Vai Latvijai vajag 50 miljonus vērtu Jūras muzeju Daugavgrīvā? Eksperti šaubās

Kultūras ministrijas (KM) sagatavotajā konceptuālajā ziņojumā teikts, ka pirmais risinājums paredz saglabāt Daugavgrīvas cietoksni valsts īpašumā un turpināt tā ikdienas uzturēšanu, piesaistot arī nevalstisko sektoru. KM ieskatā tas nodrošinātu līdzsvarotu pieeju ar sabiedrības iesaisti un pakāpenisku, finansiāli racionālu attīstību.

KM skaidro, ka šāds risinājums primāri būtu vērsts uz objekta autentiskās kultūrvēsturiskās vides un apbūves saglabāšanu ar iespēju izvietot ārtelpas ekspozīcijas, apskates maršrutus, veidot kultūras aktivitāšu programmas un citas aktivitātes. Daugavgrīvas cietokšņa pakāpeniska attīstība un darbības nodrošināšana paredz salīdzinoši mazāku finansējumu uzturēšanai un neatliekamiem glābšanas darbiem. Pamatojoties uz iepriekšējo gadu uzturēšanas izmaksām, aktuālajām pakalpojumu izmaksām, kā arī izvērtējot neatliekamos glābšanas darbus objektā, plānotais finansējums tuvākajiem diviem gadiem varētu būt 100 000 līdz 130 000 eiro gadā.

Savukārt otrais risinājums paredz Latvijas Jūras muzeja izveidošanu Daugavgrīvas cietoksnī, sadarbojoties ministrijām, pašvaldībai un meklējot privāto partneru piesaistes iespējas. KM atzīmē, ka Jūras muzejs varētu būt veltīts jūrniecības, kuģniecības un Daugavgrīvas attīstības tēmai, iekļaujot arī mūsdienu aktuālu tēmu tvērumu, kā vides un klimata jautājumus. Tā būtu iespēja eksponēt kuģu un laivu vrakus, kā arī izveidot atbilstošas krātuves no ūdens izskaloto vai izcelto kultūrvēsturisko priekšmetu saglabāšanas nodrošināšanai, veikt ar jūrniecību un kuģniecību saistītā kultūrvēsturiskā mantojuma pētniecības un popularizēšanas darbu.

Latvijas Muzeju padome (LMP) 2023. gadā izskatīja Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes un KM priekšlikumu, kas ietvēra koncepciju par Jūras muzeja izveidi Daugavgrīvas cietoksnī. Tolaik nozares eksperti atbalstīja priekšlikumu saglabāt Daugavgrīvas cietoksni valsts īpašumā un izmantošanu kultūras funkcijām. Vienlaikus LMP atzina, ka Jūras muzeja izveide kā Daugavgrīvas cietokšņa attīstības ilgtermiņa risinājums pašreizējā situācijā vērtējams kā ļoti ambiciozs un nesagatavots priekšlikums, jo nav skaidrs ne muzeja dibinātājs, ne tā saturiskā koncepcija, kā arī kritiski jāizvērtē finansēšanas iespējas, jo muzeja izveides izmaksu apjoms lēšams vismaz desmitos miljonu eiro. Latvijas Muzeju padome aicināja meklēt alternatīvus un finansiāli racionālākus Daugavgrīvas cietokšņa ilgtermiņa risinājumu variantus, kas primāri vērsti uz objekta autentiskās kultūrvēsturiskās vides un apbūves saglabāšanu ar iespēju izvietot ārtelpas ekspozīcijas, apskates maršrutus, veidot kultūras aktivitāšu programmas. KM uzsver, ka Latvijas Jūras muzeja izveide Daugavgrīvas cietoksnī prasa ievērojamu valsts ieguldījumu muzeja izveidei: ēku restaurācija un infrastruktūras izveide, kas ietver projektēšanu, būvniecību un muzeja eksponātu sagatavošanu. Pēc Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes aprēķiniem ieceres pilnīgai realizēšanai ieguldāmais finansējums var sasniegt vismaz 50 miljonus eiro.

Daugavgrīvas cietoksni pamatā veido 17. gadsimta fortifikācijas būve, kas ir ievērojama Eiropas mērogā un kā īpašs objekts ar laikmetam moderniem risinājumiem saglabājusies augstā autentiskuma pakāpē līdz mūsdienām. Tā minimālā uzturēšana notiek, pateicoties sabiedrības interešu grupu iesaistei – biedrība "Bolderājas grupa" nodrošina ikdienas uzraudzību un kopšanu, kā arī kultūras aktivitāšu koordinēšanu un organizēšanu. SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" kā īpašnieka pārstāvis sedz objekta uzturēšanas un kopšanas izmaksas. Cietokšņa saglabāšanā ieguldītie līdzekļi līdz šim bijuši vidēji no 12 000 līdz 18 000 eiro gadā, ko veido gan SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" līdzekļi, gan biedrības "Bolderājas grupa" piesaistītais finansējums.

2024. gadā, pateicoties valsts budžeta finansējumam kultūras pieminekļu restaurācijai un konservācijai, papildus piešķirti 19 000 eiro Daugavgrīvas cietokšņa apbūves konservācijas un restaurācijas dokumentācijas izstrādei divām būvēm – Pulvertornim un Rīgas vārtiem un piegulošajiem kazemātiem.