ASV mēģina piespiest Irānu piekrist Vašingtonas nosacījumiem

Tuvajos Austrumos pēdējo dienu laikā no jauna uzliesmojusi karadarbība, ASV un Irānai nespējot vienoties par konflikta izbeigšanas nosacījumiem.

ASV divas naktis pēc kārtas veikušas triecienus mērķiem Irānā, bet Teherāna atbildējusi, apšaudot Bahreinu, Kuveitu un Jordāniju, kur atrodas Savienoto Valstu militārās bāzes. Irānas bruņotie spēki arī paziņojuši, ka Hormuza jūras šaurums kuģošanai ir slēgts, un solīja apšaudīt ikvienu kuģi, kas mēģinās to šķērsot. Divi kuģi kopš šī paziņojuma jau ir cietuši. ASV savukārt turpina Irānas ostu blokādi un apšauda tankkuģus, kas mēģina apiet šos ierobežojumus. ASV triecienā tankkuģim Omānas līcī dzīvību zaudējuši trīs indiešu jūrnieki.

Laika vilcināšana

ASV prezidents Donalds Tramps ir brīdinājis, ka uzbrukumi Irānai turpināsies, līdz tā piekritīs Vašingtonas piedāvātajiem vienošanās nosacījumiem. Arī aizsardzības ministrs Pīts Hegsets ASV triecienus raksturoja kā līdzekli, lai piespiestu Irānu piekāpties. "Prezidents Tramps teica, ka mēs Irānu sitīsim stipri, un tas notiks, jo Irānai ir iespēja panākt labu vienošanos," paziņoja Hegsets. ASV un Irānas aprīļa sākumā panāktais pamiers, ar kuru tika apturēts februāra beigās uzliesmojušais karš, pēdējā laikā piedzīvo aizvien lielākus pārbaudījumus. Tramps ir aicinājis Irānu slēgt mieru, un nedēļas sākumā lika saprast, ka vienošanās varētu tikt panākta pāris dienu laikā. Savukārt trešdien ASV prezidents paziņoja, ka Irāna ir pārāk ilgi novilcinājusi sarunas un tai par to nāksies "samaksāt". 

Trampam tomēr nav izdevies piespiest Irānu piekrist Vašingtonas nosacījumiem, neskatoties uz vairākas nedēļas ilgušo spēcīgo bombardēšanu, kas aizsākās 28. februārī un kurā tika nogalināti daudzi Irānas politiskie un militārie līderi. 

Teherānas nepiekāpību sarunās lielā mērā stiprina Hormuza šauruma bloķēšana, kas izraisījusi krasu naftas cenu kāpumu pasaules tirgos. Pirms kara caur Hormuzu tika veikti aptuveni 20% pasaules naftas pārvadājumu, bet tagad kuģu satiksme pa nozīmīgo jūras ceļu ievērojami samazinājusies. ASV bruņoto spēku Centrālā pavēlniecība ceturtdien paziņoja, ka apšaudītas "Irānas izlūkošanas spējas, sakaru sistēmas un pretgaisa aizsardzības objekti". Tā esot bijusi atbilde uz Irānas "nepamatotajiem" uzbrukumiem. ASV bruņotie spēki otrdien pavēstīja, ka uzbrukumi Irānai sākti, atbildot uz helikoptera "Apache" notriekšanu Omānas piekrastes tuvumā. Komentējot ASV pēdējo dienu triecienus, Irānas Ārlietu ministrija ceturtdien paziņoja, ka šāda rīcība pārkāpj aprīlī noslēgto pamieru, padarot to "praktiski bezjēdzīgu".

Noslēpumainā kuģošana

Tramps trešdien pavēstīja, ka kopš maija ASV bruņotie spēki "slepena uzdevuma" ietvaros ir palīdzējuši pārvadāt naftu caur Hormuzu. Pārvadājumi esot veikti naktī, ko sekmējusi Irānas radaru iekārtu iznīcināšana. Kopā šādā veidā caur Hormuzu izdevies izvest vairāk nekā simt miljonus barelu naftas. Pirms kara sākuma šādu daudzumu pa nozīmīgo jūrasceļu transportēja piecu dienu laikā, norāda aģentūra "Associated Press". ASV bruņoto spēku loma gan nav līdz galam skaidra. Centrālā pavēlniecība, kas atbild par militārajām operācijām Tuvajos Austrumos, noliegusi Irānas pausto, ka šaurums ir slēgts, un pauda, ka tirdzniecības kuģi turpina to šķērsot. Kuģošana šajā reģionā tomēr ir bīstama. 

Indijas amatpersonas apstiprinājušas, ka ASV triecienā tankkuģim "Settebello" Omānas līcī gājuši bojā trīs indiešu jūrnieki. 

"Settebello", kas kuģojis ar Palau karogu, esot mēģinājis izvairīties no ASV noteiktās Irānas ostu blokādes, paziņojuši ASV bruņotie spēki. Šonedēļ ASV spēki Omānas līcī, kuru ar Persijas līci savieno Hormuza šaurums, apšaudījuši trīs tankkuģus ar indiešu apkalpi. Starptautiskās Jūrniecības organizācijas ģenerālsekretārs Arsenio Domingess nosodīja uzbrukumus tirdzniecības kuģiem. Viņš pavēstīja, ka kopš kara sākuma 28. februārī notikuši 44 šādi uzbrukumi, bet 14 cilvēki tajos gājuši bojā.

Atrast izeju no konflikta

Neskatoties uz pašlaik vērojamo saasinājumu, abas puses noteikti gribētu panākt vienošanos, ja to izdotos pasniegt kā savu uzvaru, vērtē apskatnieki. Tās panākšanu apgrūtinājusi arī Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu īstenotā politika, kas atšķiras no Trampa redzējuma, norāda aģentūra "Associated Press". Kamēr Trampa mērķis karā bijis panākt ātru uzvaru, Netanjahu gribējis pilnībā sakaut Irānu un tās sabiedrotos grupējumus Tuvajos Austrumos, pat ja tas nozīmētu ilgāku karu. Ieildzis konflikts rada politiskas galvassāpes Baltajam namam. Aptaujas rāda, ka Trampa reitingi kopš kara sākuma ir krituši. Daži republikāņu politiķi ir atklāti atzinuši, ka konflikts Tuvajos Austrumos viņiem var maksāt zaudējumu Kongresa vēlēšanās novembrī. No vienas puses, Tramps acīmredzami vēlētos panākt ātru risinājumu, bet, no otras puses, viņa izvirzītās prasības Irānai nav pieņemamas. Vašingtona pašlaik pieprasa, lai Irāna atsakās no bagātinātā urāna krājumiem. Lai arī Teherāna apgalvo, ka bagātinātais urāns ir domāts civilajām vajadzībām, to īsā laikā var bagātināt līdz līmenim, kas ir atbilstošs kodolieroču izgatavošanai. Irāna nevēlas atteikties no bagātinātā urāna, tā grib panākt sankciju atcelšanu. Vienošanās ietvaros esot arī jāizbeidz Izraēlas un Libānas šiītu grupējuma "Hezbollah" karš, kas ir vēl viens apgrūtinājums, jo tam vajadzīga Izraēlas piekrišana.