15.3 °C
Bieži vien augu slimības uztveram kā nejaušu nelaimi, taču praksē tās ir signāls, ka augam radušies nelabvēlīgi augšanas apstākļi. Miltrasa, puves, lapu plankumainības un citas slimības parasti daudz straujāk attīstās novājinātos un sabiezinātos stādījumos. Konsultē SIA "Agrimatco Latvia" augu aizsardzības speciāliste Dace Lesiņa.
Svarīga profilakse
Bioloģiskajā augu aizsardzībā lielākā uzmanība tiek pievērsta nevis slimību ārstēšanai, bet gan profilaksei.
Veselīga augsne
Dzīva, veselīga augsne ar bagātīgu mikroorganismu daudzveidību palīdz augiem veidot spēcīgāku sakņu sistēmu, labāk uzņemt barības vielas un efektīvāk pretoties slimību ierosinātājiem. Lai uzturētu augsnes bioloģisko aktivitāti, vēlams regulāri izmantot kompostu, zaļmēslojumu un organisko mēslojumu, piemēram, vistu kūtsmēslus AgroGold. Pavasarī siltumnīcas augsnē aptuveni 5 cm dziļumā vēlams iestrādāt kādu no mikrobioloģiskajiem preparātiem, piemēram, Trihodermīnu vai Re-Genera, kas veicina labvēlīgas augsnes mikrofloras attīstību, nomāc patogēnās baktērijas un bagātina augsnes sastāvu.
Augu maiņa
Audzējot dārzeņus, būtiska nozīme ir augsekai. Ilgstoša vienu un to pašu kultūru audzēšana vienā vietā veicina slimību ierosinātāju uzkrāšanos augsnē. Īpaši svarīgi tas ir krustziežu dzimtas augiem, kas var slimot ar krustziežu sakņu augoņiem. Augseka palīdz ierobežot arī dažādas sakņu puves, vītes un citas augsnē pārziemojošas slimības.
Laistīšana un mēslošana
Pārmērīga slāpekļa mēslojuma lietošana veicina strauju un sulīgu dzinumu augšanu, kas bieži kļūst uzņēmīgāki pret slimībām. Savukārt pietiekams kālija un mikroelementu daudzums palīdz stiprināt augu audus un paaugstināt to dabisko noturību.
Svarīga arī pareiza laistīšana. Tomātus un citus jutīgus augus vēlams laistīt pie saknēm, cenšoties nesamitrināt lapas, īpaši vakara stundās. Mitra lapotne kombinācijā ar sliktu ventilāciju rada ideālus apstākļus miltrasas, pelēkās puves, lapu plankumainību un citu sēņu slimību attīstībai.
Tīrības ievērošana
Daudzi sēņu un baktēriju izraisītu slimību ierosinātāji spēj saglabāties uz augu atliekām, siltumnīcu konstrukcijām un dārza piederumiem. Sezonas beigās ieteicams rūpīgi iztīrīt un dezinficēt puķpodus, dēstu kastes, augu balstus, ķerras, siltumnīcu konstrukcijas, pilienlaistīšanas sistēmu un citas atkārtoti izmantojamas cietās virsmas. Savukārt augu stiprināšanas auklas nākamajā sezonā labāk nomainīt pret jaunām.
Cieto virsmu dezinfekcijai var izmantot Teflex Plus šķīdumu (1:20). Pēc apstrādes virsmas nav jānoskalo – dezinfekcijas iedarbība sākas, tiklīdz tās ir nožuvušas.
Rudenī ieteicams savākt un iznīcināt slimību bojātās augu atliekas, piemēram, nobirušās augļukoku lapas, jo tajās pārziemo ābeļu kraupja ierosinātāji.
