Luka Banki vairāk ļāva komandai improvizēt, Sito Alonso ir stingrāki rāmji

Pēc trešdaļas no pilnā kvalifikācijas cikla Latvijas basketbola izlasei Pasaules kausa finālturnīrs redzams tikai pie horizonta.

Divi zaudējumi Polijai (82:84 un 72:92) vēl neizdzēš cerības aizbraukt uz Kataru, taču nu jau uzdevums būs vairāk nekā sarežģīts.

Saldais dienvidu auglis

Pirms astoņiem ar astīti gadiem Latvijas izlases galvenā trenera amatā Ainaru Bagatski nomainīja viņa asistents Arnis Vecvagars. Toreiz Latvijas Basketbola savienības (LBS) lēmums raisīja daudz jautājumu, jo komandai, kas nupat Eiropas čempionātā bija izcīnījusi piekto vietu, par vadītāju tika nozīmēts pat Latvijas līmenī neko lāgā nesasniedzis speciālists. Vecvagars sāka ar -12 viesos pret Turciju, tad mājās +9 pret Zviedriju un -14 pret Ukrainu, kā arī +9 mājās pret turkiem. Beigās mūsējie palika viena metiena attālumā no Pasaules kausa, un Vecvagara laiks pie izlases stūres beidzās. Nu šo situāciju varam atcerēties gandrīz vai ar nostalģiju – ļoti gribētos, lai līdz pat pēdējai spēlei mūsējiem būtu cerības tikt uz finālturnīru. Šobrīd šāda iespējamība nešķiet liela.

Pagājušā gada vasarā LBS bija izvēle – uzticēties Jānim Gailītim, kurš piecus gadus asistēja Lukam Banki un bija aizvadījis veiksmīgu debijas sezonu Vācijā, vai arī ļauties kārdinājumam un nolīgt treneri ar vārdu starptautiskajā arēnā – spāni Sito Alonso, kurš jau ilgstoši veiksmīgi strādā ar klubiem Spānijā. 

Priekšroka tika dota saldajam dienvidu auglim. Taču viņa pirmie mēneši ziemeļu ekspedīcijā sagādājuši lielu vilšanos. 

Vispirms zaudējums mājās Nīderlandei, nepārliecinošs sniegums pret Austriju. Pēc diviem neveikliem randiņiem, kur daudz ko varēja norakstīt uz iepazīšanās biklumu, sekoja divi nākamie, kas izrādījās vēl bezcerīgāki – zaudējumi Polijai mājās un viesos. Lai gan ar kardināli atšķirīgu scenāriju, bet – pelnīti. Bez saprotama spēles plāna, bez disciplīnas, lielākoties ar individuāliem centieniem. Šajos divos vakaros bija skaidri redzams, kura komanda ir labākā laukumā.

Izskoloja latviešus

Visi zināja, ka poļu spēli veido naturalizētais amerikānis Džordans Loids un Mateušs Poņitka. Šādi meistari atrod savas iespējas, bet, ja aizsardzībā viņus sistemātiski atstāj ērtās situācijās kā pirmajā mačā, tad Loidam iznāk 37 punkti (trešais lielākais skaits šo kvalifikācijas turnīru vēsturē), tostarp uzvaras tālmetiens līdz ar beigu signālu. Poņitka pievienoja 27.

Otrās spēles pirmās minūtes parādīja, ka Latvijas izlase nebūs cīnītāja – slinka atgriešanās aizsardzībā, pašiem trīs garām aizmesti metieni no apakšas un 2:10. Pēc brīža jau 6:21 un ūdens bija aiztecējis. Aizsardzībā pret poļu "pick&roll" sadarbībām bijām bezspēcīgi, bet uzbrukumā sakarīgs bloks un garāmgājiens, kas sarūpētu bīstamību, bija reta parādība. Cīņā zem groziem kā pamatskolnieki pret vidusskolniekiem – 23 – 41 un 28 – 44.

Polijas izlasei spēle ir pamatīgi noslīpēta, Igors Miličičs ar viņiem strādā kopš 2021. gada. Sito Alonso tikmēr pamatīgi taustās, šoreiz vairs nebija vērojama viņa firmas aizsardzība, kas iegāza debijas mačā pret Nīderlandi. 

Ja tas bija domāts kā pārsteigums poļiem, tad – nenostrādāja. Poļi novembrī pret oranžajiem un austriešiem iekrāja mazākus plusus (14) nekā pret latviešiem (22).

Pozitīvās lietas – Artūra Strautiņa spēks un pārliecība, pa vienai lieliskai spēlei aizvadīja Mārcis Šteinbergs un Roberts Blumbergs, kurš prāvajā zaudējumā ne tikai iekrāja 14 punktus un sešas atlēkušās bumbas, bet arī labāko +/- rādītāju komandā (6).

Ko darīt ar Alonso?

Daudzi jau šobrīd pieprasa Sito Alonso skalpu. Vai tas būtu pareizi? Viņš tomēr nav basketbola garāmgājējs, Alonso vadītā "Murcia" ACB līgā Spānijā šobrīd ieņem trešo vietu, aizpērn spēlēja finālā. Viduvēja trenera vadībā tas nebūtu iespējams. Acīmredzot vajadzīgs laiks, lai ieeļļotu komandas mehānisma zobratus. Nekvalificēšanās Pasaules kausam būtu nepatīkama, pazustu arī iespēja tikt uz 2028. gada olimpiskajām spēlēm, tajā pašā laikā – Latvija Pasaules kausā spēlējusi tikai vienu reizi, līdz ar to var teikt, ka esam tur, kur mums jābūt. Jā, atšķirībā no poļiem šis nav Latvijas izlases objektīvais spēks, jo nespēlēja neviens no ULEB Eirolīgas četrinieka, tāpat Kristaps Porziņģis, Andrejs Gražulis. Sapulcināt otro sastāvu un redzēt sevi Pasaules kausā – tā vairāk tomēr ir vēlmju domāšana. Luka Banki to paveica, bet viņš sāka ar vairākām nometnēm vasarā un priekškvalifikāciju. Abiem treneriem atšķirīga filozofija – Luka vairāk ļāva komandai improvizēt, Alonso ir stingrāki rāmji, un šķiet, ka tas pagaidām vairāk sasaista rokas nekā rada iespējas.

Grupā Latvijas izlase ar vienu uzvaru un trim zaudējumiem ieņem trešo vietu. Turpinājums jūlija sākumā pret Nīderlandi viesos un Austriju mājās. Šīs vienības savstarpējos dueļos uzvaras dalīja uz pusēm, austrieši panākumu viesos ar viena punkta pārsvaru izrāva ar tālmetienu septiņas sekundes pirms pamatlaika izskaņas. Nākamajā kārtā iekļūs grupas trīs labākās komandas.

Vajadzēja uzticēties Gailītim

• Mārtiņš Zībarts, Polijas sieviešu kluba "Gdynia" galvenais treneris: "Krita acīs, ka īsti nezinām, ar kuru sastāvu esam gatavi spēlēt un kuri tajā dienā spēlē labāk. Robertam Blumberam 25 minūtēs +/- rādītājs bija +6, tātad pārējās 15 minūtes esam zaudējuši ar -26. Ar mobilāku sastāvu izskatījāmies labāk, trešo ceturtdaļu arī uzvarējām 18:16. Otrās spēles sākumā, šķiet, bija sagatavots – lai Šteinbergs met tālmetienu. Ja būtu trāpījuši, varbūt spēle aizietu citādi. Bet grūti, ja nav spēka zem groza – Rolands Šmits un Andrejs Gražulis var spēlēt gan no āra, gan zem groza. Tā saucamos "paint touch", ko pie Lukas Banki uzsvēra uzbrukumā, bija ļoti maz, vien ar Mareku Mejeri. Zinām, ka Poņitka iet uz labo pusi, bet vakar arī viņu palaidām. Abos sabraukumos izmēģinātas vairākas aizsardzības, pret Nīderlandi bija Alonso ieviestā tā saucamā "spy", tagad vairs ne. Tas ir grūti spēlētājiem. Lai cik labs treneris būtu, vajadzīgs laiks ideju ieviešanai, īsajos izlašu logos sezonas laikā to izdarīt ir ļoti sarežģīti. To zinot (LBS vadībai), bija jāizvērtē visi plusi un mīnusi un jābrauc pa iebrauktajām sliedēm. Ja Jānis Gailītis bija gatavs, viņam vajadzēja uzticēties."

Rezultāti. Basketbols

PK kvalifikācija

F grupa

• Latvija – Polija 82:84, Strautiņš 27, Lomažs 19, Šteinbergs 16, Zoriks 8, Loids 37, Poņitka 27.
• Polija – Latvija 92:72, Loids 21, Sokolovskis 20; Strautiņš 20, Blumbergs 14, Lomažs, Šteinbergs pa 9, Zoriks 7.

1. Polija 4-0 +36

2. Nīderlande 2-2 +15

3. Latvija 1-3 -12

4. Austrija 1-3 -39

* komanda, uzvaras-zaudējumi, punktu starpība

Atlases otrajā kārtā iekļūs grupas trīs labākās komandas, apvienojoties ar G kvarteta labāko trio (Horvātija (3-1), Vācija (3-1), Izraēla (2-2), Kipra (0-4)). Finālturnīram, kas 2027. gadā risināsies Katarā, kvalificēsies trīs spēcīgākās vienības.