15.7 °C
Rīgai jānes nacionālas pilsētas ideja, un tam ir jāsaskan ar darbiem.
Kopš kara sākuma Ukrainā, Rīgas iedzīvotāji aktīvāk izsaka savu viedokli un priekšlikumus par valsts aizsardzību un nacionālo suverenitāti, atspoguļojot arī bažas par starptautisko situāciju, par padomju mantojuma paliekām u. c. jautājumiem. Šīs tendences liecina par sabiedrības pieaugošo apziņu saistībā ar ģeopolitiskajām realitātēm un nepieciešamību stiprināt valsts nacionālo identitāti.
Rīga šo divu gadu laikā ir centusies dzēst padomju varas simbolikas, objektus un tās varoņus, iedzīvinot Rīgā mūsu valsts varoņu vārdus, darbus un nozīmi. Viens no visskaļākajiem, bet tai pašā laikā arī nozīmīgākajiem darbiem, ko mēs esam paveikuši, ir okupekļa nojaukšana un Uzvaras parka vēsturiskās nozīmes atgriešana nu jau jaunā un funkcionālā veidolā. Lielu darbu esam ieguldījuši, lai Rīgas iedzīvotāji un bērni aizvien vairāk koptu latviešu valodu, jo kopš pagājušā gada Rīgas izglītības iestādēs notiek pāreja uz izglītību valsts valodā. Esam arī rosinājuši risināt jautājumu par krievu valodas kā otrās svešvalodas aizstāšanu ar ES dalībvalstu valodām, lai mazinātu agresorvalsts maigās varas ietekmi Latvijā, lai mēs vairāk integrētos ES valodu telpā, kam vēlāk seko arī ES informatīvā telpa.
Šobrīd Rīgā nepārtraukti norisinās process, kurā padomju laika simboli, pieminekļi un citas vēstures liecības tiek likvidētas un aizstātas ar mūsu valsts varoņiem un simboliem.
Šī virzība notiek savas valsts identitātes un vēsturiskās patiesības atspoguļošanai. Pagājušajā gadā no pilsētas parka tika noņemts Puškina piemineklis, esam pieņēmuši lēmumu arī par Puškina liceja nosaukuma maiņu, tāpat no Daugavmalas promenādes margām ir likvidēti sirpji un āmuri, kas agrāk atgādināja par padomju ideoloģijas klātbūtni. Maskavas nams ir izbeidzis savu darbību, ēka nonākusi valsts īpašumā, un ceļš uz mūsu pilsētas latviskošanu vēl turpinās.
Ar šā gada 1. septembri Puškina liceja nosaukums mainīts uz Rīgas Broces liceja nosaukumu, tāpat arī Rīgas domes nesenie lēmumi mainīt vairāku ielu nosaukumus. Šīs izmaiņas nav vienkāršs administratīvs process, bet gan solis uz priekšu, lai stiprinātu mūsu nacionālo identitāti.
Praktiski ar šo var teikt, ka esam pārvarējuši viedokļu šķēršļus, lai pavisam drīz Rīgā mazinātu imperiālistiskās Krievijas ideoloģiju nesošus ielu nosaukumus.
Maskavas iela ir viena no centrālajām Rīgas ielām, un tās nosaukums nav pareizs signāls ne vietējai, ne starptautiskai sabiedrībai. Tās bijušais nosaukums grāva mūsu tēlu un patieso nacionālo nostāju. Rīgai jānes nacionālas pilsētas ideja. Un tam ir jāsaskan ar darbiem. Vēlreiz pateicos visiem kolēģiem, ka varējām atrast kompromisus par jauniem ielu nosaukumiem.
Nosaukumu maiņa nav tikai formāla procedūra, tā ir iespēja atjaunot cieņu pret izcilajām latviešu personībām, kas ir veidojušas Latvijas vēsturi un kultūru. Maskavas ielas pārdēvēšana pamatā par Latgales ielu ļauj mums atgriezt tās vēsturisko nosaukumu. Ņemot vērā, ka Rīgā jau pastāvēja Latgales iela un lai šis ielas nosaukums neradītu apgrūtinājumu operatīvajam dienestam, tad Maskavas ielas sākumposmu no 13. janvāra ielas līdz Salu tiltam nolēmām pārdēvēt par Lastādijas ielu, kas ir cieša saistība ar vēsturisko šīs vietas nosaukumu. Vienlaikus ar Maskavas ielas pārdēvēšanu esam arī nolēmuši, ka ielu nosaukumi ir jāmaina vēl astoņām ielām: Latgales ielu pārdēvējot latviešu rakstnieka un dzejnieka Jāņa Klīdzēja vārdā, Puškina ielu – izcilā latviešu valodnieka Kārļa Mīlenbaha vārdā, Turgeņeva ielu – slavenā latviešu gleznotāja Vilhema Purvīša vārdā, Ļermontova ielu – dzejnieka Viļa Plūdoņa vārdā, Gogoļa ielu – žurnālistes, izdevējas un sabiedriskās darbinieces Emīlijas Benjamiņas vārdā, Lomonosova ielu – pirmās sievietes Latvijas valdībā Valērijas Seiles vārdā, savukārt Tipogrāfijas ielu – lidotāja un militārpersonas Augusta Spariņa vārdā.
Jaunie ielu nosaukumi ļauj mums izrādīt godu Latvijas izcilībām literatūras, mākslas, politikas un drošības jomā.
Tā mums ir iespēja atgādināt un cienīt tos, kuri ir ieguldījuši savu darbu un talantu, lai veidotu mūsu kopīgo nākotni. Šie cilvēki ir ne tikai Latvijas kultūras mantojuma daļa, bet arī atspoguļo mūsu vēstures bagātību un ir simboli nacionālajai identitātei. Mēs turpināsim stāstīt par savu vēsturi un godināt mūsu varoņus, mūsu dižgarus.
Tādēļ Rīgas domes lēmumi mainīt ielu nosaukumus ir solis pareizajā virzienā – tas ir solis uz priekšu pretī stiprinātai nacionālajai identitātei, kultūras atjaunošanai un goda izrādīšanai tiem, kas to ir pelnījuši.
