Tiesībsardze aicina reformēt bāriņtiesu sistēmu

Tiesībsardze Karina Palkova aicina nekavējoties reformēt bāriņtiesu sistēmu, piedāvājot tam divus potenciālos modeļus – bāriņtiesas funkciju sadalīšanu starp pašvaldības sociālo dienestu un tiesu, vai starp tiesu un centralizētu Bērnu aizsardzības centru ar filiālēm pašvaldībās.

Tiesībsardze aicinājusi Ministru kabinetu izstrādāt jaunu bāriņtiesu institucionālo modeli līdz šā gada 1. decembrim, un līdz 2028. gada 1. janvārim to ieviest. Saeimai lūgts nodrošināt parlamentāro uzraudzību bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidē un jauna institucionālā modeļa izstrādē un ieviešanā.

Tiesībsarga birojā norāda, ka attiecībā uz bāriņtiesu darbu pastāv atšķirīga prakse dažādās pašvaldībās, vāja kontrole un nopietni pārkāpumi, sākot no nepietiekamas bērnu viedokļa uzklausīšanas līdz pat nepamatotai bērnu šķiršanai no ģimenēm.

K. Palkova uzsver, ka bāriņtiesu sistēma Latvijā veidota citā laikā un citos apstākļos. "Iespējams, kādreiz tā kalpoja savam mērķim, bet daudzi fakti liecina, ka pašlaik tas tā nav. Turklāt bērnu tiesību aizsardzības kvalitāte ir atkarīga no tā, kurā Latvijas vietā viņi dzīvo un kāda ir pašvaldības izpratne, resursi un to bāriņtiesās strādājošo amatpersonu pieredze un profesionalitāte," saka tiesībsardze. Pēc viņas teiktā, tas nozīmē, ka esošā sistēma nenodrošina vienlīdzīgu, profesionālu un savlaicīgu bērnu tiesību aizsardzību.

K. Palkova pauž, ka valstij ir pienākums to mainīt, jo bērnu intereses un tiesības nevar būt pakārtotas institucionālai inercei.

Tiesībsardzes ziņojumā "Par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo bāriņtiesu institucionālo modeli" norādīts, ka bāriņtiesu sistēma Latvijā ir strukturāli sadrumstalota un nevienmērīga. Latvijā faktiski pastāv "viena sistēma, bet 42 atšķirīgas prakses", jo katra pašvaldība organizē bāriņtiesas darbu atšķirīgi, tostarp finansējuma, atalgojuma, resursu un pieejas ziņā, secinājusi tiesībsardze. Viņa pārliecinājusies, ka bāriņtiesu kontrole ir vāja, jo to darbu uzrauga vairākas institūcijas, taču neviena neuzņemas pilnu atbildību par sistēmas kvalitāti. Turklāt bāriņtiesa nodarbojas ne tikai ar bērnu tiesību jautājumiem, bet arī notariāliem, aizgādnības un citiem ar bērniem nesaistītiem jautājumiem.

Kā izceļ Palkova, satraucošs un būtisks esošās sistēmas trūkums ir tas, ka lēmumus par nozīmīgiem cilvēktiesību jautājumiem nereti pieņem cilvēki bez juridiskās izglītības. 

"Tas, ka bāriņtiesas sastāvu veido vairāki tās locekļi, pats par sevi negarantē kvalitāti. Līdz ar to bērna tiesību aizsardzības kvalitāte ir atkarīga no dzīvesvietas, jo starp pašvaldībām vērojamas būtiskas atšķirības," 

secināts ziņojumā.

Tiesībsardze ziņojumā piedāvā divus iespējamos reformas virzienus. Viens no modeļiem paredzētu bāriņtiesas funkciju sadalīšanu starp pašvaldības sociālo dienestu un tiesu, kas nozīmē, ka sociālais dienests veiktu agrīnu palīdzību un atbalstu, nevis krīzes risināšanu, savukārt visjutīgākos lēmumus par bērna likteni pieņemtu tiesa, nevis pašvaldības iestāde.

Otrs modelis paredz funkciju pārdali starp centralizētu Bērnu aizsardzības centru ar filiālēm pašvaldībās un tiesu. Šī modeļa galvenie ieguvumi būtu vienots kvalitātes standarts visā valstī, profesionāla personāla atlase un apmācība, centralizēta uzraudzība un ātrāka sūdzību izskatīšana, kā arī daudz objektīvāka bērna vajadzību izvērtēšana, skaidro Tiesībsarga birojā.

Taču iepriekš vēstīts, ka Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija nepiekrīt tiesībsardzes kritiskajam skatījumam par bāriņtiesu sistēmas darba kvalitāti un aicinājumam lēmumu pieņemšanu pārnest uz tiesu sistēmu, jo uzskata, ka kopumā bāriņtiesu lēmumu kvalitāte esot augsta.

Jāpiebilst, ka ceturtdien, 4. jūnijā, Saeimas deputāti otrajā lasījumā atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos grozījumus Bāriņtiesu likumā, kas paredz stiprināt bērnu tiesību aizsardzības sistēmu. Izmaiņu pamatojumā LM norāda, ka esošie darbinieki ir pārslogoti un profesionāli izdeguši, kas izteikti negatīvi ietekmē bāriņtiesu spēju kvalitatīvi veikt savus uzdevumus. Tostarp vairums izsludināto bāriņtiesas amatu konkursu beidzas bez rezultāta.

LM uzsver, ka tās mērķis ir nodrošināt, lai uz personu privāto dzīvi attiecināmus lēmumus pieņem ne tikai profesionāli sagatavoti speciālisti, bet arī ar praktisku darba un dzīves pieredzi, tādējādi uzlabojot bāriņtiesas uzdevumu izpildi un pieņemto lēmumu kvalitāti.

Grozījumi paredz kandidātus amata atbilstībai vērtēt pēc minimālā iegūtās izglītības līmeņa, profesionālajām zināšanām, praktiskās darba pieredzes ar bērniem, ģimenēm vai sociāliem jautājumiem un kompetences, kas pierāda pretendenta spēju veikt amata pienākumus. Likumprojekts paredz, ka uz amatu bāriņtiesā var pretendēt persona, kas ieguvusi augstāko izglītību izglītības programmu grupā "Sociālā labklājība" un "Policijas darbs", kas, LM ieskatā, ļaus piesaistīt speciālistus arī ar pieredzi sociālajos jautājumos un tiesību aizsardzības jomā, un kuriem ir prasmes konfliktu risināšanā un juridisko jautājumu izpratnē. Likumprojektā tiek arī precizētas prasības attiecībā uz amata pretendenta darba stāžu.