Nedēļas nogalē aicina satikt amata meistarus

Šajā pavasarī jau septiņpadsmito reizi visā Latvijā risinās pasākumu cikls "Satiec savu meistaru!", kura laikā katrs, kam interesē dažādas tradicionālo amatu prasmes, var tās izmēģināt, atrodot iespēju doties pie saviem meistariem.

"Satiec savu meistaru!" organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) kopā ar vietējām pašvaldībām un amatu meistariem vairāk nekā divsimt vietās visos novados. 26. un 27. aprīlī kārta pie sevis aicināt pienākusi Latgales un galvaspilsētas Rīgas īpašo arodu pratējiem. 

"Šī pasākuma pamatuzdevums ir popularizēt Latvijas nemateriālo kultūras mantojumu, un ik gadu tajā atklājas vēl daudz neiepazītu nianšu. Ir svarīgs katrs meistars un arī katrs apmeklētājs, kas aiziet no meistara ar nelielu pieredzes stāstu, priekšstatu par kādu amatu vai nelielu prasmi. Dažās dienās par meistaru nekļūsi, bet tā ir iespēja klātienē ar viņiem satikties," teic LNKC Tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena.

Tradicionāli arī šogad meistardarbnīcu sarakstā lielu daļu veido aušana, cimdu adīšana un rakstu pētīšana, keramikas, koka priekšmetu un rotu darināšana, pīšana, kā arī dažādu ēdienu gatavošana un tautas muzicēšanas prasmju apguve, taču piedāvājumā būs arī neparastākas nodarbes.

Adīšana pečvorka tehnikā

Iespējams, daudzi par šādu adīšanas tehniku, ko 26. aprīlī plkst. 10–13 piedāvā rokdarbu darbnīca "Atspole" (Balvu nov., Briežuciems, "Dīķmalas"), nebūs dzirdējuši, tādēļ paskaidrošu, ka pečvorks ir mozaīkadīšana. "Šo adīšanas veidu pirmās izdomāja indiāņu sievietes, bet Eiropā mākslas līmenī pacēla Horsts Šulcs. Nu viņam ir jau tūkstošiem sekotāju visā pasaulē. Pečvorkā nav ierobežojumu ne formai, ne saturam. Jāskatās dabā un jāliek krāsas cita pie citas kā piepju kolonijai, zivju zvīņām, priežu mizai vai sirmam akmenim ar ķērpju bārdu," šīs adīšanas tehnikas būtību "Vides vēstīs" skaidrojusi žurnāliste Anitra Tooma, mudinot nebaidīties no maziem gabaliņiem, simtiem diegu galu un sašūšanas, jo motīvus citu pie cita pieada, bet galiņus noslēpj adīšanas laikā.

Latgales Podnieku dienas

Šodien Rēzeknē Latgales kultūrvēstures muzejā notiek ikgadējā zinātniski pētnieciskā konference "Mālā ierakstītais mantojums. Jānim Pujātam – 100", kuras ietvaros 75 gadu jubilejā tiks godināts keramiķis Juris Krompāns. "Droši var teikt, ka Latgales keramikas atdzimšana pēckara gados ir J. Pujāta nopelns. Tautā viņu sauca par Latgales keramikas tēvu. Viņa sirds piederēja Latgalei, un viņa dienas aizņēma Latgales kultūrvēstures pētīšana," – tā raksturots konferencē pieminētais jubilārs.

Bet jau 25. aprīļa vakarā "Latgales podnieku dienas 2025" ar praktisku darbošanos sāksies "Ceplīšos" (Rēzeknes nov., Lendžu pag.) pie keramiķiem Voguliem, kurinot cepli. 

Apdedzināto keramikas darbu izņemšana te notiks nākamajā dienā, 26. aprīlī, no plkst. 9.30, kad tie būs pietiekami atdzisuši un paņemami ar brezenta cimdiem. Skatītājiem šie būs visinteresantākie mirkļi, jo paši meistari līdz pat pēdējam brīdim nezina, ko uguns vairāk nekā tūkstoš grādu karstumā ar māla darinājumiem būs veikusi. Tāpēc var gadīties arī kāds lielāks vai mazāks brāķis, kas bez žēlastības tiks sadauzīts.

Savukārt Latgales podnieku dienu izstādes atklāšana notiks Lūznavas muižas "Kulturys škiunī" 27. aprīlī plkst. 12.30. "Šā gada Podnieku dienu vadmotīvs "tūkstoš vāžu formas" izriet no J. Pujāta filozofiskā skatījuma uz Latgales keramikas bagātīgo daudzveidību un neizsmeļamo radošumu. Latgales podnieki gadu desmitiem ir spējuši variēt saimniecības trauku formas un telpiski atvasināt grafiskos ornamentus, piemēram, sauļoto stabu, radot unikālus Latgales vāžu tipus ar harmoniskiem un izteiksmīgiem siluetiem," atklāj pasākuma organizatori.

Abās dienās muižā būs iespējams noskatīties dokumentālo filmu "Latgales zelta pods" un tikties ar tās līdzautoru Aigaru Lielbārdi. 

Būs arī sarunu vakars ar vairākiem podnieku "pāriniekiem" jeb tikšanās ar meistariem caur viņu tuvāko cilvēku stāstījumu.

Adīti dreļļu lakati

26. aprīlī (plkst. 10–14) Līvānos darbosies TLMS "Dubna" meistarklase, kur vietējās daiļamata meistares piedāvās apgūt dreļļu lakatu adīšanas prasmes, sajust īstu roku darbu vērtību un piedzīvot kopābūšanas prieku. Studija darbojas kopš 1972. gada, kad to pēc mākslas zinātnieka Jāņa Pujāta ierosmes izveidoja Monika Mančinska un Līvānu kultūras namā sarīkoja pirmo vietējo audēju un rokdarbnieču darbu izstādi. Šobrīd studijā "Dubna" senās aušanas tradīcijas saglabā un attīsta divpadsmit meistares. Viņas pēta arī Latgalei raksturīgās senās rakstu zīmes un ieauž tās mūsdienīgās tekstilijās.

TLMS "Dubna" dalībnieces auž arī jostas.

Foto: Publicitātes

Rīga pēta senvēsturi

Jau gadsimtiem ilgi Rīgu dēvē par meistaru pilsētu, un Latvijas galvaspilsēta tāda ir joprojām, jo pasākuma "Satiec savu meistaru!" laikā te varēs satikt gan audējus, adītājus, izcilas rokdarbnieces, kas prot smalko mežģīņu mākslu, gan pinējus, kalējus, rotu meistarus un keramiķus, kā arī tautas tradīciju zinātājus un kokles spēlētājus.

Turklāt Lucavsalā būs iespēja vairāk iepazīt arī Rīgas seno iedzīvotāju dzīvesveidu un amatu prasmes, ko piedāvā biedrība "Latvijas Arheoklubs". 26. aprīlī no plkst. 13 līdz 16 šeit būs pieejama aizvēsturiskā bronzas apstrādes meistarklase un apgūstami zūdošā vaska metodes pamati meistara Artūra Tomsona vadībā. Akmens laikmeta (neolīta) pinumos izmantot dažādas augu šķiedras rādīs meistare Līva Kaprāle, bet dzelzs laikmeta un viduslaiku vienas adatas pinuma meistarklasi pasniegs Liene Kņaze, kura lūdz dalībniekus paņemt līdzi savu dzijas kamolu.

Ja nu šajās meistarklasēs brīvu vietu vairs nebūs, tad uz Lucavsalu var doties arī 14. jūnijā, kad Eiropas arheoloģijas dienu ietvaros te plkst. 13–14 notiks ekskursija pa Latvijas Arheokluba dārzu un iepazīstināšana ar Eiropas arheoloģiskajiem parkiem.

Kultūras centrā "Iļģuciems" 26. aprīlī no plkst. 10 līdz 13 varēs satikt ļoti daudzveidīgu tradicionālo arodu meistarus no vairākām Tautas lietišķās mākslas studijām. "Austra" piedāvās aust prievītes (jostiņas) celos vai stellēs, "Ceplis" – darināt traukus, vāzes vai citus priekšmetus no māla, "Irbi" – apgūt jaunatrastu cimdu rakstus, "Puduris" – pīt paliktņus no kārklu klūdziņām, "Rītausma" – mācīties mozaīktamborējumus, bet "Zīle" – iepazīties ar metālkalšanas pamatiem: rīta pusē kaļot melno, bet pēcpusdienā – krāsaino metālu. Vēl no plkst. 14 līdz 17 TLMS "Ataudze" telpās būs iespējams nodarboties ar dažādu meldru bižu pīšanu.

Pirmie soļi pašiem savu rotu darināšanā ir patīkami, ja blakus ir pieredzējis meistars.

Foto: Reinis Oliņš/LNKC arhīvs

Vairoggredzeni, gobelēni un pērļošana

27. aprīlī no plkst. 11 līdz 15 Kultūras un tautas mākslas centra "Ritums" filiālē Ieriķu ielā 43A TLMS "Cilnis" meistars Longīns Augstkalns aicina uz baltu rotas – vairoggredzena – izgatavošanas meistarklasi.

Senatnē vairoggredzenus valkāja kareivji, un tie cīņās sniedza papildu aizsardzību rokām, tomēr vēlāk šo rotu pārņēma sievietes, un tā kļuva par daļu no tradicionālā tautastērpa. Pārsvarā šīs rotas dizains ir balstīts uz arheoloģiskajiem atradumiem Latvijas teritorijā, un katru eksemplāru var izgatavot individuāli ar dažādām baltu zīmēm, piemēram, Jumi, Ausekli, Māras krustu, Ūsiņu, Zalkti, Pērkonkrustu vai tās kombinējot pa divām kopā.

Šajā pašā laikā gobelēnu aušanas un pērļošanas tehnikas būs apgūstamas Pārdaugavas mūzikas un mākslas skolā (Graudu iela 59) TLMS "Rota" telpās pie meistarēm Aijas Krūmiņas un Skārletas Mežales.

Plašāka informācija par šā gada pēdējām "Satiec savu meistaru!" aktivitātēm un pieteikšanos mājaslapā "www.lnkc.gov.lv". Jāņem gan vērā, ka dalībnieku skaits daudzās norišu vietās ir ierobežots, tādēļ pie meistariem jāpiesakās laikus! Bet varbūt viss vēl nav nokavēts.