Pirmsvēlēšanu noskaņās ministri strīdas par naudas pārdali

Skatot Veselības ministrijas virzīto jautājumu par finansējuma pārdali seksuālā vardarbībā cietušo personu atbalsta centra izveidei, valdības sēdē izcēlās asa vārdu apmaiņa starp veselības ministru Hosamu Abu Meri ("Jaunā Vienotība") un labklājības ministru Reini Uzulnieku (ZZS).

ZZS jau iepriekš paudusi bažas, ka no iecerētajām veselības nozares finansējuma izmaiņām cietīs Rīgas Dzemdību nams.

Centra izveidi plānots sākt 1. oktobrī, un šogad tam nepieciešamos 104 744 eiro plānots pārdalīt no budžeta programmas "Valsts atbalsta programmas un citi valsts nozīmes pasākumi" uz Veselības ministrijas budžetu. No tā 43 484 eiro paredzēti seksuālā vardarbībā cietušo personu atbalstam 2026. gadā, bet 61 260 eiro – centra aprīkojumam un speciālistu apmācībai. Centra darbības turpināšanai 2027. gadā un turpmāk ik gadu būtu nepieciešami 173 934 eiro. Šo finansējumu VM paredzējusi rast apakšprogrammā "Stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana", samazinot izdevumus saistībā ar prognozēto finanšu līdzekļu atlikumu dzemdību palīdzības nodrošināšanā un attiecīgi palielinot izdevumus centra darbības turpināšanai.

Pēc Uzulnieka iebildumiem diskusija valdībā pārauga strīdā par Rīgas Dzemdību nama finansējumu. Labklājības ministrs pauda bažas, ka finansējums centra darbības turpināšanai tiek meklēts no dzemdību palīdzībai paredzētās programmas, lai gan, viņaprāt, tas nav atbilstošs finansējuma avots. Labklājības ministrs arī norādīja, ka viņam par šo jautājumu zvanījusi Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība un Slimnīcu biedrība. Viņš pauda, ka savā nozarē nevienu jautājumu nepieņem, ja kāda nozares organizācija tam iebilst. Ja nozares organizācijas "ceļ trauksmi", tas liecinot, ka "kaut kas nav kārtībā", sacīja Uzulnieks.

Veselības ministrs Abu Meri savukārt uzsvēra, ka finansējums netiek noņemts konkrētai ārstniecības iestādei un ka centra izveidei nav saistības ar līdzekļu atņemšanu Rīgas Dzemdību namam. Viņš sacīja, ka dzemdības veselības nozarē ir prioritāte arī demogrāfijas dēļ un ka finansēšanā darbojas princips "nauda seko pacientam", proti, iestāde, kurā būs vairāk dzemdību, saņems lielāku finansējumu.

Abu Meri arī sacīja, ka šis jautājums tiek politizēts. Viņš ir dusmīgs, jo Uzulnieks "paceļ nozari" pret veselības ministru, un viņš to nepieļaušot. "Mēs nespēlēsimies ar Latvijas iedzīvotāju veselību pirms vēlēšanām," sacīja Abu Meri.

Ministru prezidents Andris Kulbergs ("AS") diskusijā norādīja, ka nesaskata tiešu Rīgas Dzemdību nama problēmu konkrētajā pārdalē. Ja būtu runa par Dzemdību nama finansējuma apdraudējumu, situācija būtu vērtējama citādi, taču viņš to nesaklausot. 

Kulbergs arī aicināja Abu Meri apliecināt, ka Rīgas Dzemdību nams konkrēti necietīs no šā lēmuma. Veselības ministrs atbildēja, ka katra ārstniecības iestāde saņem finansējumu atbilstoši sniegtajiem pakalpojumiem.

Nacionālā veselības dienesta (NVD) vadītājs Āris Kasparāns sēdē skaidroja, ka dzemdības tiek apmaksātas pēc dzemdību fakta un prognozes liecina, ka dzemdību palīdzībai paredzētā stacionārā programma varētu neizpildīties.

Ministrs Rihards Kozlovskis ("JV") aicināja valdības kolēģus neatbalstīt praksi, kurā tiktu apšaubītas nozaru ministriju iekšējās pārdales. Viņš norādīja, ka, ja pārdale radītu apdraudējumu, tā netiktu virzīta. Noslēgumā valdība tomēr atbalstīja apropriācijas pārdali centra izveidei, bet bez ZZS atbalsta. ZZS pārstāvētie ministri formulēs kopīgu iebildumu.

Zaļo un zemnieku savienība jau iepriekš paziņoja, ka Rīgas Dzemdību namam 2026. gadā kopējais finansējums samazināts par 753 659 eiro un pašreizējais dzemdību palīdzības finansēšanas modelis radot situāciju, kurā finansiāli visnelabvēlīgākajā stāvoklī nonāk tieši tie pakalpojumu sniedzēji, kuri nodrošina augstākās sarežģītības aprūpi un pilda valstiski kritisku funkciju mātes un bērna veselības nodrošināšanā. Savukārt NVD aģentūrai LETA skaidrojusi, ka šogad Rīgas Dzemdību namam piemērotais finansējuma ieturējums veido 8% no kopējā šai ārstniecības iestādei piešķirtā valsts finansējuma 2026. gadam un tas saistīts ar dzemdību skaita samazinājumu, kā arī ilgstoši nepietiekamo valsts finansējumu veselības aprūpes nozarei. Pēc NVD sniegtās informācijas, Rīgas Dzemdību namam šim gadam plānotais valsts finansējums pēc NVD ieturējuma ir 9 278 090 eiro, savukārt 2025. gadam plānotais finansējums bija 9 778 145 eiro.

Rīgas Dzemdību namā valsts apmaksāto dzemdību skaits pēdējos gados samazinājies. NVD dati liecina, ka 2019. gadā iestādē notika 5839 valsts apmaksātas dzemdības, 2024. gadā – 3895, bet 2025. gadā – 3665 dzemdības. Šogad prognozētais valsts apmaksāto dzemdību skaits ir 3552, bet piecos mēnešos Dzemdību namā bijušas 1478 dzemdības.

NVD norādīja, ka Rīgas Dzemdību namam ir pārskatīts un paaugstināts gultasdienas tarifs, ko plānots ieviest no 2027. gada. Patlaban par vienu gultasdienu valsts maksā 128,87 eiro, savukārt no 2027. gada 1. janvāra maksājumu plānots palielināt līdz 142,57 eiro.