Trampa veidotā Miera padome mērķē uz plašāku lomu

ASV prezidenta Donalda Trampa iecerētā Miera padome, kas sākotnēji bija plānota miera nodrošināšanai Gazas joslā un šīs palestīniešu teritorijas atjaunošanas uzraudzībai, sākusi iegūt konkrētākas aprises, kā arī izteikt pretenzijas uz daudz vērienīgāku lomu, kas neaptvertu tikai Tuvos Austrumus.

Apskatnieki un dažādu valstu diplomāti pat izsaka pieņēmumu, ka Trampa iecerētā struktūra varētu mēģināt mazināt ANO lomu pasaules politikā vai pat pavisam aizstāt šo starptautisko organizāciju.

Gaza netiek pieminēta

Miera padomes izveidošana tika paredzēta jau Trampa 20 punktu plānā, ko ASV prezidents pagājušajā gadā piedāvāja, lai palīdzētu izbeigt kopš 2023. gada ilgušo Izraēlas un teroristiskā grupējuma "Hamās" karu. Plāna pirmajā fāzē Izraēla un "Hamās" vienojās par uguns pārtraukšanu, Izraēlā sagrābto ķīlnieku apmainīšanu pret palestīniešu ieslodzītajiem, daļēju Izraēlas spēku atvilkšanu no Gazas joslas, kā arī humānās palīdzības piegādēm šai palestīniešu teritorijai. ASV jau ir izsludinājušas plāna otro fāzi, par kuras sekmīgu izpildīšanu pārliecības nav, tostarp tāpēc, ka tā paredz "Hamās" atbruņošanos, kam šis grupējums nav gatavs piekrist. Jāpiebilst, ka Miera padomes statūtu tekstā, kas nonācis laikraksta "Times of Israel" rīcībā, aprakstīti šīs struktūras darbības principi, tomēr Gazas josla tajā nemaz nav pieminēta. Tas vairojis apskatnieku aizdomas, ka Miera padome ir iecerēta arī citu konfliktu risināšanai. Tas savukārt nonāk pretrunā ar ANO Drošības padomes rezolūcijā pagājušā gada novembrī doto divu gadu mandātu, kas Miera padomei sniedz pilnvaras tikai attiecībā uz Gazas joslu. Miera padomes iedzīvināšanas gadījumā tā varētu sākt konkurēt ar Apvienotajām Nācijām. Tramps nav slēpis savu skeptisko nostāju pret ANO, to atkārtojot arī preses konferencē otrdien. "ANO nav bijusi pārāk noderīga. Esmu liels ANO potenciāla cienītājs, bet tā nekad nav attaisnojusi savu potenciālu," paziņoja Tramps. Apskatnieki pieļauj, ka ar šādas jaunas organizācijas palīdzību ASV prezidents mēģina apiet ANO sistēmas uzliktos ierobežojumus. "Tas ir ASV īsceļš mēģinājumā iegūt veto pilnvaras pasaules politikā," intervijā aģentūrai "Associated Press" norādīja domnīcas "Starptautiskā krīzes grupa" ANO lietu vadītājs Daniels Forti.

Plašas pilnvaras Trampam

Miera padomes statūtos uzsvērts, ka šī organizācija tiek veidota, lai "veicinātu stabilitāti" un "nodrošinātu ilgstošu mieru teritorijās, kuras skāris vai apdraud konflikts". Dokumentā Trampam tiek paredzēts Miera padomes priekšsēdētāja amats ar ļoti plašām pilnvarām. Amata pilnvaras viņam tiek piešķirtas uz mūžu un atcelt priekšsēdētāju var tikai ar vienbalsīgu visu padomes dalībvalstu lēmumu. 

Priekšsēdētājs, kuram ir paredzētas vērienīgas veto pilnvaras, arī ir tiesīgs izraudzīties savu pēcteci šajā amatā. Tas liecina, ka Miera padome paliks ASV pārziņā arī pēc tam, kad pēc trim gadiem noslēgsies Trampa otrā amata termiņa pilnvaras,

secina raidorganizācija "Deutsche Welle". Statūti sniedz pilnvaras priekšsēdētājam aicināt padomes dalībvalstis, kuras pārstāvēs valsts vai valdības vadītājs. Ikvienas dalībvalsts termiņš padomē ilgst trīs gadus, tomēr tas neattiecas uz valstīm, kuras padomes darbības pirmajā gadā ir iemaksājušas vairāk nekā miljardu ASV dolāru. Izskanējis, ka šis finansējums tiks novirzīts Gazas joslas atjaunošanai.

Nesteidz piekrist

Līdz šim Trampa uzaicinājumu pievienoties varētu būt saņēmušas aptuveni 60 valstis. To vidū ir tādas NATO valstis kā Apvienotā Karaliste, Turcija un Vācija. Izskanējis, ka Francija, Norvēģija un Zviedrija ir noraidījušas uzaicinājumu dalībai šajā organizācijā. Parīze savu atturību skaidrojusi ar ANO Drošības padomes mandātu, kas šai organizācijai sniedz pilnvaras tikai Gazas joslā, bet ne attiecībā uz citiem konfliktiem. Francija arī vērsusi uzmanību uz aizdomām, ka Trampa veidotā organizācija met izaicinājumu ANO lomai pasaulē. Reaģējot uz Francijas prezidenta Emanuela Makrona atteikumu, Tramps brīdinājis, ka Francijas vīniem varētu noteikt 200% tarifu. Virkne uzaicināto valstu vēl apsver, vai piekrist dalībai Miera padomē. Saistībā ar Trampa tarifu draudiem sasauktajā ārkārtas samitā šodien Briselē Eiropas Savienības (ES) līderi apspriež arī Eiropas valstu iespējamo dalību Miera padomē, vēsta telekanāls "Euronews". Nevēlēšanās piekrist dalībai Miera padomē varētu apgrūtināt Eiropas līderu mēģinājumus mazināt spriedzi, kas transatlantiskajās attiecībās pastiprinājusies pēc Trampa izteikumiem par vēlmi pārņemt Dānijai piederošo Grenlandi. Jāpiebilst, ka Miera padomē Tramps ir aicinājis arī Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu. Kremlis paziņojis, ka Putins pašlaik apsverot, vai pieņemt uzaicinājumu. Putina dalība padomē ievērojami apgrūtinātu Eiropas līderu atrašanos šajā organizācijā, vērtē "Euronews". Tajā aicināta esot arī Ukraina. Uzaicinājumu toties jau pieņēmis Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kā arī Izraēlas valdības vadītājs Benjamins Netanjahu. Zināms, ka pozitīvu atbildi sniegušas, piemēram, Argentīna, Baltkrievija, Ēģipte un Kazahstāna. Jaunās organizācijas statūtos paredzēta arī atsevišķa izpildpadome, kuras sastāvā Tramps ir aicinājis savu znotu Džaredu Kušneru, ASV valsts sekretāru Marko Rubio, bijušo britu premjeru Toniju Blēru, kā arī citus savus sabiedrotos.