Londonā ik pēc sešām minūtēm tiek nozagts viens mobilais telefons, turklāt tūristu un zagļu iecienītākā vieta sakrīt – tas ir Vestminsteres rajons, kur atrodas Bigbens, parlamenta ēkas, Bekingemas pils un daudz, daudz citu vēsturiski nozīmīgu vietu un pieminekļu.

Telefoni tiek zagti, izraujot no rokām brīdī, kad tiek veikts zvans, fotografēts, pārbaudīta navigācija. Zagli noķert ir teju neiespējami, jo garnadzis pārvietojas lielā ātrumā, turklāt britu policija lielākoties tikai noplāta rokas.

Viedtālrunī – visa dzīve

"Manai meitai pirms pāris nedēļām nozaga jau otro telefonu, izraujot no rokām!" žēlojas paziņa, piebilstot, ka šoreiz skāde nav bijusi liela, jo zaglim ticis darba telefons bez personīgas informācijas un banku pieejas datiem. Meitas ģimenei gan tas ir pēdējais piliens pacietības kausā, lai pārvāktos no salīdzinoši dārgās un prestižās Īslingtonas, kas atrodas tuvu Londonas centram, uz mierīgu un drošu piejūras pilsētu Anglijas dienvidos.

Jau sen pagājuši laiki, kad zagti tika tikai dārgie telefoni. Mūsdienās viedtālruņos ir visa dzīve – gan personu dati, tādi kā adrese, dzimšanas datums, pat pases galvenās lapas foto, kas krāpniekiem dod iespēju ņemt kredītus, gan pieeja bankas kontiem un dažādām tiešsaistes tirdzniecības platformām. 

Negaidīti izraujot telefonu no rokām, var paspēt nomainīt īpašnieka sejas atpazīšanu vai pirkstu nospiedumus uz savējiem, jo automātiskā bloķēšana uzreiz var nenostrādāt. 

Taču bieži vien papildu aizsardzība telefonam nav ieslēgta, tad kriminālas darbības ir vieglākas par vieglu.

Nerunāt un nerakstīt ielas vidū

Ja nepieciešams veikt zvanu, tad Londonas Metropolitēna policija silti iesaka apstāties iespējami tuvu ēkām vai izmantot tā dēvētās brīvroku sistēmas, kā arī nesarakstīties, ejot pa ielu. Noziedznieki, pārvietojoties uz ātra elektriskā skūtera, mopēda vai pat velosipēda, uzbrauc uz ietves un izrauj telefonu no rokām.