Valmieras teātrī pēc divdesmit divu gadu pārtraukuma ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu tapis jauns Rūdolfa Blaumaņa visvairāk spēlētās lugas "Skroderdienas Silmačos" iestudējums. To veido režisors Elmārs Seņkovs, kurš pazīstams ar savu neordināro skatījumu uz visiem labi zināmām lietām, un šī izrāde nebūs izņēmums.
Tajā neskanēs ierastās ziņģes, taču būs dzīvā mūzika, tiks runāti Blaumaņa teksti, bet aktieru tēlojums lauzīs stereotipus, tomēr sprāgs krāsns, uzbruks bites un pēc alus baudīšanas otrā rītā gribēsies kaut ko skābu vai sālītu. Pirmizrāde jau pēc pāris dienām, 12. jūnijā, bet visas astoņas izrādes līdz teātra sezonas noslēgumam īsi pirms Jāņiem jau izpārdotas. Kā izskaidrot "Skroderdienu Silmačos" fenomenu, to jautāju jaunā lugas lasījuma veidotājam Elmāram Seņkovam.
Kā tu kā viesrežisors jūties Valmieras teātrī?
E. Seņkovs: Man vienmēr ir patīkami atgriezties Valmieras teātrī. Brīnišķīgas asociācijas un arī darbi, ko šeit esmu radījis – gan Rūdolfa Blaumaņa "Raudupiete", gan Augusta Strindberga "Nāves deja", gan "Nelabie. Pēc Dostojevska". Manuprāt, tie bijuši tīri veiksmīgi. Šādas tikšanās man ir svētki, un arī šoreiz, iestudējot "Skroderdienas Silmačos", mans uzdevums ir radīt īstus svētkus uz skatuves.
Laikam bez "Skroderdienu Silmačos" rādīšanas Jāņu laiks Latvijā vairs nav iedomājams. Katru gadu top jauni iestudējumi gan teātros, gan brīvdabas skatuvēm. Ko jaunu šajā visiem labi zināmajā Blaumaņa lugā kopā ar Valmieras teātra aktieriem esi atradis?
Mans mērķis nebija meklēt kaut ko jaunu, bet kārtējo reizi izlasīt "Skroderdienas Silmačos" ar savām acīm. Man bija interesanti šo lugu pārlasīt un mēģināt nokasīt nost iepriekšējo iestudējumu uzslāņojumus, proti, tos priekšstatus, kā agrāk katra aina tikusi spēlēta. Skaidrs, ka ikvienu ainu var izspēlēt miljons veidos, taču ir tikai viens pareizais veids, kā jāspēlē, bet neviens to nezina (pasmaida). Ikreiz, kad strādāju ar lugas tēlu raksturiem, uzdodu jautājumu: "Kas tie ir par cilvēkiem?". Tie nav vienkārši tēli, tie ir konkrēti latviešu cilvēki, kas reiz dzīvoja un dzīvo arī šodien. Līdz ar to visus notikumus un viņu domāšanu es pārceļu šodienā.
Rūdolfs Blaumanis vienā lugā, vienā situācijā ir sapulcinājis ārkārtīgi atšķirīgus cilvēkus (varoņus), kuriem iespējams izspēlēties dažādos žanros, un mans uzdevums bija izlasīt, kā es redzu katru situāciju un iesaistīto tēlu savstarpējās attiecības. Ziniet, tik tiešām man pašam atklājās daudz kas jauns. Sākot domāt par katru Blaumaņa rakstīto teikumu, palika aizvien interesantāk.