Latvijā sadzīves atkritumus "ražo" mazāk nekā vidēji Eiropā

Latvija atkritumu apsaimniekošanas jomā ir starp tām ES valstīm, kurās izveidota funkcionējoša un stabila sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēma, liecina Eiropas Revīzijas palātas (ERP) ziņojuma dati.

ERP ziņojumā analizēta situācija visās 27 ES dalībvalstīs, norādot, ka vairāk nekā trešdaļā valstu pastāv augsts risks nesasniegt noteiktos sadzīves atkritumu apsaimniekošanas mērķus. Latvija šajā grupā neietilpst, kas apliecina diezgan līdzsvarotu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbību.

Latvija var lepoties arī ar progresu poligonos apglabājamo sadzīves atkritumu apjoma samazināšanā un atkritumu plūsmu pārvaldībā. Šie rādītāji Latviju ierindo starp tām ES valstīm, kurās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pamatelementi darbojas, pretstatā valstīm, kurās joprojām dominē atkritumu apglabāšana. "ERP secinājumi apliecina, ka Latvijā ir izveidota stabila un funkcionējoša atkritumu apsaimniekošanas sistēma ar skaidru attīstības kursu. Mēs neesam starp valstīm, kurām ES mērķu sasniegšana ir visvairāk apdraudēta, un tas liecina par līdzšinējo pasākumu efektivitāti. Nākamais solis ir paplašināt dalīto vākšanu, attīstīt tehnoloģijas un iesaistīt sabiedrību aktīvākā šķirošanā. Vienlaikus jāņem vērā, ka nākotnē pieaugs arī dažādu reģenerācijas risinājumu nozīme – to īstenošana būs jāvērtē rūpīgi, balstoties datos un ilgtspējas principos," uzsver Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektors Andris Ķēniņš.

Straujāks apglabājamās daļas samazinājums 2025. gadā skaidrojams ar bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītās savākšanas sistēmas izveidi un bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtu izbūvi atkritumu apglabāšanas poligonos. Šādas iekārtas uzbūvētas septiņos no 10 poligoniem, nodrošinot, ka aptuveni 20% atkritumu, kas iepriekš tika apglabāti, tiek sagatavoti kā tehniskais komposts. Tas atbilstoši kvalitātei tiek izmantots poligonu inženiertehniskajām vajadzībām vai izvests no poligona kā materiāls.

2024. gadā tikai 11% no kopējā savāktā izlietotā plastmasas iepakojuma nav apsaimniekoti, un iepriekšējo trīs gadu laikā šis apjoms samazinājies vairāk nekā trīs reizes. 

Salīdzinot pēdējo gadu datus par sadzīves atkritumu apglabāšanas poligonu darbību, novērojama stabila tendence apglabājamās daļas samazinājumam – iepriekšējos gados tas bijis 10–15% robežās. 

VVD īpašu uzmanību pievērš atkritumu apsaimniekošanas kontrolei, tostarp vienotas metodikas īstenošanai poligonu uzraudzībā un kvalitatīvu, ticamu datu iegūšanai.

Tomēr arī Latvijai, pat neraugoties uz būtiskiem uzlabojumiem, joprojām pastāv risks līdz 2035. gadam nesasniegt 10% apglabāto sadzīves atkritumu apjomu, ja netiks attīstītas tehnoloģijas un kāpināts atkritumu šķirošanas apjoms. Vienlaikus ERP norāda, ka Latvijai ir būtisks potenciāls palielināt dalīti savākto un pārstrādāto atkritumu īpatsvaru, kas būs izšķiroši ES nākamo gadu mērķu sasniegšanai.

VVD uzsver, ka Latvijas sasniegumi apliecina mērķtiecīgu virzību uz aprites ekonomiku.

Izmetam mazāk, šķirojam naskāk

• Latvijā uz vienu iedzīvotāju gadā tiek radīti 464 kg sadzīves atkritumu, kas ir ievērojami mazāk nekā Eiropas Savienības (ES) vidējais rādītājs – 511 kg uz iedzīvotāju.
• Iepriekšējo desmit gadu laikā Latvija par 440% uzlabojusi sadzīves atkritumu šķirošanas, savākšanas un pārstrādes rādītājus, kā arī vairāk nekā par 50% samazinājusi poligonos apglabājamo atkritumu apjomu.

Avots: VVD/ERP ziņojums.