Zaļā Latvija

Reklāma

Zaļā Latvija

Māris Sīklis, "Ignitis ON" elektromobilitātes vadītājs Latvijā: "Uzlādes staciju izvietošana pie mazumtirdzniecības veikaliem un tirdzniecības centriem ir izplatīta prakse daudzviet Eiropā."

Zaļā Latvija. Elektroauto uzlādes centru pie veikaliem kļūst vairāk

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" direktors Jurģis Jansons: "Pašreizējos priekšstatus par to, cik ilgi jāaudzē meži, 1948. gadā formulēja meža zinātnieks Pauls Sarma, reaģējot uz tā laika kokapstrādes rūpniecības vajadzībām, proti, kāda diametra baļķi tai bija nepieciešami. Tas pats P. Sarma atzina, ka, mainoties situācijai tautsaimniecībā, tos vajadzētu pārskatīt."

Zaļā Latvija. Latvijas meži ilgtspējas svaros

Jānis Lapsa, SIA "Zaļā josta" valdes priekšsēdētājs: "Esam gandarīti par projekta rezultātiem, jo izdevies vairākkārtīgi pārsniegt projekta sākotnēji izvirzīto mērķi – mazināt vidē nonākušo izsmēķu apjomu par vismaz 10%."

Zaļā Latvija. Maina paradumu nomest zemē izsmēķus

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes drošības, aizsardzības un vides daļas speciāliste Maija Uzoliņa: "Piegružojuma novēršanai ostā beramās kravas nedrīkst pārkraut, ja vēja ātrums pārsniedz 10 metrus sekundē."

Zaļā Latvija. Tīrs gaiss pilsētās vēl jāgaida

Skanstes teritorijas revitalizācijas pirmā kārta veikta ar Eiropas fondu līdzfinansējumu (4,6 milj. eiro), valsts budžeta dotāciju (0,6 milj. eiro) un Rīgas pašvaldības finansējumu (16,4 milj. eiro). Kopējās projekta izmaksas 21,7 miljonu apmērā nav nodrošinājušas kvalitatīvu izpildi.

No "spožas pogas" līdz slēgtam parkam; ko māca Skanstes parka pieredze

Reklāma

AS "Conexus Baltic Grid" valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.

Zaļā Latvija. Ūdeņraža koridora projekts iet soli tālāk

SIA "Latvijas Zaļais punkts" valdes loceklis Kaspars Zakulis: "Mūsu veikalā "Lab!" var atrast visdažādāko lietotu un saremontētu sadzīves tehniku, arī datorus.

No atkritumiem atpakaļ apritē: kā Latvijā apsaimnieko nolietoto elektrotehniku

Dace Vasiļevska, Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā eksperte: "Par sekmīgu ezerrieksta aizsardzību liecina fakts, ka kopš šīs sugas konstatēšanas pirmo reizi 1873. gadā sugas populācija ir saglabājusies līdz mūsdienām."

Ezerriekstu sargās vērienīgāk

2024. gadā Latvijā tika radīti vairāk nekā 269 tūkstoši tonnu pārtikas atkritumu. Ražošanā, pārstrādē un ēdināšanā atkritumu apjoms samazinās, taču mājsaimniecībās un tirdzniecībā – palielinās. Viens no risinājumiem šai problēmai ir pārtikas ziedošana labdarības organizācijām, un tā kļūst arvien populārāka.

Ziedotās pārtikas apjoms dubultojies, taču atkritumu problēma saglabājas

Jānis Rozītis, Pasaules Dabas fonda direktors: "Jūrmalas pilsētas meža apsaimniekošana nav vērtējama kā labā prakse – tā liek domāt publiskajā telpā izskanējusī informācija."

Vai Jūrmalas mežos viss kārtībā?

Zaļais kurss.

Olafs Zvejnieks: Zaļā kursa nākotne neskaidra

Reklāma

Reklāma