Igaunijā saglabājas augsta gatavība aizstāvēt valsti, liecina aptauja

Igaunijas iedzīvotāju gatavība aizstāvēt valsti joprojām saglabājas augsta, tomēr vienlaikus arvien vairāk cilvēku uzskata, ka nākotnē drošības situācija kļūs sarežģītāka, liecina Igaunijas Aizsardzības ministrijas pasūtītā ikgadējā sabiedriskās domas aptauja, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR”.

Saskaņā ar aptaujas datiem 81% Igaunijas iedzīvotāju uzskata, ka bruņota uzbrukuma gadījumā valsts būtu jāaizstāv jebkādos apstākļos. Savukārt 62% respondentu norādījuši, ka būtu gatavi iesaistīties valsts aizsardzībā atbilstoši savām spējām un prasmēm. Šis rādītājs pēdējo divu gadu laikā nav būtiski mainījies. Gatavība iesaistīties aizsardzības pasākumos etnisko igauņu vidū ir augstāka nekā citu tautību iedzīvotāju grupās.

Aptauja rāda, ka puse iedzīvotāju uzskata, ka Igaunija spētu noturēties līdz sabiedroto palīdzības saņemšanai. Vairāk nekā puse respondentu arī pozitīvi vērtē pēdējos gados paveikto valsts aizsardzības stiprināšanā. Plašu atbalstu bauda arī Igaunijas Aizsardzības spēku mācības un sabiedroto aktivitātes. Piemēram, 81% atbalsta rezervistu mācības, bet 79% — sabiedroto gaisa spēku mācības Igaunijas gaisa telpā.

Vienlaikus iedzīvotāji kļūst piesardzīgāki attiecībā uz nākotni.

Jau ceturto gadu pēc kārtas pieaug to cilvēku īpatsvars, kuri uzskata, ka pēc desmit gadiem dzīves vide Igaunijā būs mazāk droša nekā šobrīd. Šādu viedokli pauduši 33% respondentu, kamēr 29% uzskata, ka situācija saglabāsies nemainīga.

Par ticamākajiem draudiem tuvākajos gados iedzīvotāji uzskata dezinformācijas izplatīšanu un kiberuzbrukumus. Attiecīgi 86% un 84% respondentu norādījuši, ka šādi apdraudējumi ir ļoti vai diezgan ticami. Tāpat daudzi par būtiskiem draudiem uzskata Krievijas centienus atjaunot ietekmi kaimiņvalstīs un Krievijas karu Ukrainā. Vienlaikus pieaugusi arī satraukuma pakāpe par iespējamu kodolieroču izmantošanu.

Aptauja apliecina arī stabilu atbalstu NATO. Par Igaunijas dalību aliansē iestājas 82% iedzīvotāju, un šis rādītājs gada laikā būtiski nav mainījies. Tomēr pēdējos gados pieaugusi pārliecība, ka valsts drošību nodrošina ne tikai NATO, bet arī cieša Baltijas valstu sadarbība. Ja 2022. gadā Baltijas valstu aizsardzības sadarbību par vienu no svarīgākajām drošības garantijām uzskatīja 13% respondentu, tad šogad tā domā jau 30%.

Tāpat 67% aptaujāto atbalsta palīdzības turpināšanu Ukrainai karā pret Krieviju. Šis rādītājs salīdzinājumā ar pagājušo gadu nav mainījies.

Pētījumu 2026. gada martā pēc Igaunijas Aizsardzības ministrijas pasūtījuma veica sabiedriskās domas pētījumu uzņēmums "Kantar Emor", aptaujājot 1372 Igaunijas iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem.