Sunny 23 °C
S. 19.05
Lita, Sibilla, Teika
RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes tenūrprofesore Diāna Bajāre: "Līdz šim neizmantotos kaņepju augu kātiņus sasmalcinot smalkās skaidās un sajaucot tās ar kaļķi un ūdeni, tiek iegūts ļoti izturīgs kaņepju betons. Ar trīsdimensiju betona drukāšanas iekārtu palīdzību var izgatavot dažādu veidu kaņepju betona konstrukcijas."
RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes tenūrprofesore Diāna Bajāre: "Līdz šim neizmantotos kaņepju augu kātiņus sasmalcinot smalkās skaidās un sajaucot tās ar kaļķi un ūdeni, tiek iegūts ļoti izturīgs kaņepju betons. Ar trīsdimensiju betona drukāšanas iekārtu palīdzību var izgatavot dažādu veidu kaņepju betona konstrukcijas."
Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Eiropas nospraustais Zaļais kurss spiež būvmateriālu ražotājus izmantot ražošanā dabiskas izcelsmes izejvielas un tādus materiālus, kuru izmantošana būvniecībā mazāk kaitē dabai un cilvēku veselībai. Ēku būvmateriālu un dažnedažādu apdares materiālu ražotājiem tas liek meklēt jaunus veidus, kā saražot zaļos produktus, atbalstot zaļo būvniecību un pakāpeniski atsakoties no ķīmisku un sintētisku izejvielu izmantošanas.

Māju būvniekiem dabiskas izcelsmes un videi nekaitīgie būvmateriāli jau gan bijuši labi pazīstami agrāk. Tāpēc daudz kas no jaunā, kam būvnieki pievēršas tagad, patiesībā ir sen aizmirstais vecais. Tagad arvien biežāk runā, piemēram, par neapdedzināta māla, kūdras, niedru vai salmu izstrādājumu izmantošanu būvniecībā, kas patiesībā nav ne jaunums, ne atklājums. 

Bet pašlaik pievēršanos to plašākai izmantošanai būvniecībā saista ar nepieciešamību samazināt siltumenerģijas patēriņu un ogļskābās gāzes izmešus.

Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons gan spriež, ka nekas labāks par koksni – dabai un cilvēku veselībai pašu nekaitīgāko būvmateriālu, kas izsenis izmantots māju būvniecībā, – neesot atrasts. Tomēr, mazliet padomājis, viņš atzīst, ka vairākos Latvijas būvmateriālu ražošanas uzņēmumos videi draudzīgāku būvmateriālu un būvju apdares materiālu ražošana, izmantojot gan otrreiz pārstrādātas, gan dabiskas izcelsmes izejvielas, jau notiek pilnā sparā. Vai tos var saukt par jauniem un agrāk nepazīstamiem, tas jau ir cits jautājums.

Zaļie un pārējie

"Savulaik Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā izskanēja priekšlikums sagatavot sarakstu ar tā dēvētajiem zaļajiem būvmateriāliem un pārējiem," stāsta sauso būvmaisījumu ražošanas uzņēmuma "Sakret" komercdirektors Juris Grīnvalds. "Šķiet, tas būtu tas pats, kas taisīt sarakstus ar labiem un sliktiem cilvēkiem. Pirmajā sarakstā iekļautajiem nebūtu jāizvirza nekādas prasības, viņu darbība nebūtu jāuzrauga, jo viņi ir labie, un punkts. Ar to gribu teikt, ka videi draudzīgai būvniecībai vispirms jābūt kvalitatīvai. 

Prasmīgi uzbūvēta ēka kalpos ilgāk, tās uzturēšana būs lētāka. Tāpēc pirmajā vietā es liktu nevis zaļos būvmateriālus, bet prasmīgi uzbūvētu ēku, kas tad arī būs videi visdraudzīgākā."

Pēc viņa teiktā, pirmais un līdz šim pats nozīmīgākais "Sakret" ieguldījums šādu videi draudzīgu ēku būvniecībā ir ēku fasāžu siltināšanai nepieciešamie būvmateriāli. Siltumizolācijas materiālus, piemēram, putu polistirolu vai stikla šķiedras sietu, "Sakret" pats gan neražo. Toties ražo visu pārējo ēku siltināšanai nepieciešamo: sienu pamatnes grunti; līmi siltumizolācijas materiālu pielīmēšanai; armējošo javu; dekoratīvās apdares sastāvus. Tā ir vesela sistēma, kurā katra sastāvdaļa atsevišķi tiek pārbaudīta, vai tā spēs izturēt 25 gadu ilgu izmantošanu. Pēc laboratorijās imitētiem 25 gadiem sistēmai kopumā nedrīkst būt nekādu būtisku noviržu.

Uzņēmuma "Sakret" komercdirektors Juris Grīnvalds: "No būvlaukumiem savāktā logu stikla atlikumus pārstrādājot šādās stikla lodītēs ar dobu vidu un piejaucot mūsu ražotajiem sausajiem būvmaisījumiem, varam krietni palielināt apmetuma siltuma un skaņas izolāciju."

Stikla lodītes, degslānekļa pelni, papīrs

Jau vismaz desmit aizvadītos gadus "Sakret" sekmīgi izmanto būvmaisījumu ražošanā no būvlaukumiem savākto logu stiklu.

"Stiklu samaļot un pārkausējot, tiek iegūtas maziņas lodītes ar dobu vidu," stāsta Juris. "Šo izejvielu gan paši neražojam, to iepērkam no stikla pārstrādātājiem. Stikla lodītes piejaucot mūsu ražotajiem sausajiem būvmaisījumiem, varam krietni palielināt apmetuma siltuma un skaņas izolāciju. Šie būvmaisījumi jau ir izmantoti, piemēram, Rīgā VEF Kultūras pils sienu apmetuma apdarē. Tāpat sekmīgi liekam lietā Igaunijas degslānekļa pelnus, kuri daļēji aizvieto cementu. Izmantojot pelnus, var samazināt cementa ražošanai nepieciešamās enerģijas un tās radīto ogļskābās gāzes izmešu daudzumu."

Būvjavu uzņēmums piedāvā ne tikai 25 un 40 kilogramu svara maisos, bet arī mobilā silosa tvertnēs.

"Lai līdz būvlaukumam aizvestu tikai vienu tonnu būvjavas, kas safasēta 25 kg maisos, nepieciešami četrdesmit papīra maisi, kuri pēc tam vairs nekur nav izmantojami," skaidro Juris Grīnvalds, "bet, 

vienā mobilajā silosa tvertnē nogādājot būvlaukumā 15 līdz 20 tonnas būvjavas, iespējams ievērojami ietaupīt šo papīra maisu izgatavošanai nepieciešamo koksni."

2022. gadā, pārvadāšanai izmantojot mobilās silosa tvertnes, "Sakret" piegādāja būvlaukumiem 5835 tonnas būvjavas. Ja šāds apjoms jāsaber papīra maisos, būtu vajadzīgi 233 400 maisi. Tātad ietaupījums ir ap 19 tonnas papīra gadā.

"Ar celtniecību pat nesaistīts cilvēks zina, ka būvjavas sagatavošanai cementa un grants attiecība ir 1 pret 3," skaidro Juris Grīnvalds, "ja to pašu granti mūsu uzņēmuma tehnologs izsijās frakcijās, pēc tam saliekot kopā mazliet citādā sadalījumā, tad tikpat augstvērtīgu betonu varēsim iegūt ar cementa un grants attiecību 1 pret 4 vai pat 1 pret 5. Tas nozīmē, ka rūpnieciski saražotie sausie būvmaisījumi ļauj sagatavot apmetumu ar būtiski mazāku cementa daudzumu, attiecīgi arī ar mazāku enerģijas patēriņu un ogļskābās gāzes izmešu daudzumu."

Cements bija un paliks

Brocēnu cementa ražošanas uzņēmuma "Schwenk Latvija" valdes loceklis, tirdzniecības un loģistikas direktors Baltijas valstīs Māris Gruzniņš ir pārliecināts, ka cements bija, ir un arī turpmāk būs vislabākais saistmateriāls, kuru nevar aizstāt ar kādu citu, kas varētu apmierināt pilnīgi visas būvniecības vajadzības.

"Tomēr arī mums sen ir skaidrs, ka cementa ražošanā jāizmanto labākās pieejamās tehnoloģijas, lai novērstu iespējamo ražošanas kaitīgo ietekmi uz cilvēkiem un vidi," turpina Māris, "to mēs arī esam panākuši. Pašlaik rūpnīcā ir pilnībā slēgts ražošanas cikls – tas nerada ražošanas atlikumproduktus. Piemēram, pelni pēc kurināmā sadedzināšanas krāsnī tiek iestrādāti cementa galvenajā sastāvdaļā – klinkerā. Lai samazinātu klinkera izmantošanu un līdz ar to mazinātu arī ietekmi uz vidi, aptuveni 70% no saražotā cementa ir tā dēvētais kompozītcements, kuram pievienotas dažādas piedevas – kaļķakmens, metalurģijas atlikumprodukts šlaga, pucolāns (dabīgs iezis)."

Reklāma

Ķīmijas vietā rīcineļļa

Dobeles stikla pakešu, celtniecības un cita pielietojuma hermētiķu un līmju ražotnes "Tenachem" Iepirkumu un produktu attīstības departamenta vadītājs Juris Umbraško stāsta, ka stikla pakešu hermētiķi tiek veidoti no vismaz diviem ķīmisku vielu komponentiem, kurus, samaisot kopā, iegūst melnu viendabīgu masu, kas dažu stundu laikā veido elastīgu gumiju, kas satur kopā stikla pakešu elementus, nodrošinot to hermētiskumu vismaz 25 gadus. "Pašlaik šo produktu ražošanā plaši izmantojam dabīgi iegūtu rīcineļļu un tās atvasinājumus," skaidro Juris, "neatņemama to sastāvdaļa ir arī minerālās pildvielas, tāpat izmantojam dabīgo kaļķakmeni, kas tiek importēts no Itālijas vai Čehijas. Bet 

sadarbībā ar vietējiem uzņēmējiem esam nolēmuši izmantot vietējās izcelsmes minerālās pildvielas, kuru iegūšanai un transportam jāpatērē ievērojami mazāk enerģijas, 

tādējādi ražošana rada mazāku ogļskābās gāzes izmešu daudzumu."

Viņaprāt, ieguvumi, ražošanā izmantojot videi draudzīgas izejvielas, ir arī uzņēmumam – lielāka pašu darbinieku drošība, savlaicīga sagatavošanās Eiropas nospraustā Zaļā kursa prasībām, lielāka konkurētspēja ar Eiropas valstu ražotājiem.

"Tenachem" pārstāvis gan atzīst, ka produktiem ar lielāku zaļo piedevu īpatsvaru ir augstāka pašizmaksa, līdz ar to cena tirgū. Tik un tā pircēji tos pieprasa arvien biežāk. Ražojumu pašizmaksas samazināšanai Dobeles uzņēmumā izmanto Eiropas Savienības fondu atbalstu.

Cementu aizstāj kaņepes

Savulaik Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) laboratorijās izstrādāja kaņepju betona ražošanas tehnoloģiju, kuru jau sekmīgi izmanto vairākos Latvijas būvmateriālu ražošanas uzņēmumos. Līdz šim neizmantotos kaņepju augu kātiņus sasmalcinot smalkās skaidās un sajaucot tās ar kaļķi un ūdeni, tiek iegūts ļoti izturīgs kaņepju betons – vieglāks par parasto. Viena no šā būvmateriāla priekšrocībām ir tā, ka tas regulē mitruma daudzumu telpās – no kaņepju betona izgatavotās sienas uzsūc lieko mitrumu, toties atdod to telpās ar pārlieku sausu gaisu. 

RTU laboratorijā ir arī trīsdimensiju betona drukāšanas iekārtas, kuras var izmantot, piemēram, arī kaņepju betona konstrukciju izgatavošanai.

Uzņēmums "Hemp Eco Systems Latvia" no kaņepju vieglā betona būvē mājas kopš 2014. gada. Uzņēmums ir pirmais, kurš Ogres novada Tīnūžos eksperimentāli uzbūvēja pirmo kaņepju vieglbetona "Nest Crete" māju. Aizvadītajos gados no šā būvmateriāla uzņēmums jau paguvis uzbūvēt un atjaunot vairākus desmitus māju ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā, Lietuvā, Vācijā, Francijā, Šveicē, Spānijā, Portugālē, Austrijā, Dānijā.

Divstāvu nams Kandavā, kura ārsienu apdarē uzņēmums "Hemp Eco Systems Latvia" izmantojis kaņepju vieglbetonu.

"Mājas būvējam, iestrādājot kaņepju vieglbetonu "Nest Crete" tieši būvlaukumā," stāsta uzņēmuma īpašnieks Uģis Pauriņš, "sākumā tiek uzbūvēta ēkas koka nesošā konstrukcija un tajā ar veidņu palīdzību tiek izbūvētas sienas, siltināta grīda, pārsegums un jumts. Ar šo tehnoloģiju iegūstam bezšuvju monolītu konstrukciju, kas dod papildu energoefektivitāti un nodrošina lielisku, veselīgu mikroklimatu telpās. Kaņepju vieglbetona ražošanā tiek izmantots nevis cements, bet gan augstvērtīgs hidratētais kaļķis un minerālvielas, kas šim materiālam piešķir tvaika caurlaidību un ilgmūžību."

Kāpēc cilvēkam, kurš savai ģimenei nodomājis uzbūvēt māju, vajadzētu to būvēt no kaņepju betona, nevis no parastiem būvblokiem vai no koka?

"Hemp Eco Systems Latvia" īpašnieks Uģis Pauriņš atbild, ka 

kaņepju vieglbetons ir ne tikai dabīgs, ilgmūžīgs un energoefektīvs materiāls, bet arī mitrumu regulējošs, nedegošs un antialerģisks materiāls ar augstu pH līmeni, t. i., sārmains.

"Lielākā daļa tirgū piedāvāto siltumizolācijas materiālu ir jānorobežo ar plastmasas plēvēm. Bet šo būvmateriālu nedrīkst aizklāt ne ar plēvēm, ne ar sintētiskajiem apmetumiem vai sintētiskajām krāsām," skaidro Uģis, "kaņepju vieglbetonam ir jāļauj strādāt cilvēka labā, apdarē izmantojot tikai dabīgos kaļķa vai māla apmetumus un dabīgās krāsas. Piemēram, tā dēvētajās pasīvajās mājās – mitruma izvadīšana no telpām, gaisa kvalitātes uzlabošana ar dārgām rekuperācijas sistēmām, kuras prasa regulāru apkopi un izdevumus – viss notiek piespiedu kārtā. Turpretī no kaņepju vieglbetona celtajās mājās lielu daļu no tā paveic pats būvmateriāls."

Kaņepju paneļi

Kopš 2019. gada uzņēmumā "LV Māja" ražo koka karkasa paneļus, kuros pildvielai izmanto kaņepju betonu. Paneļu ražošanā uzņēmumā izmanto Latvijā audzētas un pārstrādātas kaņepes, kā arī vietējo kaļķi un kokmateriālus.

"Šo būvmateriālu ražošanas tehnoloģiju nopirkām uzņēmumā "Remember Brothers – Hemp House", kurā to sāka attīstīt 2014. gadā, ražošanas vajadzībām pievēršoties pat kaņepju audzēšanai," stāsta "LV Māja" ražošanas vadītājs Eduards Upenieks, "tehnoloģiju gan esam mainījuši, jo radās sarežģījumi ar kaņepju betonu piepildīta paneļa žāvēšanā, kā arī to pārvadāšanā."

No koka karkasa paneļiem, kuros pildvielai izmantots kaņepju betons, Latvijā uzņēmums uzbūvējis arī pirmās divas dzīvojamās mājas.

"Lai par šādām ēkām cilvēkiem rastos lielāka interese, abas uzbūvējām pēc mūsu iniciatīvas," atklāj Eduards Upenieks, "pēc tam pārdevām tās jau gatavas. Jā, 

par mājām, uzbūvētām no kaņepju betona paneļiem, cilvēki mūs ir izjautājuši bieži. Bet tālāk par interesi gan vēl neesam tikuši."

Jautāts, par šo būvmateriālu noieta tirgu Latvijā un ārvalstīs, Eduards Upenieks atbild, ka pagaidām uzņēmumā neesot paguvuši pievērsties rūpīgai tirgus izpētei. Bet, apsverot iespējas pārdot paneļus Latvijā un citās valstīs, esot jau padomā, kādiem jābūt to izmēriem un svaram tā, lai tos varētu arī eksportēt.

"Mūsu galvenā doma – izgatavot tādus paneļus, lai uzņēmīgs un prasmīgs īpašnieks arī pats spētu salikt tos kopā, veidojot māju atbilstoši savām vajadzībām," piebilst Eduards.

Ēveļskaidas ēku siltināšanai

Alūksnes būvmateriālu ražošanas uzņēmumā "Cewood" no garām, plānām, īpaši ēvelētām koksnes skaidām, sajaucot tās ar portlandcementu, sekmīgi ražo fibrolīta plāksnes – efektīvu siltināšanas būvmateriālu. Rīgas Tehniskās universitātes laboratorijās atrada paņēmienu, kā var izmantot ražošanas atkritumus, kurus, izgatavojot šīs plāksnes, agrāk izmeta izgāztuvēs. Pašlaik "Cewood" ir vienīgais ēveļskaidu plātņu ražotājs Baltijas valstīs.

"Šo atkritumu sastāvā ir koksnes gabaliņi un cements," stāsta RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes tenūrprofesore Diāna Bajāre, "tos pārstrādājot, iespējams izgatavot saistvielu, kuru sajaucot ar koksnes ēveļskaidām var iegūt būvmateriālu ar labām siltumizolācijas īpašībām starpsienu pildīšanai. Tas ir videi daudz draudzīgāks nekā ēku siltināšanā bieži izmantotais putu polistirols."

Būvmateriālu ražotājiem nereti gan esot vieglāk izmantot nevis otrreizējās izejvielas, bet jaunas, kuras vienmēr būs ar vienādu sastāvu un īpašībām. 

Turpretī otrreiz pārstrādāto izejvielu sastāvs un īpašības mēdz būt dažādas, tādējādi, izmantojot tās jaunu būvmateriālu ražošanā, būs jāpielāgo tehnoloģijas, kuras nav tik jutīgas pret šīm izejvielu sastāva un īpašību atšķirībām.

Taču, izmantojot būvmateriālu ražošanā otrreiz pārstrādātās izejvielas, ir iespējams taupīt dabas resursus, ņemot vērā, ka liela daļa būvmateriālu izgatavoti, piemēram, no ģipšakmeņa un citiem iežiem, kuri dabā vairs neatjaunojas.

Eksperta viedoklis

No ražošanas atkritumiem – par izejvielu

Diāna Bajāre, Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības un Mašīnzinību fakultātes tenūrprofesore: "Līdz šim RTU mācību spēku uzmanība visvairāk bijusi pievērsta aprites ekonomikai – būvniecībā izmantoto būvmateriālu atlikumiem un atkritumiem, kurus agrāk nekur neizmantoja un kurus pēc to sašķirošanas un pārstrādes var vēlreiz sekmīgi izmantot jaunu būvmateriālu ražošanā. Jaunu, videi draudzīgu būvmateriālu iegūšanai mūsu laboratorijās esam pievērsušies kopš 2010. gada. Pašlaik sadarbībā ar "Sakret", "Knauf", "Cewood" un citiem Latvijas būvmateriālu ražošanas uzņēmumiem piedalāmies vairāku zinātnisko projektu īstenošanā. Viens no tiem ir saistīts, piemēram, ar ģipša otrreizējo pārstrādi. No ģipškartona atdalītos ģipša būvgružus samaļ, izkarsē un, atgūstot to saistvielu īpašības, var izmantot, piemēram, silto grīdu zemklāju izgatavošanai. 

Dažas ražotnes jau sekmīgi izmanto šīs otrreizējās izejvielas, piemēram, būvmateriālu ražotnē "Knauf", kurā tās 5–10% apmērā izmanto sortimentā esošo būvmateriālu ražošanā. 

Bet papildus mēs gribētu iegūt būvmateriālu ne tikai ar labu siltumizolāciju, bet arī ar labām akustiskajām īpašībām, ko var panākt ar specifisku poru sistēmu. Tas ir atkarīgs no būvmateriālu ražošanas tehnoloģijas. Būvmateriālu ražošanā iespējams izmantot arī citus ražošanas atkritumus, novēršot vides piesārņojumu. Piemēram, uzņēmuma "Valmieras stikla šķiedra" ražošanas gaitā veidojas sintētiskais ģipsis, kuru turpmāk arī varētu izmantot jaunu būvmateriālu ražošanā."

Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu atbild AS "Latvijas Mediji".

 Latvijas Vides aizsardzības fonds.
"Zaļā Latvija".
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma