Pirmā atbilde uz Krievijas hibrīdapdraudējumiem ir valstu nacionālā atbildība, uzskata Braže

Uz Krievijas hibrīdapdraudējumiem, kas nav militāri uzbrukumi, pirmā reakcija ir valstu nacionālā atbildība, tomēr cieši sadarbojoties ar visu NATO aliansi, informēja ārlietu ministre Baiba Braže (JV).

Tas attiecas uz kiberdraudiem, informācijas apdraudējumiem, sabotāžu, nelegālo migrāciju un citiem draudiem, paskaidroja Braže.

Vienlaikus, kā uzsvēra Braže, runājot par Krievijas hibrīddraudiem, NATO dalībvalstīm būtiski sadarboties gan izlūkošanas informācijas apmaiņas jomā, gan starp drošības un tiesībsargājošām institūcijām un ekspertiem, kā arī bruņotajiem spēkiem un civilajām iestādēm, lai radītu vienotu izpratni sabiedroto starpā, piemēram, par nelegālās imigrācijas draudiem uz NATO Austrumu robežas.

Braže 7. jūlijā NATO samitā piedalījās diskusijā par Krievijas hibrīdraudiem, kur tika runāts par dažādām Krievijas operācijām, kuras nevar uzskatīt par militārām. Runa bija par dažāda veida provokācijām, kiberuzbrukumiem, informatīvo karu, korupciju, sabotāžu, kompromatiem, nelegālo migrantu instrumentalizāciju.

Ministre diskusijā sabiedrotajiem uzsvēra, ka šādas Krievijas rīcības ir daļa no kara doktrīnas, jo tā ietver gan militārus, gan nemilitārus pasākumus zināmu mērķu sasniegšanai. Tā ir arī neticības radīšana NATO valstu iedzīvotājiem, ka viņu valsts ir sekmīga, tā ir sabiedrības sašķelšana, centieni nomainīt valstu līderus un iecelt Krievijai lojālākus.

"Patlaban mēs redzam, ka Krievijas naidīgās informatīvās operācijas ir vērstas uz to, lai samazinātu atbalstu Ukrainai, to apšaubītu. Piemēram, sakot, kādēļ nauda jātērē Ukrainai, ja to var novirzīt pensijām," norādīja Braže.

Savukārt Latvijas gadījumā no Krievijas puses ir spiediens uz Latvijas robežu ar iesūtītiem migrantiem, lai radītu apdraudējuma sajūtu, testētu, kā piekļūt Latvijas robežām un vai Latvija ir spējīga uz atturēšanu.

Ministre, taujāta, vai šādos gadījumos, kas nav militāri uzbrukumi, var iesaistīties arī NATO, norādīja, ka sabiedroto bruņotajiem spēkiem šādos hibrīduzbrukumos tieši iesaistīties nav pamata, un tā primāri ir nacionāla atbildība. Tomēr būtiski sabiedroto starpā ir veidot vienotu izpratni par šādu Krievijas rīcību, lai apzinātos, ka draudi pastāv un sabiedrība tiek testēta.

Ļoti būtiska ir izlūkošanas un drošības dienestu sadarbība. 

"Mēs gribētu redzēt vairāk sabiedroto valstu robežsargus uz mūsu robežas, lai viņi redz un saprot situāciju, un arī mācās," 

uzsvēra Braže.

Vienlaikus Braže arī akcentēja, ka Eiropas konvencionālā aizsardzība aizvien vairāk būs Eiropas valstu atbildība. "2020. gadā aptuveni 80% no NATO valstu aizsardzības budžetiem bija no valstīm, kas ir ārpus Eiropas Savienības. Patlaban tas ir krietni mainījies, un Eiropas valstis un arī Kanāda ir pamatīgi audzējušas savus aizsardzības budžetus un spējas. Tas gan nenozīmē ASV aiziešanu no Eiropas. ASV ar savām spējām paliek. Tomēr Eiropai savas spējas noteikti ir jākāpina," pauda Braže.

Jau ziņots, ka šodien Ankarā, Turcijā, turpinās NATO samits.

Latvijas delegāciju NATO samitā vada Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņš pirmdien pēc tikšanās ar Latvijas Ministru prezidentu Andri Kulbergu (AS) norādīja, ka samitā ir jānodemonstrē, ka alianse par spīti diskusijām un strīdiem spēj būt vienota.

Kā norādīja prezidents, viņš ar premjeru Kulbergu ir vienisprātis, ka NATO samitā Latvijai ir būtiski panākt trīs lietas, kas ir nozīmīgas arī alianses kontekstā. Prezidents norādīja, ka samitā jānodemonstrē, ka alianse par spīti diskusijām un strīdiem spēj būt vienota.

Pēc Rinkēviča vārdiem, ir jāparāda, ka alianse spēj būt vienota būtiskos jautājumos, proti, jautājumos, kas skar atbalstu Ukrainai, NATO piekto pantu, kā arī jautājumos, kas saistīti ar NATO spēju attīstību.

Prezidents atzīmēja, ka NATO dalībvalstu līderi apņēmušies līdz 2035. gadam palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Reizē viņš atzina, ka ir nepieciešamas spējas, aizsardzības industrijas attīstība. Viņš atzīmēja, ka Ministru kabinets šajā jautājumā daudz dara gan attīstot vietējo industriju, gan kontekstā ar Kulberga un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska parakstīto abu valstu vienošanos par visaptverošu sadarbību aizsardzības jomā, nodrošinot Ukrainas pieredzes pārņemšanu gaisa telpas aizsardzībai pret dronu uzbrukumiem.

Prezidents arī pauda, ka NATO samitā būtisks jautājums būs par atbalstu Ukrainai. Viņš atzīmēja, ka jau ir programma "Prioritāro Ukrainas prasību saraksts" (PURL) un samitā piedalīsies arī Ukrainas prezidents. Tāpat Latvija ir ieguldījusi un turpinās ieguldīt atbalstam Ukrainai, teica prezidents.

Līdztekus viņš atzīmēja, ka ir būtiski, lai NATO spētu pielāgoties jaunajiem izaicinājumiem. Viņš norādīja, ka Latvijai ir spēju attīstības mērķi, kas ir būtiski, kurus Latvija pilda un kuri ir iekļauti budžetā un ierakstīti attīstības plānos, taču esot jāņem vērā arī jaunās reālijas, tostarp pretdronu aizsardzība. Viņš norādīja, ka par šo jautājumu ir runāts ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti, kā arī NATO ekspertiem.

Kulbergs piebilda, ka aizsardzības risinājumu kontekstā jābūt sinhronizācijai ar Austrumu flangu, NATO jābūt pilnā mērā iesaistītam gaisa telpas aizsardzībā.

NATO samits. 

Foto: Ukrainas prezidenta birojs