Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA/LRA) saņēmis apstiprinājumu no tirdzniecības centra "Minska" nomnieka un attīstītāja SIA "Apex Investments", ka no 14. marta sāksies centra galvenās izkārtnes "Minska" demontāžas darbi, informē vicemēra padomniece Elīna Bērziņa.
Ratnieks bija vērsies pie viena no tirdzniecības centra "Minska" nomniekiem- SIA "Apex Investments" ar aicinājumu mainīt šī centra galveno izkārtni atbilstoši šā brīža ģeopolitiskajai situācijai, stiprināt Rīgas pilsētvidi nacionālajās vērtībās.
Vicemērs norāda, ka aicinās arī citas juridiskās personas - īpašnieku SIA "AMG" un nomnieku SIA "MARIV" sekot līdzi SIA "Apex Investments" un veikt pārējo uzrakstu "Minska" un "Minskas centrs" demontāžu no ēkas, kā arī piedalīties paša tirdzniecības centra nosaukuma maiņā.
Demontāžas darbi varētu ilgt līdz šī gada 18.martam.
Bērziņa atgādina, ka pašvaldība šogad pieņēmusi lēmumu par vairāku ielu nosaukumu pārdēvēšanu, lai Rīgas pilsētā nebūtu ielu nosaukumi, kas būtu saistāmi ar Krieviju. Piemēram, tika nolemts pārsaukt Maskavas ielu par Latgales ielu un Lastādijas ielu, Puškina ielu par latviešu valodnieka Kārļa Mīlenbaha ielu, Turgeņeva ielu par latviešu gleznotāja Vilhelma Purvīša ielu, Ļermontova ielu par latviešu dzejnieka Viļa Plūdoņa ielu, Gogoļa ielu par latviešu žurnālistes, izdevējas un sabiedriskās darbinieces Emīlijas Benjamiņas ielu, Lomonosova ielu par Valērijas Seiles ielu, kas bija pirmā sieviete Latvijas valdībā - izglītības ministra biedre, Latgales latviešu kongresa rīkotāja, Latgales zemes padomes sekretāre, Tautas Padomes locekle un Satversme sapulces deputāte.
Tāpat pārdēvēta Tipogrāfijas iela par Augusta Spariņa ielu - militārista (lidotāja) vārdā, kas piedalījies Bermonta armijas izdzīšanā no Pārdaugavas, dzimis un dzīvojis Torņakalnā un bijis Lāčplēša ordeņa kavalieris. Bijusī Latgales iela pārdēvēta par Jāņa Klīdzēja ielu, kurš bija ievērojams latviešu rakstnieks un dzejnieks no Latgales.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
7.1 °C
















































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)






































































































