījās pozitīva – katrs "Gorā" ieguldītais eiro atnesa vismaz divus.

Kāds īsti ir pašvaldības konkrētais piedāvājums pārvaldības modeļa maiņai, kas balstīts aprēķinos par visu pušu iesaisti, par to no pašvaldības puses joprojām nekādas skaidrības nav. Tāpat kā nav skaidrības un publiskotu finanšu ekonomisko aprēķinu par valsts reālajām iespējām uzņemties šo, bez šaubām, arī finansiāli apjomīgo institūciju.

Var, protams, tagad kritizēt kādreizējos lēmumu pieņēmējus par uzdrīkstēšanos Latgalē izveidot zāli ar 1000 vietām, tomēr skaidrs, ka "Gora" nozīme sniedzas tālu pāri Latgalei, līdz ar to arī skatītāji brauc. Protams, no kultūras tūrista viedokļa būtu labi, ja pilsētā būtu vairāk naktsmītņu iespēju un arī kafejnīcu. Nenoliedzami, tik liels zāles apjoms ir izaicinājums, tomēr, būsim godīgi, arī nevienas citas reģionālās koncertzāles piepildījums regulāri nav 100%. "Gora" repertuārā ir eleganti līdzsvarots nopietnais, akadēmiskais saturs ar izklaidējošo, uzsverot latvisko, latgalisko stīgu. "Mums ir svarīgi, lai piedāvātais saturs būtu pieprasīts un lai mēs atbildīgi izturētos pret nodokļu maksātāju naudu. Tāpat mums jāvērtē, vai rēzeknieši ir apmierināti ar pašvaldības un tās iestāžu darbu. Mēs runājam par absolūtiem skaitļiem, un šodien redzam, ka SIA "Austrumlatvijas koncertzāle" strādā ar zaudējumiem," toties teicis A. Bartaševičs, rosinot aizdomas par vēlmi iejaukties satura veidošanā, iespējams, pavirzot to krieviskā virzienā.

Ko darīt valstij?

"Valstij ir jāpārņem Latgales vēstniecība "Gors"," paudis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un viņam pievienojušies arī daudzi Latvijas kultūras profesionāļi. Nacionālā kultūras padome (NKP) atgādinājusi "Gora" stratēģisko nozīmi Latgales reģionā; to, ka šī koncertzāle ir ne vien kultūras pasākumu norises vieta, bet arī latviskās un latgaliskās kultūras, profesionālās mākslas pieejamības, starptautiskās atpazīstamības un sabiedrības saliedētības balsts Latgales reģionā. NKP aicina arī izvērtēt pārmaiņu vadības procesa SIA "Austrumlatvijas koncertzāle" tiesiskumu, tai skaitā lēmumu par tās direktores Diānas Zirniņas atstādināšanu no amata, izvairīšanos no dokumentu un informācijas sniegšanas un to sniegšanas novilcināšanu, kā arī lēmumu pieņemšanas atbilstību normatīvajam regulējumam u. c.

Nedaudz pasapņojot – Lielā mūzikas balva šogad norisināsies Vidzemes koncertzālē "Cēsis", tomēr – cik skaisti, ja tas notiktu "Gorā". Tas būtu īsts valsts attieksmes apliecinājums!