Karš vēršas plašumā

ASV un Izraēlas sestdien sāktā militārā operācija pret Irānu turpinās arī šonedēļ, turklāt karadarbība sāk aptvert aizvien plašāku teritoriju Tuvajos Austrumos.

Reaģējot uz uzbrukumu, Irāna un to atbalstošie grupējumi ar raķetēm un droniem ir apšaudījuši Izraēlu un vairākas arābu valstis, dodot triecienus arī enerģētikas infrastruktūrai, kas veicinājis strauju naftas un gāzes cenu pieaugumu. Karadarbības vēriens liek domāt, ka miers tik drīz netiks panākts, secina apskatnieki.

Hāmeneī nāve

Jau ASV un Izraēlas militārās operācijas "Epic Fury" ("Episkās dusmas") pirmajā dienā raķešu triecienos tika nogalināts Irānas augstākais līderis Alī Hāmeneī, kurš pie varas bija kopš 1989. gada. Rietumu mediji, atsaucoties uz informētām amatpersonām, vēsta, ka ASV izlūkdienesti mēnešiem ilgi bija uzmanīgi vērojuši viņa gaitas, līdz atrasts piemērots brīdis triecieniem. Izraēlas Aizsardzības spēki oficiāli paziņojuši, ka tieši to triecienos Irānas līderis ir likvidēts. Hāmeneī ir "tieši atbildīgs par vardarbīgu Irānas pilsoņu apspiešanu daudzu gadu garumā", kā arī bijis "arhitekts plānam par Izraēlas valsts iznīcināšanu", paziņoja Izraēlas Aizsardzības spēki. Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps aicināja irāņus "pārņemt" varu valstī. Viņš arī mudināja Irānas bruņotos spēkus nolikt ieročus, pretējā gadījumā solot "drošu nāvi". Tramps arī paziņojis, ka operācijas laikā likvidēti vismaz 48 augstākie Irānas politiskie un militārie līderi. To vidū ir aizsardzības ministrs, Irānas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks un Revolūcijas gvardes komandieris, kurš šo amatu bija ieņēmis pēc tam, kad Izraēla pagājušā gada jūnijā bija likvidējusi iepriekšējo Revolūcijas gvardes komandieri. 

Apskatnieki norāda, ka Irānas teokrātiskais režīms ir nonācis smagākajā situācijā kopš tā dibināšanas pēc islāma revolūcijas 1979. gadā. 

Cilvēki visā pasaulē uz ziņām par Hāmeneī nāvi reaģējuši ļoti dažādi. Irānā lielajās pilsētās esot notikušas svinības, vēsta raidorganizācija BBC. Sajūsma par ajatollas nāvi vērojama arī irāņu diasporas akcijās, tostarp ASV. Citviet uzbrukums Irānai un tās līdera nogalināšana uztverta ar sašutumu. Vardarbīgi protesti izcēlās Pakistānā, kuras lielpilsētā Karači daži protestētāji mēģināja pat iebrukt ASV diplomātiskajās ēkās. Kopā protestos Pakistānā dzīvību zaudējuši 25 cilvēki.

Meklēs pēcteci

Pēc Hāmeneī nāves Irānas varasiestādes izveidojušas pagaidu padomi, kura vadīs valsti līdz jauna augstākā līdera iecelšanai. Pagaidu padomē starp trīs tās locekļiem ir arī Irānas prezidents Masuds Pezeškiāns. Savukārt jauno līderi izraudzīsies Ekspertu asambleja, kurā ir 88 garīdznieki. Tiek uzskatīts, ka šis process varētu noritēt diezgan strauji, jaunais līderis varētu tikt izraudzīts pāris dienu laikā. Iepriekšējos gados ir izskanējuši pieņēmumi, ka uz augstākā līdera amatu varētu pretendēt Hāmeneī vecākais dēls Modžtaba, tomēr nekas nav garantēts. Pats Hāmaneī 1989. gadā nebūt netika uzskatīts par galveno favorītu, lai arī astoņus gadus bija ieņēmis prezidenta amatu, atgādina BBC. Situācija ir pietiekami neierasta, tostarp tāpēc, ka Islāma Republikas varas gados augstākā līdera maiņa notikusi tikai vienu reizi – 1989. gadā pēc ajatollas Rūhollāha Homeneī nāves.

Irānas atbilde

Neskatoties uz spēcīgajiem ASV un Izraēlas uzbrukumiem, Irānas bruņotie spēki tomēr ir spējuši dot atbildes triecienus. Irāna ir apšaudījusi ASV karabāzes vairākās arābu valstīs, kā arī raidījusi raķetes pret Izraēlu. Irānas raķetes trāpījušas arī civilajiem objektiem Dubaijā un civilajai lidostai Kuveitā. Pēc Irānas uzbrukuma Saūda Arābijā apturēta Rastanūras naftas pārstrādes rūpnīcas darbība. Apvienotā Karaliste ir bijusi spiesta evakuēt personālu no Akrotiri bāzes Kiprā pēc tam, kad Irānas drons "Shahed" bija ietriecies tajā, nodarot nelielus postījumus. Kipras valdībai savukārt nācies apturēt Pafosas lidostas darbību, reaģējot uz ziņām par Irānas dronu tuvošanos. Karadarbības uzliesmojums ietekmējis aviopārvadājumus daudzviet Tuvajos Austrumos. Par izmaiņām lidojumu plānos drošības situācijas dēļ ziņojusi arī Latvijas nacionālā aviokompānija "Air Baltic". Visi "Air Baltic" reisi uz un no Dubaijas ir atcelti līdz ceturtdienai, 5. martam, ieskaitot, kā arī piektdienas, 6. marta, reiss no Dubaijas uz Rīgu, kam bija jāizlido plkst. 9.30. Savukārt visi reisi uz un no Telavivas ir atcelti līdz pirmdienai, 9. martam. Pasažieri tiek aicināti nedoties uz lidostu, kamēr lidojumu statuss nav apstiprināts, paziņoja "Air Baltic".

Turpinoties karadarbībai, aug upuru skaits. Irānas Sarkanais Pusmēness pirmdien vēstīja, ka ASV un Izraēlas triecienos Irānā nogalināti vairāk nekā 550 cilvēki.

Zināms, ka vēl 11 cilvēki nogalināti Irānas triecienos Izraēlai, kas savukārt devusi triecienus Libānai, kurā esošais grupējums "Hezbollah" bija pievienojies Irānai un apšaudījis Izraēlu. Izraēlas triecienos Libānā esot nogalināts 31 cilvēks. Irānas uzbrukumos vairākām arābu valstīm, tostarp Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Bahreinai, nogalināti vairāki cilvēki. Zināms, ka karadarbības laikā Kuveitā dzīvību zaudējušas četras ASV militārpersonas. Nepatīkams incidents noticis, kad Kuveitas pretgaisa aizsardzība svētdien kļūdas dēļ notrieca trīs ASV iznīcinātājus. Šo lidmašīnu apkalpes gan izdzīvojušas.

No Irānas skatpunkta, ja konflikts vēršas plašumā un Teherānas sabiedrotie grupējumi Tuvajos Austrumos iesaistās cīņā, tas Irānai varētu dot zināmas ietekmes sviras sarunās vai vismaz ļautu izvairīties no pilnīgas ASV un Izraēlas nosacījumu pieņemšanas, norāda BBC. Savukārt ilgstošs militārs spiediens apvienojumā ar jauniem protestiem Irānā varētu pietuvināt islāma režīma sabrukumu.