Koki un zaļumi pilsētā ir vērtība – tas skaidrs ikvienam, taču cik liela ir to nozīme un cik daudz dažādu pilsētas attīstības procesu tos apdraud, to zina ne visi. Atbildes uz šiem jautājumiem iegūstamas tikai pie speciālistiem.
Uz jautājumu, cik tieši vērts ir koks pilsētā, gatava atbilde ir arboristam, uzņēmuma "Labie koki" īpašniekam Edgaram Neilandam. Viņš saka, ka koks pilsētā ir vismaz simts reizes vērtīgāks nekā koks mežā. "Lai gan situācija Rīgā un citās Latvijas pilsētās atšķiras, tomēr pamata tendences ir līdzīgas," saka Neilands. "Koki traucē būvniecībai, koki traucē satiksmes uzlabošanas darbiem un citiem infrastruktūras projektiem. Arī sabiedrība vēl joprojām uz kokiem pilsētā skatās tāpat kā uz kokiem mežā. Tomēr tā nav – uz koku mežā vēl ir iespējams skatīties arī mežsaimniecības kategorijās: cik kubikmetru koksnes var iegūt, to nocērtot. Viens koks – viens vai divi kubikmetri, iegūstam kādus 100 līdz 200 eiro vai varbūt nedaudz vairāk, tas atkarīgs no koka sugas. Taču ar kokiem pilsētā ir citādi – šeit koki nodrošina būtiskus labbūtības aspektus – paēnu karstumā, vēja ātruma samazinājumu pilsētās un attiecīgi arī putekļu daudzuma samazināšanos, klimata pārmaiņu efektu ierobežošanu, lietus ūdens un ogļskābās gāzes piesaisti, vienlaikus atbrīvojot skābekli, kā arī uzlabo pilsētvides ainavu un nodrošina zināmas kultūrvēsturiskās vērtības, īpaši kombinācijā ar vēsturisko apbūvi.
Tieši tādēļ katrs koks pilsētā ir 50 līdz 100 tūkstošus eiro vērts.
Turklāt jāpiebilst, ka teiktais neattiecas uz dižkokiem, kuru vecums ir salīdzināms ar mūsu senākajiem arhitektūras pieminekļiem – viņu vērtība jau jāraksturo tādās pašās kategorijās kā senu baznīcu vērtība, proti, miljonos eiro, un daļā gadījumu tā var atrasties vispār ārpus ar naudu izsakāmām vērtībām. Tādēļ šādi koki ir jāaizsargā un kā ļoti pozitīva tendence jāvērtē tas, ka cilvēki pilsētās ir gatavi domāt un runāt par kokiem, censties iedziļināties koku vajadzībās un aizsargāt tos. Uzmanību sākuši pievērst arī politiķi un organizācijas – šobrīd pirmo reizi izjūtam Saeimas vai, piemēram, "Rīgas ūdens" uzmanību: viņi ir gatavi atbraukt pie mums un runāt par kokiem pilsētās, ko un kā darīt ap tiem."
Kokus stāda daudz
Rīgā kokus gan daudz cērt, gan daudz arī stāda. Taču viena no problēmām ir tā, ka rūpes par zaļo dabu pilsētā ir sadrumstalotas – par daļu pilsētas apstādījumu rūpējas "Rīgas meži", par daļu – Rīgas domes Mājokļu un vides departaments, kas atbild arī par koku aizsardzību dažādu būvdarbu un remontdarbu laikā. SIA "Rīgas meži" daļas "Dārzi un parki" ainavu arhitekte Ligita Tomiņa stāsta par to, cik aktīvi Rīgā notiek jaunu stādījumu veidošana: ""Rīgas mežu" daļas "Dārzi un parki" pārziņā ir 453 hektāri dārzu, parku un apstādījumu, kā arī apstādījumu daļas 367 hektārus plašajā kultūras un atpūtas parkā "Mežaparks", savukārt "Mežaparka" meža daļa ir "Rīgas mežu" Rīgas mežniecības pārziņā.
Koki mūsu teritorijās tiek stādīti sistemātiski un pārdomāti, laikus paredzot arī to nomaiņu, jo pretējā gadījumā noteiktu teritoriju vai kāda konkrēta parka koki būtu visi viena vecuma un arī to fiziskais stāvoklis pasliktinātos aptuveni vienā laikā. Katru gadu iestādīto koku skaits ir nedaudz atšķirīgs, jo tas atkarīgs no katras teritorijas vajadzībām. Piemēram, 2022. gadā iestādījām 100 kokus, 2023. gadā – 191 koku, šogad mūsu aprūpētajās teritorijās plānojam iedēstīt vismaz 120 kokus.
Pirms jaunu koku vai krūmu stādīšanas galvaspilsētas dārzos un parkos rūpīgi tiek izvērtēta katra vieta, plānotā auga atbilstība un piemērotība augšanai šai vietā, kā arī iekļaušanās kopējā ainavā.
Piemēram, 150 baltie vītoli, kuri Dziesmu un deju svētku laikā rotāja Mežaparka Lielās estrādes teritoriju, pēc svētkiem tika iestādīti Ķengaraga promenādē aptuveni trīs kilometru garumā. Šie 150 vītoli bija lieliski piemēroti jaunajai teritorijai," saka L. Tomiņa.
Savukārt Rīgas domes Mājokļu un vides departaments informē, ka šī departamenta Vides pārvalde atjauno ielu apstādījumus vietās, kur nozāģēti koki, kur iedzīvotāji izsaka vēlmes izveidot vai atjaunot ielu apstādījumus, pirms tam veicot stādīšanas vietu saskaņošanu ar citām pašvaldības iestādēm un inženierkomunikāciju uzturētājiem. Iestādīto koku daudzums atkarīgs no katra gada piešķirtā budžeta apmēra. 2024. gadā tiek plānots iestādīt 150 dižstādus un 70 augļu kokus, kā arī saskaņā ar izstrādātiem projektiem plānots veikt koku stādīšanu Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā.
Lielākais ienaidnieks – cilvēks pats
Lai gan cilvēki kokus stāda, tie vienlaikus ir arī lielākie koku ienaidnieki pilsētvidē. Ja runājam par cilvēka kaitīgo iedarbību uz kokiem pilsētvidē, tad, pēc E. Neilanda domām, iespējams formulēt lielo kaitīgās ietekmes piecnieku. Pirmkārt, komunikāciju izbūve pilsētās bojā un norauj kokiem saknes. Otrkārt, kokiem kaitē visu veidu būvniecība pilsētās, turklāt absurdākais ir tas, ka reizēm tā ir tieši zaļo ideju ierosināta būvniecība, piemēram, veloceliņu izbūve, kuru vārdā tiek cirsti vai bojāti koki. Treškārt,