Palestīniešu teroristiskā grupējuma "Hamās" militārajām spējām 11 mēnešus ilgā kara laikā nodarīti būtiski zaudējumi, un tas kā militārs formējums Gazas joslā vairs nepastāv, žurnālistiem paziņojis Izraēlas aizsardzības ministrs Joavs Galants.
""Hamās" kā militārs formējums vairs nepastāv, "Hamās" ir iesaistīts partizānu karā, un mēs turpinām cīņu ar "Hamās" teroristiem un vajājam "Hamās" vadību," norādīja ministrs.
Galants arī apliecināja savu atbalstu tam, lai tiktu panākta vienošanās par ķīlnieku atbrīvošanu Gazas pamiera vienošanās pirmajā posmā, sakot, ka tas dotu Izraēlai "stratēģisku iespēju" risināt citas drošības problēmas.
Aicinot starptautisko sabiedrību turpināt vērst spiedienu uz "Hamās", lai panāktu vienošanos, Galants sacīja, ka stingri atbalsta ASV prezidenta Džo Baidena 31. maijā izziņoto trīs posmu pamiera vienošanos, paužot cerību, ka, balstoties tajā, tiks panākta kara izbeigšana.
"Izraēlai būtu jāpanāk vienošanās, kas ļautu panākt pārtraukumu uz sešām nedēļām un atgūt ķīlniekus,"
pirmdien savā birojā notikušajā sēdē žurnālistiem sacīja Galants. Viņa izteikumi publicēti otrdien.
Galants ir viens no Izraēlas līderiem, kam bijuši konflikti ar premjerministru Benjaminu Netanjahu par kara politiku.
Ministrs privāti teicis parlamenta komisijai, ka ķīlnieku atbrīvošanas vienošanās "kavējas... daļēji Izraēlas dēļ", pagājušajā mēnesī vēstīja Izraēlas mediji.
Netanjahu birojs apsūdzēja Galantu par "pret Izraēlu vērsta naratīva" pieņemšanu.
Galants sacīja, ka Izraēlas militārais spiediens Gazā ir radījis "nepieciešamos apstākļus" pamiera līgumam.
Baidens iepazīstināja ar trīs posmu plānu, kas paredzētu sākotnēji uz sešām nedēļām apturēt kaujas un "Hamās" atbrīvot ķīlniekus apmaiņā pret zināma skaita Izraēlas cietumos ieslodzīto palestīniešu atbrīvošanu.
Viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem bijusi Netanjahu uzstājīgā prasība saglabāt karaspēku pie Gazas joslas robežas ar Ēģipti, zemes joslā, kas pazīstama kā Filadelfi koridors.
Aptauja
Vai turpini sekot līdzi Izraēlas un "Hamās" karam?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
-2.8 °C





























































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)

























































































































































