17.2 °C
Divpadsmitā maija rīts Mazzalves pamatskolas pedagogiem sākās ne tā kā parasti, jo pulksten piecos rītā viņus pamodināja nevis modinātājpulkstenis, bet gan skaļš blīkšķis.
"Viena mūsu skolotāja mēdz agri celties, lai izvestu ārā savu sunīti, un tieši viņa ieraudzīja, ka no skolotāju mājas jumta nokrīt drona atlūzas. Ieradies kāds formā tērpts karavīrs, kas meklējis pazudušo dronu. Pēc tam šo notikumu pārrunājām skolā, bet skaidrībā netikām, no kurienes tas drons atlidojis," tā šo notikumu atceras Mazzalves pamatskolas direktors Aivars Miezītis. Bet aculieciniece skolotāja par redzēto "Latvijas Avīzei" nestāstīja, jo, viņasprāt, par notikumu vispirms esot jāinformē Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvji, ja vien viņi interesēšoties.
NBS komandiera padomnieks komunikācijas jautājumos Roberts Skraučs pastāstīja, ka šis negadījums noticis militāro mācību "Kristāla bulta" laikā, kad tika izmantoti gaisa un sauszemes droni, un vienam no operatoriem esot pazudis signāls mazajam ar sprāgstvielām neaprīkotajam FPV dronam. "Vienība diezgan ātri secināja, kur drons, kuram zudis signāls, atrodas. Atrada to uz daudzdzīvokļu nama jumta. Tad arī satika vienu no skolotājām, kura atradās ārpus mājas, un vaicāja viņai, kā nokļūt uz mājas jumta. Tur nokļuva un dronu savāca," pastāstīja Skraučs un piebilda, ka Aizsardzības ministrija neesot saņēmusi iesniegumu par jumta bojājumu un lūgumu to kompensēt, kas liekot domāt, ka jumts neesot cietis. Salīdzinājumā ar tiem droniem, kurus izmanto Ukraina vai Krievija triecieniem dziļumā, šis ir neliels.
Roberts Skraučs skaidroja, ka droni ar sprāgstvielām mācību nolūkos tiekot izmantoti tikai un vienīgi konkrēto poligonu teritorijās, īpašās vietās, tās sauktās nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas zonās. Tās esot vietas, par kurām civiliedzīvotāji ir brīdināti, ka nedrīkst tām tuvoties.
"Kristāla bulta" ir vienas no lielākajām ikgadējām militārajām mācībām Latvijā, ko organizē NBS Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde sadarbībā ar NATO sabiedrotajiem. To galvenais mērķis ir pārbaudīt un uzlabot Latvijas un NATO spēju kopīgi aizsargāt valsti militāra apdraudējuma gadījumā.
R. Skraučs: "Jebkuras mācības mēs cenšamies rīkot maksimāli pietuvināti reāliem kaujas apstākļiem. Šajā gadījumā abas puses šajās mācībās, gan tie, kas vingrina uzbrukumu, gan tie, kas vingrina aizsardzību, izmanto ne tikai dronus, bet arī tiek testētas elektroniskās kara darbības spējas. Šis bija tas gadījums, kad komanda, kas uzbruka vai kas aizsargājās, izmantoja elektroniskās kara darbības iekārtas un signāls tika traucēts. Līdz ar to skaidrs, ka tā, visticamāk, nebija pilota kļūda, tā bija apstākļu sakritība, ka tajā momentā, kad drons pilotēja netālu no mājas, signāls mācību laikā tika pārrauts."
NBS vienībām esot zināmas procedūras, ja notiek incidents un tiek acīmredzami bojāta trešās personas manta. Piemēram, ir nokritis apmetums no ēkas fasādes. Tas noteikti esot jāpiefiksē. Karavīriem esot jāziņo saviem tiešajiem komandieriem, ja viņi mācību laikā ir nodarījuši netīšu kaitējumu privātīpašumam.
Tipiskās sūdzības lielāko valsts aizsardzības mācību "Nameja" laikā esot par izbraukātiem zālieniem.
"Ja to ir izdarījusi smagā tehnika, autovadītājs to ne vienmēr var pamanīt, it īpaši, ja tā ir kāpurķēžu tehnika, jo tai nav atpakaļskata spoguļu. Pilsonis var vērsties ar iesniegumu Aizsardzības ministrijā, un tad, atbilstoši ministrijas noteikumiem, uz īpašumu dodas vērtētāji, lai konstatētu bojājuma apjomu. Pēc tam komisija izskata vērtējumu un pieņem lēmumu. Ir gadījumi, kad NBS inženieri paši var aizbraukt un novērst bojājumus," situāciju skaidroja NBS komandiera padomnieks.
Viņš arī izskaidroja, ar ko mikroklases droni, no kuriem viens nokrita uz skolotāju mājas jumta, atšķiras no tiem, kuri ir bīstami un kuru dēļ tiek izsludināti šūnapraides paziņojumi. R. Skraučs: "Kad lido mikroklases droni, tie var izskatīties kā mazi punktiņi gaisā salīdzinājumā ar bīstamajiem droniem, kuri ir ievērojami lielāki – cilvēka izmērā un pat vēl lielāki. Otra atšķirība ir skaņā. Bīstamie droni, kas ir ielidojuši, krituši un sprāguši, izdala mopēdam vai mazam motociklam līdzīgu skaņu, jo tiem jāspēj lidot krietni tālāk nekā mikroklases droniem, tāpēc tiem ir motori, kas darbojas ar degvielu. Līdz ar to tie ir skaļāki un tos ir vieglāk pamanīt. Arī mikroklases droniem var būt piestiprinātas sprāgstvielas, taču ar acīm vien nav iespējams pateikt, vai tas ir vai nav sprādziena bīstams. NBS un mūsu sabiedrotie nelidina mikroklases dronus ar sprāgstvielām. Tāpēc nav jābaidās no mikroklases droniem tādā ziņā, ka tie nav sprādzienbīstami klasiskā izpratnē. Ja tie nokrīt, piemēram, uz lauka, tie var uzliesmot, jo tajos ir elektroniska komponente, tas darbojas ar baterijām. Jāņem vērā, ka dronu baterijas ir krietni jaudīgākas nekā mobilajos telefonos, jo dronu motoriņa darbināšana prasa daudz strāvas, kas nozīmē, ka ir nepieciešamas ļoti jaudīgas baterijas. Tas nav iespējams, ka no Krievijas teritorijas Latvijā ielidotu mikroklases drons, tos izmanto tikai frontē."
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
