Eiropā pieaug šaubas par ASV kā drošības partneri

Tikai 11% Eiropas iedzīvotāju pašlaik uzskata Amerikas Savienotās Valstis (ASV) par uzticamu sabiedroto, liecina Eiropas Ārējo attiecību padomes (ECFR) publicētā aptauja.

Pētījums veikts 2026. gada maijā Austrijā, Bulgārijā, Dānijā, Igaunijā, Francijā, Vācijā, Ungārijā, Itālijā, Nīderlandē, Polijā, Portugālē, Spānijā, Zviedrijā, Šveicē un Apvienotajā Karalistē. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem mērījumiem uzticēšanās ASV ir samazinājusies — pirms pusgada ASV par sabiedroto uzskatīja 16% respondentu, bet 2024. gada novembrī šis rādītājs sasniedza 22%.

Aptaujas autori norāda, ka Eiropā pieaug šaubas par ASV kā drošības partnera uzticamību. Vairākums aptaujāto visās pētījumā iekļautajās valstīs pauda skepsi par to, vai ASV sniegtu militāru palīdzību gadījumā, ja viņu valsts tiktu pakļauta uzbrukumam.

Vienlaikus pētījums liecina par pieaugošu atbalstu Eiropas aizsardzības spēju stiprināšanai.

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu respondenti vidēji par četriem procentpunktiem biežāk atbalstīja aizsardzības izdevumu palielināšanu. Itālija bija vienīgā valsts, kurā vairākums joprojām iebilda pret šādu soli.

Lielākajā daļā aptaujāto valstu respondenti arī pauda vēlmi samazināt atkarību no ASV militārā aprīkojuma un biežāk izvēlēties Eiropā ražotas aizsardzības sistēmas. Visizteiktākais atbalsts šādai pieejai fiksēts Dānijā, Nīderlandē un Zviedrijā. Savukārt Polija bija viena no retajām valstīm, kur vairākums atbalstīja lielākus ASV bruņojuma iepirkumus.

Neraugoties uz pieaugošo skepsi par Vašingtonas pašreizējo lomu Eiropas drošībā, lielākā daļa respondentu uzskata, ka attiecības starp Eiropu un ASV nākotnē varētu uzlaboties. Visās aptaujātajās valstīs, izņemot Bulgāriju, vairākums pauda viedokli, ka situācija, visticamāk, kļūs labvēlīgāka pēc ASV prezidenta Donalda Trampa aiziešanas no amata.

ECFR vecākā pētniece Jana Kobzova norādīja, ka Eiropā vērojams skaidrs atbalsts centieniem mazināt atkarību no Vašingtonas. Viņas ieskatā eiropieši arvien biežāk atbalsta lielākus aizsardzības izdevumus un vienlaikus izrāda uzticību tam, ka krīzes situācijā palīdzību varētu sniegt kaimiņvalstis Eiropā.

Aptauja arī liecina, ka 44% respondentu negatīvi vērtētu Krievijas naftas un gāzes importa atjaunošanu, neskatoties uz energoresursu cenu pieaugumu. Savukārt viedokļi par Ukrainas iespējamo pievienošanos Eiropas Savienībai saglabājas atšķirīgi, un vairākās valstīs atbalsts šādai iecerei nav vairākumā.