Krievija Latvijai gatavo ilgāko un dārgāko tiesvedību valsts vēsturē

Baltijas valstis gatavojas deportēt krievvalodīgos iedzīvotājus, lai atrisinātu nepilsoņu jautājumu, — ar šādu skaļu paziņojumu pagājušajā nedēļā nāca klajā Krievijas Ārlietu ministrija (ĀM), kopā ar Baltkrieviju prezentējot ziņojumu "Par cilvēktiesību situāciju atsevišķās valstīs", vēsta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica".

Šī ir jau trešā reize, kad Krievija un Baltkrievija, kuras pašas regulāri tiek apsūdzētas cilvēktiesību pārkāpumos, sagatavo šādu ziņojumu, lai pārmestu tā dēvētajiem kolektīvajiem Rietumiem dubultstandartus. Viena no neskaitāmām reizēm, kad mērķis ir Baltija. Šoreiz tas iekļaujas arī plašākā Krievijas īstenotajā "juridiskās karadarbības" taktikā. Tā Satversmes aizsardzības birojs (SAB) raksturo Maskavas centienus ļaunprātīgi izmantot starptautisko tiesību normas un šo tiesību aizsardzībai izveidotās institūcijas.

Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Krievijas gatavošanās iesniegt prasību ANO Starptautiskajā tiesā Hāgā pret Baltijas valstīm, apsūdzot tās krievu diskriminācijā. Neatkarīgi no tiesvedības iznākuma

šāds process Latvijas diplomātus varētu nodarbināt gadiem ilgi un, visticamāk, kļūt par dārgāko tiesvedību valsts vēsturē.

Vienlaikus tas Kremlim dotu vēl vienu platformu Baltijas valstu diskreditēšanai un savas agresijas pret Ukrainu attaisnošanai.

Re:Baltica sadarbībā ar Igaunijas mediju "Delfi" un Lietuvas sabiedrisko mediju LRT pētīja, uz kāda pamata Maskava gatavo iespējamo prasību pret Baltijas valstīm un kuri cilvēki iesaistīti tās sagatavošanā.

Gadiem ilga apmaiņa ar "laipnībām"

Par Krievijas nodomu vērsties Starptautiskajā tiesā kļuva zināms jau 2022. gadā. Kamēr Krievijas armija turpināja iebrukumu Ukrainā, Maskava tā paša gada maijā nosūtīja protesta notas visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, apgalvojot, ka sankcijas pārkāpj ANO Starptautisko konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu (ICERD). Vēlāk, rudenī, uzmanība tika koncentrēta tieši uz Baltijas valstīm.

"Šādu notu praksē var uzskatīt par formālu pieteikumu, ka starp Krieviju un Latviju pastāv strīds," par 2022. gada novembrī saņemto dokumentu stāsta Latvijas Ārlietu ministrijas pārstāve Diāna Eglīte.

ICERD jeb Starptautiskā konvencija par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu tika pieņemta 1965. gadā un ir viens no galvenajiem ANO cilvēktiesību līgumiem. Tā paredz valstu pienākumu novērst rasu diskrimināciju, aizliegt naida runu un rasistiskas organizācijas, kā arī veicināt vienlīdzību. Latvija šai konvencijai pievienojās 1992. gadā.

Kopš tā laika Latvija un Lietuva no Krievijas saņēmušas piecas notas, bet Igaunija — četras. Re:Baltica no neoficiāliem avotiem zināms, ka šajos dokumentos, kuri aizņem vairākus desmitus lappušu, Maskava apkopo apgalvojumus par it kā notiekošu krievu diskrimināciju Baltijas valstīs. Tajos izmantoti piemēri no laika posma kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas līdz mūsdienām. Krievija atsaucas pat uz Latvijas PSR konstitūciju, kurā bija paredzētas tiesības mācīties dzimtajā valodā, citē politiķu ierakstus sociālajos medijos, Saeimas debašu fragmentus un publikācijas medijos.

Dokumenti liecina, ka Maskava rūpīgi seko līdzi notikumiem Baltijā.

"Pārmetumi skar visas tēmas, ko Krievija jebkad kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir pārmetusi Latvijai — nepilsoņa statusa pastāvēšanu, krievu valodas lietošanas ierobežojumus, izglītības reformu, PSRS slavinošo pieminekļu demontāžu un citus pasākumus," norāda Latvijas Ārlietu ministrija. Ministrija uzsver, ka notās nav juridiski pamatotu argumentu, bet gan subjektīvas interpretācijas un dezinformācijas elementi.

Krievija neatlaidīgi aicina Baltijas valstu diplomātus uz tikšanos. Sākotnēji tā piedāvāja sarunas rīkot Maskavā vai Minskā, bet vēlāk iespējamajām tikšanās vietām pievienoja arī Baku un Stambulu. Kad Latvija ierosina saziņu turpināt rakstiski, Krievija to interpretē kā nevēlēšanos atrisināt strīdu pirmstiesas kārtībā. Savukārt Igaunija norādījusi, ka šādas sarunas varētu notikt Tartu vai Hāgā, kad Maskava atgriezīsies pie starptautisko tiesību normām atbilstošas rīcības, proti, izbeigs karu Ukrainā.

Konvencija paredz, ka valstīm pirms vēršanās tiesā ir jācenšas domstarpības atrisināt savstarpēji.

Baltijas valstīs gan neviens neuzskata, ka Krievijas aicinājumu mērķis ir panākt vienošanos — drīzāk tie nepieciešami, lai formāli izpildītu procedūras prasības. Igaunijas tiesnesis Andress Parmass skaidro, ka tieši iepriekšēju konsultāciju trūkuma dēļ Starptautiskā tiesa savulaik noraidīja Gruzijas prasību pret Krieviju.

Krievija Latvijai pārmet atteikšanos automātiski piešķirt pilsonību krieviem pēc neatkarības atjaunošanas, sarežģītu naturalizācijas kārtību un nepilsoņu institūta pastāvēšanu. Tāpat Maskava kritizē krievu valodas lomas mazināšanu valsts dzīvē, izglītības krievu valodā izbeigšanu, Latvijā dzīvojošo krievu stigmatizāciju, "iekšējā ienaidnieka" tēla veidošanu, dzīves apstākļu pasliktināšanu tiem krieviem, kuri nevēlas atteikties no savas identitātes, kā arī viņu piespiešanu pamest valsti. Pārmetumu sarakstā minēta arī vēstures pārrakstīšana, nacisma slavināšana, padomju pieminekļu nojaukšana, 16. marta atzīmēšana un 9. maija svinību ierobežošana.

Izmanto propagandistus ar stāžu

"Vladimir Vladimirovič, labdien," — ar šādu uzrunu sākas e-pasts, kas pirms gada nonāca Rīgā augušā vēsturnieka Vladimira Simindeja elektroniskajā pastkastē. Viņš jau ilgstoši sadarbojas ar Kremli, izplatot Baltiju un Ukrainu nomelnojošus vēstījumus.

Vēstuli nosūtījusi Maskavas advokātu biroja "Monastyrsky, Zyuba, Stepanov & Partners" (MZS) juriste Anastasija Taranova. Tajā viņa raksta, ka birojs sadarbībā ar Krievijas Ārlietu ministriju strādā pie jautājuma par krievu diskrimināciju Baltijas valstīs. Lai to izvērtētu no juridiskā skatpunkta, nepieciešami ekspertu atzinumi, tostarp vēstures, etnoloģijas un socioloģijas jomā.

MZS ieskatā Simindejs varētu kļūt par vienu no ekspertiem. Viņam būtu jāsagatavo katras Baltijas valsts etniskā sastāva raksturojums, jāapraksta krievu vēsturiskā klātbūtne, jāanalizē krievu valodas un izglītības krievu valodā attīstība, kā arī jāizvērtē valsts iestāžu rīcība, kas, pēc biroja domām, apliecinātu krievu minoritātes atzīšanu.

Simindejs nebija vienīgais uzrunātais eksperts.

Piedāvājumu saņēma arī pētnieks Nikolajs Meževičs, kurš regulāri izplata Baltijas valstīm nelabvēlīgus propagandas vēstījumus. Atbildot Taranovai, viņš piekrita piedāvājumam un pauda gatavību apspriest turpmākās sadarbības detaļas.

Arī MZS izvēle nav nejauša. Birojs iepriekš sadarbojies ar Krievijas Ārlietu ministriju, tostarp pārstāvot Krieviju ANO tiesā lietā pret Ukrainu par Kerčas šaurumu. Šīs lietas juristu komandā strādāja arī Taranova. Savukārt viens no biroja partneriem Dmitrijs Lovirevs ir Krievijas Federālā drošības dienesta ģenerālpulkveža Jevgeņija Lovireva dēls.

Ne Simindejs, ne Meževičs uz lūgumiem sniegt komentārus neatsaucās. MZS savukārt aicināja jautājumus adresēt Krievijas Ārlietu ministrijai un atteicās komentēt ekspertu piesaisti, norādot, ka neizteiksies par anonīmu avotu vai iespējami nelikumīgi iegūtu informāciju. Arī Krievijas Ārlietu ministrija uz lūgumu sniegt komentāru neatbildēja.

SAB norādījis Re:Baltica, ka Krievija informācijas iegūšanai izmanto lojālu aktīvistu tīklu un ir "gandrīz droši", ka šie cilvēki tiks iesaistīti arī iespējamās prasības sagatavošanā. Pēc biroja vērtējuma, Maskavai palīdz arī personas, kuras pārcēlušās no Latvijas uz Krieviju vai Baltkrieviju — vai nu ideoloģisku apsvērumu dēļ, vai cenšoties izvairīties no tiesvedības.

Dārgākais process valsts vēsturē

"Ir skaidrs, ka šis nav stāsts par uzvaru tiesā vai taisnīguma panākšanu," saka Latvijas Ārlietu ministrijas pārstāve Diāna Eglīte. Viņas ieskatā iespējamā prasība ir daļa no Krievijas ilgstošajiem hibrīduzbrukumiem Rietumiem. "Ar hibrīduzbrukumiem Krievija vēlas izdarīt spiedienu uz Latviju un mūsu sabiedrotajiem, lai mazinātu atbalstu Ukrainai un mainītu politiku pret Krieviju."

Līdzīgu vērtējumu pauž arī Igaunijas Ārlietu ministrijas pārstāve Kerli Veski. Viņa uzsver, ka Krievijas mērķis ir radīt apjukumu, novirzīt Baltijas valstu resursus un radīt šaubas starptautiskajā sabiedrībā par Baltijas valstīm. Arī Lietuvas Ārlietu ministrija uzskata, ka Maskavas apsūdzības ir juridiski un faktiski nepamatotas un galvenokārt kalpo propagandas mērķiem.

Rīgas Juridiskās augstskolas lektore Ieva Miļūna norāda, ka

Krievijas izteiktajos pārmetumos nesaskata ICERD pārkāpumus un Latvijas izredzes vērtē kā labas.

Viņas ieskatā Krievija cenšas apstrīdēt Latvijas centienus pārvarēt okupācijas un rusifikācijas sekas.

Tomēr sliktākajā gadījumā, ja Starptautiskā tiesa konstatētu konvencijas pārkāpumu, tā varētu piespriest kompensāciju. Turklāt jau procesa sākumā iespējams noteikt pagaidu aizsardzības pasākumus. Kā piemēru Miļūna min iespēju uzdot atjaunot mācības krievu valodā skolās.

Neatkarīgi no iznākuma, tiesvedība, visticamāk, būs ilga un izmaksās dārgi. Miļūna norāda, ka šādas lietas var ilgt no trim līdz pat desmit gadiem, bet izmaksas sasniegt miljoniem eiro. Viņas vērtējumā šis varētu kļūt par dārgāko tiesas procesu Latvijas vēsturē.

Arī Igaunijas jurists Andress Parmass neredz juridisku pamatu Krievijas prasībai. Viņš uzsver, ka cilvēkiem, kuri okupācijas laikā tika ievesti Igaunijā, pēc neatkarības atjaunošanas bija iespēja iegūt valsts pilsonību, ja viņi bija gatavi dot uzticības zvērestu un apgūt igauņu valodu. Turklāt Igaunijas politikā, uzņēmējdarbībā un kultūras dzīvē darbojas daudzi krievu tautības pārstāvji.

Parmass atgādina, ka deviņdesmitajos gados Igaunija atradās EDSO Augstā komisāra nacionālo minoritāšu jautājumos Maksa van der Stūla uzraudzībā un starptautiskā sabiedrība toreiz atzina Igaunijas rīcību pilsonības jautājumā par atbilstošu. Tādēļ viņš būtu pārsteigts, ja pēc vairāk nekā 30 gadiem Krievijas prasībām pēkšņi rastos juridisks pamats.

Vienlaikus viņš brīdina, ka Krievijas rīcību nevajadzētu nenovērtēt. Arī pagaidu noregulējumi var radīt būtisku kaitējumu. "Tas nenozīmētu, ka galīgais lēmums kādā brīdī vēlāk mums būs negatīvs, bet tas būtu liels trieciens mūsu prestižam. Tieši uz to Krievija spēlē," Parmass sacīja "Delfi".

Pagaidām prasība Starptautiskajā tiesā vēl nav iesniegta, un nav zināms, kad tas varētu notikt. Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova paziņojusi, ka pirmstiesas strīda stadiju plānots pabeigt līdz gada beigām. Tikmēr SAB nešaubās, ka tiesvedība sekos — jautājums ir tikai par tās sākšanas laiku. Kā birojs norādījis Re:Baltica, Krievija ir pārliecināta par savu pozīciju un uzskata, ka Starptautiskajā tiesā tai ir labvēlīga vide.

Savā jūnijā publicētajā ziņojumā SAB vērtē vēl skarbāk — Krievija iespējamo tiesvedību varētu izmantot arī kā ieganstu tiešai konfrontācijai ar Baltijas valstīm.

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.

Foto: AFP/Scanpix / Latvijas Mediji

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.