ASV un Irāna vienojas par kara izbeigšanu

ASV un Irāna svētdien panāca vienošanos par karadarbības izbeigšanu un Hormuza šauruma atvēršanu, tā ļaujot izbeigt 28. februārī aizsākušos karu un nodrošinot reģiona naftas un gāzes nonākšanu pasaules tirgos.

Lai arī vienošanās pilnībā vēl nav stājusies spēkā, jau pirmdien pasaules biržās bija vērojams krass naftas cenu kritums. Abu valstu saprašanās memoranda parakstīšana gaidāma piektdien Šveicē, bet par miera nosacījumiem joprojām valda daudz neskaidrību. Jāpiebilst, ka Tramps par vienošanos ar Irānu paziņoja svētdien savā astoņdesmitajā dzimšanas dienā neilgi pirms jauktās cīņas mākslas šova, kas tika rīkots pie Baltā nama īpaši ierīkotā arēnā. Ar šādu pasākumu Tramps ne tikai atzīmēja savu dzimšanas dienu, bet arī 4. jūlijā gaidāmo ASV neatkarības 250. gadadienu. Kritiķi pauduši uzskatu, ka šāds pasākums ir sliktas gaumes paraugs brīdī, kad ASV karo pret Irānu, bet amerikāņiem karadarbības rezultātā ikdienas izmaksas ir augušas.

Libānas jautājums

Par Vašingtonas un Teherānas vienošanos vispirms paziņoja sarunu vidutājas Pakistānas premjerministrs Šehbazs Šarifs, bet vēlāk to apstiprināja arī ASV un Irānas amatpersonas. Par nosacījumiem pilnīgas skaidrības pašlaik nav. Šarifs paziņojumā uzsvēra, ka vienošanās paredz tūlītēju "karadarbības pārtraukšanu visās frontēs, tostarp Libānā". Turpinoties ASV un Irānas sarunām, tieši Izraēlas militārie triecieni Irānas atbalstītajam Libānas šiītu grupējumam "Hezbollah", kas 2. martā drīz pēc kara sākuma uzbruka Izraēlai ar raķetēm un droniem, draudēja izjaukt sarunas. Irāna bija uzstājusi, ka mieru slēgs tikai tad, ja karadarbība norims arī Libānā. Karadarbības rezultātā tur mājas bijuši spiesti pamest 1,2 miljoni cilvēku, atgādina aģentūra "Reuters". Par Izraēlas nostāju pašlaik lielas skaidrības nav, un premjerministrs Benjamins Netanjahu ASV un Irānas vienošanos nav komentējis. Izraēlas aizsardzības ministrs Izraels Kacs tomēr pavēstīja, ka Izraēlas armija uz nenoteiktu laiku paliks ieņemtajā teritorijā Libānā. Tramps vēl nedēļas nogalē bija paudis neapmierinātību ar Netanjahu rīcību, apšaudot "Hezbollah" pozīcijas Beirūtas dienvidu pievārtē, tādā veidā kavējot vienošanās panākšanu.

Hormuza atvēršana

Lielākā pasaules uzmanība tiek pievērsta vairākus mēnešus bloķētā Hormuza šauruma atvēršanai. 

Tramps pavēstīja, ka šaurums tiks atvērts piektdien pēc vienošanās parakstīšanas. Viņš arī devis rīkojumu ASV karaflotei izbeigt Irānas ostu blokādi. 

"Pasaules kuģi, iedarbiniet savus dzinējus! Lai nafta plūst!" uzsvēris Tramps. Drīz pēc tam Irānas ārlietu ministra vietnieks Kazems Garibaldi televīzijā paziņoja par tūlītēju karadarbības izbeigšanu, piebilstot, ka divu mēnešu laikā notiks sarunas par galīgās vienošanās noslēgšanu. Reaģējot uz šīm ziņām, naftas cenas pasaules tirgos pirmdien kritās, lai arī apskatnieki tik drīz negaida situācijas stabilizēšanos. Paies vairāki mēneši pēc vienošanās stāšanās spēkā, līdz naftas un gāzes piegāde sāks atkal funkcionēt normāli, brīdinājuši enerģētikas eksperti. Kuģošanas un apdrošināšanas kompānijas gribēs pārliecināties, vai ASV un Irānas vienošanās būs noturīga. Tāpat būs jāgādā par Hormuza šauruma atmīnēšanu. "Jūras mīnu atklāšana un iznīcināšana prasa ārkārtīgi specializētas flotes spējas (kuģus, helikopterus, attālināti vadāmas platformas), kuru Persijas līča reģionā ir maz," intervijā CNN norādīja kuģniecības asociācijas BIMCO drošības eksperts Jakobs Larsens. Šādā situācijā labākais būtu "kopīgs ASV un Irānas paziņojums, kurā tiktu skaidroti tādi praktiski punkti kā izmantojamie ceļi, kuģu izbraukšanas secība, laiks, koordinācija ar karaflotēm un plānošana ārkārtas gadījumiem", skaidroja eksperts. Abu pušu paziņojumos par nozīmīgo kuģošanas ceļu arī vērojamas atšķirības. Kamēr Tramps sociālajos medijos uzsvēris, ka Hormuzs kuģošanai būs atvērts bez maksas, Irāna ir paudusi, ka kopā ar Omānu no kuģiem samaksu tomēr iekasēs. Tās gan nebūšot "tranzīta nodevas", bet gan maksa par "navigācijas pakalpojumiem, vides aizsardzību, iespējamu kuģu apdrošināšanu un citiem pakalpojumiem", CNN pavēstījis Irānas Ārlietu ministrijas pārstāvis.

Gaidāmas sarežģītas sarunas

Pēc saprašanās memoranda parakstīšanas piektdien abām pusēm 60 dienu laikā būs jāvienojas par virkni sarežģītu jautājumu. To vidū ir arī Irānas kodolprogramma. 2015. gadā Baraka Obamas administrācija ar Teherānu to noslēdza pēc vairākus gadus ilgušām sarunām. Vienošanās paredzēja sankciju atvieglošanu Irānai apmaiņā pret tās kodolprogrammas ierobežošanu. Tramps sava pirmā termiņa laikā no šīs vienošanās aizgāja, bet Irāna sāka bagātināt urānu tuvu līmenim, no kura var sākt izgatavot kodolieročus. Teherāna gan ir uzstājusi, ka kodolieročus iegūt negrasās. Trampa administrācija sarunās ir pieprasījusi, lai Irāna piekrīt visa bagātinātā urāna izvešanai no valsts un kodolprogrammas izbeigšanai. Irāna tam nav piekritusi. Domājams, ka sarunās tiks apspriests arī jautājums par Irānai noteikto sankciju atvieglošanu, kā arī par tās iesaldēto līdzekļu atbloķēšanu. Pirms vienošanās izziņošanas Irānas amatpersonas pavēstīja "Reuters", ka ASV apņēmušās atbloķēt Irānas līdzekļus 25 miljardu dolāru apmērā. Pašā Irānā vienošanās ar ASV acīmredzot ir izpelnījusies arī kritiku, vēsta aģentūra "Associated Press". Irānas valdība brīdinājusi, ka domstarpības par vienošanās nosacījumiem var vājināt Teherānas sarunu pozīcijas. Vienošanās rezultātā, domājams, Persijas līča reģions lielā mērā atgriezīsies tajā situācijā, kurā tas atradās pirms kara sākuma, vērtē "Associated Press". Irāna tomēr būs pierādījusi, ka spēj satricināt kuģošanas brīvību Hormuzā, tā izraisot krasu enerģijas cenu kāpumu visā pasaulē.