Šodien stājas spēkā grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, kas nosaka jaunu kārtību militāru incidentu radīto zaudējumu kompensēšanai, informē Tieslietu ministrijā (TM).

Reklāma

Jūnijā pieņemtie likuma grozījumi paredz, ka kompensācijas būs pieejamas par zaudējumiem valsts un pašvaldību īpašumam, kā arī iedzīvotāju un uzņēmumu mantai, tostarp sējumiem, mežaudzēm un dzīvniekiem. Regulējuma mērķis ir nodrošināt skaidru un vienotu rīcību situācijās, kad militāru incidentu dēļ Latvijas teritorijā nodarīti zaudējumi.

Ja militāra incidenta rezultātā radīti tiešie zaudējumi, cietušajai personai trīs darbdienu laikā jāvēršas attiecīgajā pašvaldībā un jāiesniedz informācija par nodarītajiem zaudējumiem.

Ja bojājumi nodarīti sējumiem, stādījumiem, mežaudzēm, dzīvniekiem vai lauksaimniecībā izmantotajai tehnikai, informācija jāiesniedz Lauku atbalsta dienestā.

Militārā incidenta faktu apliecinās Nacionālie bruņotie spēki.

Pēc tam pašvaldība vai Lauku atbalsta dienests viena mēneša laikā pieņems lēmumu par kompensācijas apmēru. Pēc valsts budžeta finansējuma piešķiršanas kompensācija tiks izmaksāta cietušajai personai.

Ja īpašums ir apdrošināts pret militārajiem riskiem vai tirgū šāda apdrošināšana nav pieejama, valsts kompensēs līdz 90% no tiešajiem zaudējumiem.

Savukārt, ja militāro risku apdrošināšana ir pieejama, bet īpašums nav apdrošināts, valsts kompensēs līdz 75% no tiešajiem zaudējumiem.

Līdz šim normatīvais regulējums neparedzēja efektīvu mehānismu šādu zaudējumu atlīdzināšanai, jo tie rodas nevis valsts institūciju prettiesiskas rīcības dēļ, bet militāru incidentu rezultātā.

Grozījumu nepieciešamība pamatota ar ģeopolitisko situāciju un nesenajiem gadījumiem, kad Latvijā konstatēti militāro bezpilota gaisa kuģu incidenti.

Likumdevēja ieskatā jaunais regulējums stiprinās iedzīvotāju tiesisko paļāvību, veicinās uzticēšanos valsts aizsardzības sistēmai un nodrošinās taisnīgu un operatīvu kompensāciju par nodarīto kaitējumu.

Maijā vairākkārt Latgalē un Vidzemē iedzīvotāji saņēma šūnapraides brīdinājumus par iespējamo gaisa telpas apdraudējumu. Tie bija saistīti ar bezpilota lidaparātu ielidošanu Latvijā, turklāt daži droni arī nokrita un eksplodēja, bet virs Igaunijas NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātājs vienu dronu notrieca.

Minētie dronu incidenti bijuši saistīti ar, visticamāk, Krievijas-Ukrainas karā iesaistīto dronu pietuvošanos vai ielidošanu Latvijas gaisa telpā.

Savukārt jūnija sākumā Rēzeknes novada Bērzgales pagastā NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji no Francijas notriekuši Krievijas elektromagnētiskās karadarbības rezultātā Latvijā ielidojušo ārvalstu bezpilota lidaparātu.

Valdošā koalīcija pēc tam vienojās, ka nepieciešams strādāt pie risinājumiem, lai nepieciešamības gadījumā zaudējumus varētu kompensēt.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu