Saeima ceturtdien apstiprināja grozījumus Izglītības likumā, kas paredz ievērojami sašaurināt tālmācības iespējas pamatizglītības pirmajā posmā — 1. līdz 6. klašu skolēniem.
Grozījumu mērķis ir precīzāk noteikt izglītības formas un paaugstināt mācību kvalitāti. Plānots atteikties no neklātienes formas, to aizstājot ar nepilna laika klātieni, vienlaikus ieviešot kombinētās mācības. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija skaidro, ka šāds risinājums ļaus elastīgi apvienot dažādus mācību līdzekļus un metodes, tostarp attālinātus elementus un tiešsaistes nodarbības, vienlaikus stiprinot kvalitatīvas klātienes mācības.
Kombinēto mācību ieviešanas un norises kārtību noteiks Ministru kabinets. Grozījumos precizēta arī iekļaujošās izglītības izpratne, kā arī izglītība vecāku vadībā — abu formu nosacījumus paredzēts noteikt valdības noteikumos.
Vienlaikus likumā nostiprināts stingrāks regulējums tālmācībai.
1.–6. klašu skolēniem mācības tālmācībā vai ģimenē būs atļautas tikai uz vienu gadu
un tikai tad, ja saņemts pašvaldības izvērtējums par īpašiem apstākļiem, kas šādu mācību formu padara atbilstošu bērna interesēm. Šādi apstākļi var būt saistīti ar veselību, sociālo situāciju, izglītības pieejamību vai citiem būtiskiem iemesliem. Pašvaldībām būs tiesības izvērtējuma termiņu arī pagarināt, bet kritērijus un kārtību noteiks MK.
Tālmācība arī turpmāk būs pieejama bērniem, kuri pastāvīgi dzīvo ārvalstīs, kā arī pilngadīgajiem, kuri līdz 18 gadu vecumam nav ieguvuši pamatizglītību.
Grozījumu nepieciešamību likumdevēji pamato ar mācību rezultātiem — centralizēto eksāmenu dati liecina, ka
tālmācībā mācījušos skolēnu sasniegumi vidēji ir būtiski zemāki nekā klātienes skolēniem.
Piemēram, matemātikas eksāmenā 84% tālmācības skolēnu rezultāts ir zem valsts vidējā, turklāt atsevišķās skolās ievērojama daļa skolēnu nesasniedz pat minimālo vērtējumu. Līdzīga aina vērojama arī latviešu un angļu valodas eksāmenos.
Likuma grozījumu autori uzsver, ka klātienes mācības dod plašākas iespējas tiešam skolotāja atbalstam un sekmē sociālo prasmju attīstību — sadarbību, komunikāciju un empātiju. Skolas vide nodrošina arī strukturētu dienas kārtību, disciplīnas un laika plānošanas iemaņu veidošanos, kā arī regulāras fiziskās aktivitātes.
Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka 2024. gadā pamatizglītības posmā tālmācībā mācījās aptuveni 3500 skolēnu, bet kopumā visos izglītības līmeņos — ap 12 800 skolēnu.
MK noteiks arī prasības tehniskajai videi, mācību materiāliem, skolēnu ikdienas iesaistei un atbalstam, tostarp tiešā kontakta apjomu un kvalitātes kritērijus. Atsevišķi tiks reglamentēta attālināta latviešu valodas, Latvijas vēstures, kultūras, dabas un ģeogrāfijas apguve skolēniem, kuri dzīvo ārvalstīs.
Pāreja uz jauno kārtību notiks pakāpeniski — attiecībā uz 1. klasi tā stāsies spēkā jau no nākamā mācību gada, bet pārējām klasēm jaunais regulējums tiks ieviests pakāpeniski līdz 2029. gada 1. septembrim.
Aptauja
Cik veiksmīgi, jūsuprāt, noritējusi pāreja uz vienotu skolu latviešu valodā?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
-3.7 °C
































































































































































































































































