15.3 °C
Turcijas galvaspilsētā Ankarā otrdien un trešdien notikušajā NATO samitā sabiedrotie atkārtoti apliecināja "dzelžainu" apņemšanos nodrošināt alianses kolektīvo aizsardzību, kā to paredz Ziemeļatlantijas līguma 5. pants.
Samita ievadā ASV prezidents Donalds Tramps veltīja laiku sabiedroto kritikai par nepietiekamiem tēriņiem aizsardzībai un nepalīdzēšanu karā pret Irānu, tāpat viņš atkārtoti pauda vajadzību pārņemt Dānijai piederošo Grenlandi. Alianses līderu sanāksmes turpinājumā sarunas tomēr notikušas konstruktīvākā gaisotnē, un ASV prezidents mājās devies labā noskaņojumā. Apspriedi Ankarā tomēr nedaudz aizēnoja karadarbības atsākšanās Tuvajos Austrumos.
Ukrainas ieguvumi
Par vienu no lielākajiem samita ieguvējiem uzskatāma Ukraina, kuras prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien Turcijas galvaspilsētā apspriedās ar Trampu. Saruna noritēja draudzīgā gaisotnē, Tramps tās laikā lika saprast, ka ļaus Ukrainā pēc licences ražot pārtvērējraķetes pretgaisa aizsardzības sistēmām "Patriot". "Domāju, ka viņi tās saražos diezgan ātri," pauda ASV prezidents. Šīs pārtvērējraķetes pasaulē ir ļoti pieprasītas, dārgas, un to saražošanai nepieciešams ilgs laiks. Ukrainai tās ir nepieciešamas Krievijas raidīto raķešu notriekšanai. Pēdējā laika Krievijas gaisa triecienos Ukrainai ir bijis īpaši grūti tikt galā ar Krievijas raidītajām ballistiskajām raķetēm, kas tiek saistīts tieši ar piegādāto "Patriot" raķešu krājumu izsīkšanu.
Tramps tomēr piebilda, ka ASV rīcībā pašlaik neesot daudz "Patriot" rakešu un Vašingtona tās nevarēs Kijivai nekavējoties piegādāt.
Viņš arī atzina, ka iepriekš par šo raķešu ražošanu Ukrainā neesot konsultējies ar to ražotāju "Lockheed Martin". Samitā arī tika izziņots, ka sabiedrotie apņēmušies Ukrainai šogad un nākamgad piešķirt militāro palīdzību 140 miljardu eiro apmērā. Šo finansējumu nodrošinās Eiropas valstis un Kanāda, bet ASV ar saviem līdzekļiem nepiedalīsies. Jāpiebilst, ka daļu šā finansējuma NATO un ES dalībvalstis Ukrainai jau bija apsolījušas. Ukrainas nopelni tiek novērtēti arī samita gala deklarācijā, kur uzsvērts, ka tā "veicina transatlantisko drošību".
Eiropiešu bažas mazinājušās
Jau uzreiz pēc ierašanās samitā Tramps reportieriem neslēpa savu neapmierinātību ar sabiedroto rīcību. Viņš pārmeta tiem par nepietiekamiem tēriņiem aizsardzībai un nevēlēšanos atbalstīt Vašingtonu karā pret Irānu. Viņš arī atkārtoja nepieciešamību ASV pārņemt Dānijai piederošo Grenlandi. Vienā brīdī ASV prezidents pat paziņoja, ka liks apturēt visu tirdzniecību ar Spāniju. Spānija ir vienīgā NATO dalībvalsts, kas nav pievienojusies pagājušajā gadā NATO samitā Hāgā apstiprinātajam mērķim atvēlēt aizsardzībai vismaz 5% no iekšzemes kopprodukta, kas jāsasniedz līdz 2035. gadam. Spānijas premjera Pedro Sančesa valdība arī bija liegusi ASV kara lidmašīnām veikt uzlidojumus Irānai. Dalībvalstu diplomāti medijiem tomēr pavēstījuši, ka apspriedē ar pārējiem līderiem Trampa izteikumi bijuši krietni konstruktīvāki. Tramps slavējis Poliju, Vāciju un Baltijas valstis par aizsardzības izdevumu celšanu, vēsta izdevums "Politico". Lai arī Baltā nama saimnieks žēlojās, ka ne visas valstis aizsardzībai tērē pietiekami, viņš nepieminēja Spāniju un nerunāja arī par Grenlandi. ASV prezidenta komentāri pēc samita liecina, ka mājup viņš dodas pacilātā noskaņojumā. "Telpā bija ļoti daudz mīlestības un ļoti daudz vienotības," pēc apspriedes reportieriem pavēstīja Tramps. Apskatnieki norāda, ka NATO līderi ir daudz darījuši, lai panāktu, ka Tramps ir labā garastāvoklī. Tiek tomēr piebilsts, ka ASV prezidenta izteikumi Eiropas valstu vadītājus vairs neuztrauc tik ļoti, kā tas bija vēl pagājušajā gadā samitā Hāgā. Šādu lielāku Eiropas pašpaļāvību "Politico" skaidro ar aizsardzības izdevumu audzēšanu un apziņu, ka tas tiek darīts pašas Eiropas drošības dēļ, nevis lai izpatiktu Trampam.
"Iepriekšējā NATO samitā joprojām varēja just bailes no Trampa dusmām, bet šogad to bija daudz mazāk. Eiropas bruņotie spēki tiek strauji un pamatīgi stiprināti,"
platformā "X" paziņoja Beļģijas aizsardzības ministrs Teo Frankens. "Mēs vairs nedarām to, lai nomierinātu Trampu, bet tāpēc, ka eiropieši ir atguvuši pašcieņu. Šis kontinents ir mūsu mājas," piebilda beļģu politiķis.
Neskaidrība par Albāniju
Noslēdzoties samitam Ankarā, uzmanības centrā nonākusi Albānija, kurai jārīko nākamais samits. Ankaras samita gala deklarācijā tomēr nav teikts, kur un kad notiks nākamā alianses galotņu tikšanās, lai arī pagājušā gada Hāgas samitā tika vēstīts, ka nākamais samits notiks Ankarā, bet pēc tam – Tirānā. NATO ģenerālsekretārs Marks Rite preses konferencē apstiprināja, ka nākamais alianses samits tiks rīkots Albānijā, tomēr neatklāja tā rīkošanas gadu vai datumu. Apskatnieki pieļauj, ka nākamgad alianses samits varētu nenotikt. Izskanējis, ka vairākas dalībvalstis samitu negrib rīkot valstī, kas aizsardzībai piešķir maz līdzekļu. Citi līderi savukārt vēlas izvairīties no nepatīkamas tikšanās ar Trampu. Vēl citi pauž, ka katru gadu NATO samitu rīkot nav vērts, jo ļoti nozīmīgus lēmumus tik bieži pieņemt nav iespējams.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
