1 °C
Piektdien, 22. martā, Rīgas domes vadība apmeklēja Mūkusalas ielas krasta promenādes pārbūves vietu un pārliecinājās, ka promenādes pārbūve notiek saskaņā ar būvdarbu plānu.
Mūkusalas krastmalas rekonstrukcija ir viens no lielākajiem Rīgas pašvaldības investīciju projektiem pilsētas infrastruktūras atjaunošanai, kas tika uzsākts 2023. gada decembrī, ar mērķi attīstīt šo Daugavas krastmalu kā iecienītu iedzīvotāju atpūtas vietu. Līdz 2025. gadam degradētā Mūkusalas ielas krastmala kļūs par vizuāli pievilcīgu, modernu un labiekārtotu promenādi, kurā būs patīkami un droši uzturēties gan rīdziniekiem, gan Rīgas viesiem.
Projekta īstenošana notiek vairākās kārtās un patlaban intensīvi būvdarbi notiek promenādes posmā starp Akmens un Dzelzceļa tiltu.
Nepilnu četru mēnešu laikā paveikts apjomīgs darbs veikta veco margu un granīta plākšņu demontāža no esošā krastmalas nostiprinājuma, dzelzsbetona krastmalas nostiprinājuma elementu demontāža, pabeigta jaunā krastmalas nostiprinājuma daļas rievsienas izbūve, kā arī uzsākta tās enkurošanas t.i. nostiprināšanas darbi. Veicot promenādes pārbūvi, plānots maksimāli izmantot vecos krastmalas apdares elementus, tajā skaitā demontētās un atjaunošanai nodotās margas, lai saglabātu pilsētas vēsturisko un unikālo arhitektūru, kā arī nodrošinātu stabilitāti krasta stiprinājuma zonai.
Nozīmīgākais un arī tehniski sarežģītākais darbs šajos mēnešos bija rievsienas izbūve, kas tika veikta ziemas periodā, neskatoties uz zemo gaisa temperatūru un ledu Daugavā. Papildus būvdarbu laikā tika atklāti iepriekš nezināmas inženierkomunikācijas, kas radīja neplānotas izmaiņas būvdarbu plānā.
Novērtējot veikto būvdarbu progresu, Rīgas mērs Vilnis Ķirsis atzina: Mūkusalas promenādes sakārtošana ir tāds projekts, par kuru ir daudz runāts gadu desmitiem, bet reāli darbi nav sekojuši. Tāpēc ir dubults gandarījums redzēt ne tikai to, ka promenādes pārbūve notiek pilnā sparā, bet arī zināt, ka darbi rit raiti. Būvnieks strādā atbilstoši grafikam vai to pat nedaudz apsteidz, tādēļ pastāv iespēja, ka pie izbūvētas un labiekārtotas promenādes tiksim jau šogad.
Šobrīd un tuvāko mēnešu laikā šajā būvdarbu posmā tiks veikta jauno krastmalas nostiprinājumu izbūve, inženierkomunikāciju un teritorijas seguma izbūve, kā arī tiks uzsākta jaunā dzelzsbetona skatu laukuma izbūve Daugavas akvatorijā.
Paralēli tiks uzsākti būvdarbi (inženierkomunikāciju izbūve) projekta 2. kārtas teritorijā, posmā no Dzelzceļa tilta līdz Mūkusalas rotācijas aplim, kas vēlāk turpināsies arī projekta 3. kārtas teritorijā - posmā no Akmens tilta virzienā uz AB Dambi.
Kopumā projekta ietvaros paredzēts rekonstruēt Mūkusalas ielas krastmalu 2,3 km garumā un izbūvēt labiekārtotu promenādi. Būvdarbu laikā paredzēts nostiprināt Daugavas krastmalu, izbūvēt drošu gājēju un veloinfrastruktūru, tajā skaitā gājēju pārejas tiltu zem Akmens tilta, atjaunot inženierkomunikācijas, labiekārtot vidi, padarot vēl vienu pilsētas vietu par pievilcīgu un mūsdienīgu ārtelpu.
Projektu realizē Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas Publiskās infrastruktūras attīstības pārvalde. Būvdarbus veic SIA "Tilts". Kopējais Mūkusalas ielas krastmalas nostiprināšanai un saistītās infrastruktūras būvniecībai plānotais finansējums ir ap 20 miljoniem eiro bez PVN. 85% no izmaksām tiks finansēti ar Valsts kases aizdevumu, bet 15% ir Rīgas pašvaldības finansējums.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
