2.4 °C
Lai arī kopš 2021. gadā uzsāktās minimālo ienākumu reformas garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsts ik gadu pastāvīgi kāpj, Eiropas Pretnabadzības tīkla nacionālajā dalīborganizācijā "EAPN-Latvia" vērtē, ka tas joprojām ir nepietiekams. Bet Labklājības ministrijā (LM) rēķina, ka augošie minimālie ienākumi kompensē patēriņa cenu kāpumu.
Minimālo ienākumu līmenis ir relatīvs rādītājs, atzīmē LM Sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta direktora vietniece Evija Kūla: "Tas nozīmē, ka, vienai iedzīvotāju daļai uzlabojoties ienākumu situācijai, kādai iedzīvotāju daļai tā pasliktinās. Bet pasliktinās nevis absolūtā izteiksmē, bet relatīvā. Proti, ienākumi palielinās visiem, bet vienai daļai palielinās vairāk nekā citai." Valstī noteiktais minimālo ienākumu līmenis ir atskaites punkts, lai sniegtu atbalstu vistrūcīgākajiem un noteiktu dažādu valsts un pašvaldību pabalstu un minimālās pensijas zemāko slieksni. Šo rādītāju aprēķina 40% apmērā no iedzīvotāju ienākumu mediānas, piemērojot koeficientus. Sākot ar 2024. gadu, visi minimālo ienākumu sliekšņi tiek pārskatīti reizi gadā 1. janvārī, balstoties uz jaunākajiem pieejamiem datiem par iedzīvotāju ienākumu mediānu, kas šogad noteikta 850,02 eiro apmērā. Tas nozīmē, ka, piemēram, pirmajam vai vienīgajam cilvēkam mājsaimniecībā garantēto minimālo ienākumu slieksnis ir 187 eiro un 131 eiro – pārējiem cilvēkiem mājsaimniecībā.
"GMI pabalsta apmēri kopš 2021. gada palielinās katru gadu ievērojami lielākā tempā nekā pirms reformas," uzsver Kūla. "Dati arī liecina, ka kopš minimālo ienākumu reformas ieviešanas sākuma 2021. gadā iedzīvotāju ar minimāliem ienākumiem situācija ir uzlabojusies, gan palielinoties ienākumiem, gan uzlabojoties materiālajai situācijai." LM vērtē, ka minimālo ienākumu (minimālo pabalstu un minimālo pensiju) jautājumā sistēma šobrīd ir sakārtota tā, lai tā būtu sociāli taisnīga, paredzama, caurspīdīga, ilgtspējīga un sociālekonomiski pamatota. "Analizējot patēriņa cenu un minimālo ienākumu sliekšņu kāpumu, secināms, ka ik gadu pieaugošie minimālie ienākumi kompensē patēriņu cenu pieaugumu," piebilst ministrijas pārstāve.
Turpretim "EAPN-Latvia" valdes priekšsēdētāja Laila Balga ir kritiskāk noskaņota: "Minimālā alga un garantētais minimālais ienākums (GMI) vēl šogad, neskatoties uz paaugstināšanu, ir nepietiekami dzīvokļa īrei, uzturam un veselības aprūpei." Pretnabadzības organizācijas vadītāja aicina vispār izskaust no domāšanas vēlmi pēc "minimālajiem ienākumiem", "minimālās algas" un "minimālās pensijas". "Ar šo "minimālo politiku" kā atskaites punktu tiek apzināti vai neapzināti nostiprināts nabadzības sindroms. Un cilvēkos tiek izskausta vēlme pēc izglītības un darba, pēc labklājības, it īpaši sociāli mazāk aizsargātajās grupās," spriež Balga. "EAPN-Latvia" ieskatā valstīm ir jāmaina stratēģijas, lai tās būtu vērstas uz maksimālo ienākumu nostiprināšanas tendencēm un bagātu sabiedrību. "Lai valdības nedrīkstētu noteikt kaut kādus smieklīgus skaitļus, kurus pēc tam veikli indeksētu, tādā veidā gadu desmitiem izliekoties par labdariem un uzturot nabadzības plaisu," rezumē Balga.
Minimālo ienākumu sliekšņi un apmēri 2026. gadā
- Ienākumu mediāna šogad noteikta 850,02 eiro apmērā; minimālo ienākumu sliekšņus aprēķina 22 līdz 80% apmērā no tās:
- Garantēto minimālo ienākumu (GMI) slieksnis: 187 eiro (pirmajam vai vienīgajam cilvēkam mājsaimniecībā); 131 eiro (pārējiem cilvēkiem mājsaimniecībā).
- Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis: 425 eiro (pirmajam vai vienīgajam cilvēkam mājsaimniecībā); 298 eiro (pārējiem cilvēkiem mājsaimniecībā).
- Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa maksimālais apmērs: 680 eiro (pirmajam vai vienīgajam cilvēkam mājsaimniecībā); 476 eiro (pārējiem cilvēkiem mājsaimniecībā).
- Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts: 187 līdz 387,66 eiro cilvēkam ar invaliditāti (atkarībā no grupas un citiem apstākļiem); 187 eiro pensijas vecumu sasniegušam cilvēkam.
- Minimālā invaliditātes pensija: 213 līdz 408 eiro (atkarībā no invaliditātes grupas un citiem apstākļiem).
- Minimālā vecuma pensijas aprēķina bāze*: 213 eiro; 255 eiro cilvēkam ar invaliditāti kopš bērnības.
Par to, kāda ir nabadzības izplatība un kā šo problēmu risina Latvijas novados, lasiet "Latvijas Avīzes" rītdienas numurā.
Publikācija tapusi projektā "Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikāciju saturu atbild "Latvijas Avīze".
