6.2 °C
Policija vēl skaidro, vai pirms liktenīgā negadījuma sieviete, kura 27. novembrī ar automašīnu iebrauca Daugavā, pirms tam sazinājusies ar palīdzības dienestu un lūgusi viņu neglābt.
"Mēs nevaram ne noliegt, ne apstiprināt šādu zvanu no konkrētās sievietes," norāda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD), komentējot izskanējušo versiju, ka sieviete neilgi pirms tam sazinājusies ar VUGD un lūgusi viņu neglābt. "No kurienes tāda informācija, nezinām," saka VUGD pārstāve Viktorija Gribuste.
Minēto informāciju piektdien, atsaucoties uz saviem avotiem, kā iespējamu minēja Latvijas Televīzijas "Panorāma".
"Tāda informācija ir, bet pagaidām tas tiek pārbaudīts un izmeklēšanas interesēs sīkāku informāciju nevarēšu sniegt,"
piektdien LTV teica Valsts policijas pārstāvis Atis Čakārnis, piebilstot, ka policija kriminālprocesā noskaidros notikušā apstākļus un ir izvirzītas vairākas versijas.
Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Gita Gžibovska, atbildot uz “Latvijas Avīzes” jautājumu, vakar informēja: "Ceturtdien, 27. novembrī, pirms pulksten 21 vakarā Daugavā iebrauca kāda sieviete ar automašīnu “BMW” un gāja bojā. Saistībā ar notikušo Valsts policijā uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 13. nodaļas – par noziedzīgiem nodarījumiem pret personas veselību. Pašreizējā informācija neliecina par noziedzīgu nodarījumu. Apstākļi un notikušā motīvi tiek skaidroti. Valsts policija turpina pārbaudīt informāciju, vai sieviete, kura ar auto iebrauca Daugavā, zvanījusi uz 112. Ir nosūtīti informācijas pieprasījumi, tiek gaidītas atbildes."
Policija nav publiskojusi bojāgājušās sievietes vārdu, taču viņas identitāte jau atklāta sociālajos medijos.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests sociālajos tīklos pirmdien rakstīja: "Mēs, kolēģi dienestā, skumstam un sērojam par kolēģes Ilonas Jaukules pēkšņo, pāragro un traģisko aiziešanu mūžībā. Ilona bija viens no sirsnīgākajiem, labsirdīgākajiem un gādīgākajiem cilvēkiem mūsu vidū. Un tā dienestā mēs viņu vienmēr arī atcerēsimies. Kolēģi viņu mīlēja un dziļi cienīja – bija gods strādāt viņai līdzās. Ilonā vienmēr mita spēks, drosme un augsta profesionalitāte, gan dodoties izsaukumos, gan ievadot darbā jaunos kolēģus kā mentoram. Ilona vienmēr paliks mūsu atmiņās un sirdīs kā gaisma, kas nepazūd. Sērās esam kopā ar Ilonas mīļajiem – ģimeni, draugiem un kolēģiem."
Kā jau ziņots, Ilona kā ārsta palīdze NMPD strādājusi daudzus gadus, bet tā nebija viņas vienīgā darba vieta – otra pusslodze viņai bijusi Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Toksikoloģijas un sepses klīnikā, kur Ilona bijusi medicīnas māsa. Ilonai bija 37 gadi, nu bez mammas palikušas divas sākumskolas vecuma meitas.
Atvadīšanās no Ilonas plānota 4. decembrī plkst. 14:00 Rīgas krematorijā, Lielajā zālē.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
