Cilvēks. Ar pasta kuģi pa viļņiem. "Latvijas Pasta" valdes priekšsēdētājai Beātei Krauzei-Čebotarei pagājusī nedēļa bija grūta – vispirms viņas vadītais uzņēmums bija spriests paziņot, ka tā plāns slēgt Latvijā gandrīz divas trešdaļas pasta nodaļu tiek apturēts, bet pēc tam satiksmes ministrs Kaspars Briškens paziņoja, ka rosinājis uzsākt dienesta pārbaudi par "Latvijas Pasta" vadības rīcību, "organizējot balli par gandrīz 180 tūkstošiem eiro".

(Runa ir par pasākumu 3. februārī, kad apbalvoti tradicionālā konkursa "Mans pastnieks 2023" uzvarētāji, par kuriem klienti snieguši visvairāk pozitīvu atsauksmju; uzņēmums godināja arī darbiniekus. Beāte Krauze-Čebotare noraidījusi pārmetumus par pārspīlēto dārdzību vai nelietderību. Pasākuma tāme esot 145 tūkstoši eiro bez PVN, un, viņasprāt, izmaksas ir atbilstošas svinīgam pasākumam. Galvenās izmaksas veidojot telpu īre, koncerta programma, tehniskais nodrošinājums un ēdināšanas pakalpojumi. "Izmaksās nav ne uguņošanas, ne alkohola, ne citu tamlīdzīgu elementu," sacījusi Krauze-Čebotare.)

B. Krauze-Čebotare, kas pati intervijās sevi raksturo kā darbaholiķi un karjeristi, pirms sava amata pastā 11 gadus strādājusi "Swedbank" un sešus gadus "Omniva". Savu ienākšanu "Latvijas Pastā" un saskarsmi ar valstij piederoša uzņēmuma darba kultūru nesen kādā intervijā raidierakstā viņa pati raksturojusi kā kultūršoku. 

Šķiet, ka daži mēneši, kas pavadīti "Latvijas Pasta" vadītājas krēslā, nav spējuši šo šoku mazināt, jo jaunā pasta kuģa kapteine ik pārnedēļu iepriecina sabiedrību ar pretrunīgiem vēstījumiem. 

Vispirms Krauze-Čebotare stāsta par to, ka pastam 2023. gadā būšot divu miljonu peļņa, bet jau pēc brīža gaužas par uzņēmuma smago finansiālo situāciju, pieminot arī vārdu "maksātnespēja", kas varētu uzņēmumam draudēt pēc dažiem gadiem. Tieši tāpat ar nākotnes attīstību – vienu dienu tiek stāstīts par uzņēmuma plāniem iespiesties Igaunijas un Lietuvas pasta pakalpojumu tirgū, komercsūtījumu segmentā, kā arī attīstīt finanšu pakalpojumus – tātad, loģiski spriežot, uzņēmumam līdzekļi attīstībai ir. Savukārt citu dienu tiek vēstīts, ka jāslēdz 105 no Latvijā esošajām 172 pasta nodaļām, jo viss ir slikti.

"Latvijas Pasta" valdes priekšsēdētāja Beāte Krauze-Čebotare.

Nevar teikt gan, ka apjukuma pamatā būtu tikai B. Krauzes-Čebotares personiskās īpašības. Problēmas sakne slēpjas tajā, ka valsts pati sūta valsts uzņēmumu vadītājiem pretrunīgus vēstījumus. No vienas puses, valstij pilnībā piederošie uzņēmumi pārveidoti par akciju sabiedrībām un to plānos ierakstīts, ka tiem jāstrādā ar peļņu. No privātā biznesa nākušie jaunie vadītāji uztver šīs frāzes nopietni un metas pārveidot valsts kapitālsabiedrības pelnošos uzņēmumos. No šejienes arī dzimst tādas B. Krauzes-Čebotares publiski paustās atziņas kā ""Latvijas Pasts" nav valsts iestāde, bet ir valstij piederoša kompānija, tādējādi tai nav jānodrošina sociālās funkcijas, bet jāstrādā ar peļņu vai arī bez zaudējumiem". Taču citu valodu nu runā satiksmes ministrs.

"Pastam nav tikai mežonīgā kapitālisma funkcija – tikai maksimizēt savu peļņu. Pastam ir arī ļoti nozīmīga sociālā funkcija, kas ir saistīta ar pakalpojuma nepārtrauktību," 

izteicies Briškens, piebilstot, ka kompānijai ir jāmodernizējas, bet to nevar darīt uz kritisku funkciju rēķina.

Šādas pretrunas starp ministru un "Latvijas Pasta" vadītāju ilgi pastāvēt nevar.

Pārsteigums. Bērna vārds – Miesassargs un Lācis

Mūsu valstī tagad ir bērns, kuram vecāki 2023. gadā devuši vārdu Miesassargs. Ir arī viens Lācis, tiesa, ar diviem vārdiem – vecāki nolēmuši viņu saukt par Konrādu Lāci. Tā ziņo Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments, kurš apkopojis aizvadītajā gadā vecāku dotos unikālos vārdus savām atvasēm. Kalendārā neierakstīto vārdu dienu 22. maijā svinēs arī aizvadītajā gadā jaundzimušie Arabella Vētra, Anna Ziema, Bronza Evelīna, Pērkons Pēteris, Varis Vītis...

"Vārds ir viens no cilvēka privātuma kodola elementiem, viens no cilvēka sevis kā personības apzināšanās pamatiem. (..) Valstij ir jābūt būtiskiem argumentiem, lai ierobežotu vecāku vārda došanas tiesības savam bērnam," tā pauda Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, pirms krietna laika izskatot lietu par atteikumu reģistrēt bērna vārdu Otto ar dubulto līdzskani t, jo vārds Oto latviešu valodā saskaņā ar pareizrakstības noteikumiem ir rakstāms ar vienu t. Tomēr Senāts toreiz arī norādīja, ka līdz šim plašais Otto lietojums neliecinot, ka tas būtu negatīvi ietekmējis latviešu valodas sistēmu. Šajā gadījumā gan nebija runa par vārda saturisko nozīmi.

Nevienā likumā nav rakstīts, kādus vārdus cilvēkbērnam nedrīkst likt. 

Taču, kā skaidro Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Inita Ilgaža, dzimtsarakstu nodaļu vadībai ir tiesības pierunāt vecākus tomēr mainīt bērna vārdu, ja tas ir ļoti neparasts, dīvains un pat aizskarošs. Taču, ja vārds atbilst latviešu valodas pareizrakstības normām, dzimtsarakstu nodaļām nav tiesību atteikt to reģistrēt. Sasniedzot pilngadību, jaunietis gan var atteikties no šī vecāku dotā vārda un izvēlēties sev citu.

Miesassarga gadījumā tomēr neesot bijis tā, ka dzimtsarakstu nodaļā neviens nav centies viņus pārliecināt nomainīt savu "radošo" izvēli pret citu, taču veltīgi, jo vecāki neesot piekāpušies.

Tieslietu ministrija nevēlas ļaut tam plesties plašumā – tikšot meklētas iespējas, kā nodrošināt, lai vārda došana bērnam neaizskartu viņa intereses un tiesības.

Šaubas. Smiļģim laiks aiziet?

Uz atjaunotās Jaunā Rīgas teātra ēkas sienas Rīgā, Lāčplēša ielā, netiks atjaunots to ilgus gadus rotājušais režisora Eduarda Smiļģa portrets. Tā sociālajos tīklos paziņojis JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis. Tas pagājušonedēļ izraisīja nelielu viļņošanos kultūras darbinieku un interesentu aprindās. Daži apšauba Hermaņa argumentāciju ("Dailes teātra vadītājs bija Staļina prēmijas laureāts un centīgs kolaborants"), bet citi atbalsta šo lēmumu.

Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze, piemēram, raksta: "Ja vajag atbalstu bildes neatjaunošanai, lai droši zvana arī man. 

Apriebusies tā mūžīgā ņemtne tikai ap literatūras kolaborantiem tā, it kā viņi būtu vienīgie visā Latvijā. [..] Smiļģim ir muzejs, manuprāt, ar to pilnīgi pietiek."

Arhitekte Zaiga Gaile gan sākotnēji savā projektā esot paredzējusi portreta restaurēšanu. Tagad uz TV3 žurnālistu jautājumu par domu maiņu arhitekte atbildējusi: "Neviens jau par to neiedziļinājās toreiz, un tagad sakarā ar Krievijas karu es domāju, ka mēs esam diezgan jūtīgi pret to. [..] Par ko tad viņam deva to prēmiju – viņš brauca uz Maskavu viesizrādēs un tur uzstājās, un tik ārkārtīgi iepatikās Padomju Savienības valdei, ka viņam iedeva Staļina prēmiju. Tas ir kolaboracionisms."

Tomēr citu ieskatā Smiļģis ne ar ko nav atšķīries no citiem tā laika sabiedriskajiem un kultūras darbiniekiem, kuri bija spiesti dzīvot padomju okupācijas laikā. Turklāt Staļina prēmija Smiļģim piešķirta arī par darbiem, kurus šobrīd uzskatām par savas kultūras kanonu, piemēram, Raiņa lugas "Uguns un nakts" iestudējumu. Eduarda Smiļģa muzeja vadītājs Jānis Siliņš TV3 gan piebildis: 

"Portrets Bindem ir ģeniāls kā fotogrāfija, un domāju, ka tai faktiski nav jāatrodas uz ēkas sienas. Teātris var izvēlēties, ko vēlas, jo dekorācijas mainās."

Fotogrāfa Gunāra Bindes 1965. gadā uzņemtais Smiļģa portrets tapis pusgadu pirms režisora aiziešanas mūžībā. Uz teātra ēkas Rīgā, Lāčplēša ielā 25, tas bijis kopš 90. gadu sākuma.

Jaunā Rīgas teātra ēkas siena 2023. un 2014. gadā.

Aizdomas. Vai finansējām teroristus?

Latvija pašlaik neveiks iemaksas ANO Palestīniešu bēgļu lietu aģentūrā (UNRWA), aizvadītajā nedēļā paziņoja ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Šī nav nekāda Kariņa vai Latvijas pašiniciatīva, drīzāk pretēji – ja tas netiktu darīts, varētu rasties jautājums, vai mums vispār ir ārlietu ministrs, kas seko norisēm pasaulē. Jau vairākas dienas iepriekš ar šādu paziņojumu nāca klajā ASV, bet vēlāk arī Lielbritānija, Vācija, Itālija, Nīderlande, Šveice, Somija, Austrālija, Japāna, Kanāda. Tam pievienojās arī Lietuva un Igaunija, un tikai tad mēs uzzinājām Latvijas nostāju.

Iemesls ir aizdomas par UNRWA saistību ar terorismu un pagājušā gada 7. oktobrī notikušo "Hamās" uzbrukumu Izraēlai. Un runa ir nevis par kādu idejisku atbalstu, bet pavisam konkrētu aģentūras darbinieku (pašlaik ir pierādījumi par 12 tādiem) līdzdalību šajā uzbrukumā, par ko pierādījumi ir ASV Valsts departamenta rīcībā. 

Tas, protams, rada arī plašākus jautājumus par to, kur patiesībā aiziet finansējums, kas caur šo organizāciju nonācis palestīniešu rīcībā, 

un vai pasaules valstis, tajā skaitā arī Latvija, netieši nav piedalījušās terorisma finansēšanā. Piemēram, 2023. gada novembrī Ministru kabinets pieņēma lēmumu par vienreizēju 100 000 eiro iemaksu UNRWA, bet regulārie maksājumi, kas tiek veikti kopš 2020. gada, bijuši ap 17 000 eiro gadā. Salīdzinājumam – ASV maksā vairāk nekā 220 miljonus dolāru, Vācija – 37 miljonus, Lielbritānija – 14 milljonus utt.

Kā jau paredzams, ANO kategoriski noliedz apsūdzības. Aģentūras vadītājs Filipe Lazarīni solījis saukt pie atbildības, tostarp kriminālvajāšanas ceļā, ikvienu darbinieku, kurš ir bijis iesaistīts terora aktos, tikai nevajagot tagad apturēt naudas plūsmu. Viņam piebalsojis arī ANO vadītājs Antoniu Gutērrešs. Protams, tiek zīmētas katastrofālas ainas, kas tagad notiks ar Gazas iedzīvotājiem un kopumā reģionā, ja finansēšana jau tuvākajā laikā netiks atjaunota. Savukārt Izraēlas vērtējumā, būtu ne tikai jāveic izmeklēšana par atsevišķiem darbiniekiem, bet jāpārskata visa aģentūras darbība, jo 10% no tās darbieniekiem Gazā esot "Hamās" dalībnieki, bet 50% ir pirmās pakāpes radinieki vai tāpat cieši saistīti ar teroristisko organizāciju.

Latvijas ārlietu ministrs K. Kariņš ir pārliecināts, ka vienīgais veids konflikta risināšanai esot neatkarīgas Palestīnas valsts izveide, kas viņa ieskatā varētu "atņemt terorisma dzinējspēku".

Sagatavojuši: Olafs Zvejnieks, Māris Antonevičs, Māra Libeka.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.