15.7 °C
Cilvēks. Ar pasta kuģi pa viļņiem. "Latvijas Pasta" valdes priekšsēdētājai Beātei Krauzei-Čebotarei pagājusī nedēļa bija grūta – vispirms viņas vadītais uzņēmums bija spriests paziņot, ka tā plāns slēgt Latvijā gandrīz divas trešdaļas pasta nodaļu tiek apturēts, bet pēc tam satiksmes ministrs Kaspars Briškens paziņoja, ka rosinājis uzsākt dienesta pārbaudi par "Latvijas Pasta" vadības rīcību, "organizējot balli par gandrīz 180 tūkstošiem eiro".
(Runa ir par pasākumu 3. februārī, kad apbalvoti tradicionālā konkursa "Mans pastnieks 2023" uzvarētāji, par kuriem klienti snieguši visvairāk pozitīvu atsauksmju; uzņēmums godināja arī darbiniekus. Beāte Krauze-Čebotare noraidījusi pārmetumus par pārspīlēto dārdzību vai nelietderību. Pasākuma tāme esot 145 tūkstoši eiro bez PVN, un, viņasprāt, izmaksas ir atbilstošas svinīgam pasākumam. Galvenās izmaksas veidojot telpu īre, koncerta programma, tehniskais nodrošinājums un ēdināšanas pakalpojumi. "Izmaksās nav ne uguņošanas, ne alkohola, ne citu tamlīdzīgu elementu," sacījusi Krauze-Čebotare.)
B. Krauze-Čebotare, kas pati intervijās sevi raksturo kā darbaholiķi un karjeristi, pirms sava amata pastā 11 gadus strādājusi "Swedbank" un sešus gadus "Omniva". Savu ienākšanu "Latvijas Pastā" un saskarsmi ar valstij piederoša uzņēmuma darba kultūru nesen kādā intervijā raidierakstā viņa pati raksturojusi kā kultūršoku.
Šķiet, ka daži mēneši, kas pavadīti "Latvijas Pasta" vadītājas krēslā, nav spējuši šo šoku mazināt, jo jaunā pasta kuģa kapteine ik pārnedēļu iepriecina sabiedrību ar pretrunīgiem vēstījumiem.
Vispirms Krauze-Čebotare stāsta par to, ka pastam 2023. gadā būšot divu miljonu peļņa, bet jau pēc brīža gaužas par uzņēmuma smago finansiālo situāciju, pieminot arī vārdu "maksātnespēja", kas varētu uzņēmumam draudēt pēc dažiem gadiem. Tieši tāpat ar nākotnes attīstību – vienu dienu tiek stāstīts par uzņēmuma plāniem iespiesties Igaunijas un Lietuvas pasta pakalpojumu tirgū, komercsūtījumu segmentā, kā arī attīstīt finanšu pakalpojumus – tātad, loģiski spriežot, uzņēmumam līdzekļi attīstībai ir. Savukārt citu dienu tiek vēstīts, ka jāslēdz 105 no Latvijā esošajām 172 pasta nodaļām, jo viss ir slikti.
Nevar teikt gan, ka apjukuma pamatā būtu tikai B. Krauzes-Čebotares personiskās īpašības. Problēmas sakne slēpjas tajā, ka valsts pati sūta valsts uzņēmumu vadītājiem pretrunīgus vēstījumus. No vienas puses, valstij pilnībā piederošie uzņēmumi pārveidoti par akciju sabiedrībām un to plānos ierakstīts, ka tiem jāstrādā ar peļņu. No privātā biznesa nākušie jaunie vadītāji uztver šīs frāzes nopietni un metas pārveidot valsts kapitālsabiedrības pelnošos uzņēmumos. No šejienes arī dzimst tādas B. Krauzes-Čebotares publiski paustās atziņas kā ""Latvijas Pasts" nav valsts iestāde, bet ir valstij piederoša kompānija, tādējādi tai nav jānodrošina sociālās funkcijas, bet jāstrādā ar peļņu vai arī bez zaudējumiem". Taču citu valodu nu runā satiksmes ministrs.
"Pastam nav tikai mežonīgā kapitālisma funkcija – tikai maksimizēt savu peļņu. Pastam ir arī ļoti nozīmīga sociālā funkcija, kas ir saistīta ar pakalpojuma nepārtrauktību,"
izteicies Briškens, piebilstot, ka kompānijai ir jāmodernizējas, bet to nevar darīt uz kritisku funkciju rēķina.
Šādas pretrunas starp ministru un "Latvijas Pasta" vadītāju ilgi pastāvēt nevar.
Pārsteigums. Bērna vārds – Miesassargs un Lācis
Mūsu valstī tagad ir bērns, kuram vecāki 2023. gadā devuši vārdu Miesassargs. Ir arī viens Lācis, tiesa, ar diviem vārdiem – vecāki nolēmuši viņu saukt par Konrādu Lāci. Tā ziņo Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments, kurš apkopojis aizvadītajā gadā vecāku dotos unikālos vārdus savām atvasēm. Kalendārā neierakstīto vārdu dienu 22. maijā svinēs arī aizvadītajā gadā jaundzimušie Arabella Vētra, Anna Ziema, Bronza Evelīna, Pērkons Pēteris, Varis Vītis...
"Vārds ir viens no cilvēka privātuma kodola elementiem, viens no cilvēka sevis kā personības apzināšanās pamatiem. (..) Valstij ir jābūt būtiskiem argumentiem, lai ierobežotu vecāku vārda došanas tiesības savam bērnam," tā pauda Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, pirms krietna laika izskatot lietu par atteikumu reģistrēt bērna vārdu Otto ar dubulto līdzskani t, jo vārds Oto latviešu valodā saskaņā ar pareizrakstības noteikumiem ir rakstāms ar vienu t. Tomēr Senāts toreiz arī norādīja, ka līdz šim plašais Otto lietojums neliecinot, ka tas būtu negatīvi ietekmējis latviešu valodas sistēmu. Šajā gadījumā gan nebija runa par vārda saturisko nozīmi.
Nevienā likumā nav rakstīts, kādus vārdus cilvēkbērnam nedrīkst likt.
Taču, kā skaidro Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Inita Ilgaža, dzimtsarakstu nodaļu vadībai ir tiesības pierunāt vecākus tomēr mainīt bērna vārdu, ja tas ir ļoti neparasts, dīvains un pat aizskarošs. Taču, ja vārds atbilst latviešu valodas pareizrakstības normām, dzimtsarakstu nodaļām nav tiesību atteikt to reģistrēt. Sasniedzot pilngadību, jaunietis gan var atteikties no šī vecāku dotā vārda un izvēlēties sev citu.
