-3.8 °C
"Šis notikums sakrita ar krīzes zemāko brīdi un vienlaikus skaudri atgādināja par "trekno gadu" vērtībām, proti, bravūru un dārga, reprezentabla un kredītos balstīta dzīvesveida publisku svinēšanu.
[..] cilvēku raksturi, pašpārliecinātība, neuzmanība un situācija valstī saskārās vienā punktā un izraisīja traģēdiju." Šie teikumi ir no pieteikuma mūzikas teātra izrādei "Alfas", ko "Dirty Deal Teatro" 2024. gadā iestudēja režisors Valters Sīlis un kas pērn "Spēlmaņu naktī" ieguva balvu kategorijā "Gada mazās formas izrāde". Šī izrāde, kuras dalībnieki visu savu tekstu izdzied, nav dokumentāls stāsts par laupīšanu un apšaudi pirms 15 gadiem Jēkabpilī, taču ir ļoti tuvu tam – dramaturgs Jānis Balodis detalizēti pirms tam iepazinies ar lietas materiāliem. Izrāde ir gan par ekonomiskās krīzes sekām, gan par vīriešu lomu sabiedrībā. Par laupītāju bandas veidošanos, par cilvēkiem, kuri nejūtas novērtēti un kredītu, kā arī algu samazinājumu dēļ spiesti domāt, ka "paceļas tikai kropļi, kamēr paši paceļ tikai grašus" utt. V. Sīlis intervijā LTV atgādināja, ka arī tajā laikā ticis glorificēts naudas apjoms – ja lielas naudas nav, tad kas tu esi, vai vispār gudrs, inteliģents, cilvēka vārda cienīgs? Starp citu, no janvāra beigām līdz martam ieplānotas 12 "Alfas" izrādes, visas biļetes uz tām izpārdotas, biļešu cenas 35–45 eiro. Mēs šajā rakstā nerunāsim tikai par naudu. Kas tad notika 2011. gada 25. janvārī un pēc tam? Ko tagad dara un domā noziegumā un tā novēršanā iesaistītie cilvēki? "Latvijas Avīzei" izdevās satikt gan cietušos policistus, gan uz mūžu notiesāto bijušo "Alfas" policistu.
Četri jau uz brīvām kājām
Man izdevās sazināties un aprunāties ar visiem policistiem, kas bija iesaistīti apšaudē Daugavmalā, arī ar visiem laupītājiem, no kuriem četri jau ir brīvībā. Datu aizsardzība liedz valsts iestādēm atklāt ziņas par esošajiem vai bijušajiem ieslodzītajiem, taču "Latvijas Avīzei" izdevās feisbukā sameklēt brāļu Deņa un Pāvela Hristoforidi, Leonīda Koņuhova un Staņislava Babeļa profilus, tiesa gan – ar pseidonīmiem. Spriežot pēc eksotisko vietu fotogrāfijām, pēdējie trīs varētu arī neatrasties Latvijā vai vismaz brīvi ceļo.
Denis Hristoforidi no cietuma iznācis nesen, un liels bija viņa pārsteigums, redzot šo rindu autoru pie sava dzīvokļa durvīm Tukumā. Kā viņš man atklāja, visi četri pēc manas uzrunas feisbukā bija sazinājušies savā starpā un nolēmuši man interviju nesniegt, vienīgais, ko teica D. Hristoforidi: puse no tā, kas rakstīts spriedumā, neesot taisnība. Kas tad, viņuprāt, būtu nepareizs spriedumā, nevaram uzzināt, ja paši laupītāji nevēlas runāt. Izmeklēšanas un tiesas laikā liecības par notikušā detaļām atšķiras, taču neviens nevar noliegt spēļu nama aplaupīšanu, mukšanu un pakaļdzīšanos, apšaudi.
Savukārt uz mūžu notiesātais Arvo Žagars piekrita ar man satikties Rīgas Centrālcietumā. Šo iespēju arī izmantoju. Ar A. Žagaru mana saruna bija stundas garumā, un, lai tā notiktu, vispirms viņš izvirzīja savus spēles noteikumus: varam publiskot tikai viņa pretenzijas pret izmeklēšanu un tiesvedību, nekādu fotogrāfiju, bet par visu pārējo – varbūt kaut kad vēlāk.
Žagara liecības tiesā
Tomēr joprojām mediju arhīvos atrodamas A. Žagara un citu iesaistīto personu liecības tiesā. Piemēram, ziņu aģentūra LETA 2012. gada 4. jūnijā citē Zemgales apgabaltiesā dzirdēto. Bijušais patruļpolicijas vienības "Alfa" darbinieks, vada komandieris Arvo Žagars, kurš tika apsūdzēts par spēļu zāles aplaupīšanu un policista slepkavību, tiesā izteicies, ka sākotnēji laupīšana neesot nopietni plānota, ideja par to esot attīstījusies spontāni, sarunās ar Deni Hristoforidi jokojot par spēļu zāles "Fēnikss" paviršo attieksmi pret lielu naudas summu inkasāciju un apsardzes organizēšanu. Žagars tiesas sēdē stāstījis, ka īsta organizatora šai laupīšanai nav bijis, ideja esot attīstījusies kolektīvi un sākotnēji nenopietnā gaisotnē. Tas visiem šķitis kā samērā viegls guvums, turklāt motivāciju esot sekmējis tas, ka "Fēniksā" tika glabāta, viņaprāt, "netīra nauda". Spēļu zāles nauda ir iedzīvošanās uz cilvēku vājuma un nelaimju rēķina, tāpēc Žagars neesot izjutis sirdsapziņas pārmetumus, gatavojoties šādas "netīras naudas" nolaupīšanai.
Pēc Žagara domām, uzbrucēji nebija pietiekami labi organizēta grupa – ja laupīšanai visi būtu nopietni gatavojušies, tad varbūt nebūtu cietušo. Tāpat vairums dalībnieku iesaistījušies laupīšanā finansiālo grūtību un depresīvu situāciju dēļ.
Viņš atgādinājis par "Alfas" darbinieka Leonīda Koņuhova liecināto, ka viņa ģimenei kredītsaistību dēļ esot bijuši draudi palikt bez pajumtes. Līdzīgu liecību tiesas sēdē sniedza arī privātpersona, apsargs Staņislavs Babelis. Viņš neesot bijis gluži bez iztikas līdzekļiem un strādāja Rietumu bankas apsardzē, apsargājot nekustamos īpašumus, taču arī viņa ģimenei bijis dzīvokļa kredīts, pēc kura nomaksas nekas neesot palicis pāri cienīgai iztikai.
Tāpat Žagars liecināja, ka piedalījies arī 2009. gada 13. janvāra protesta grautiņu apslāpēšanā Vecrīgā, kad esot smagi cietušas viņa balss saites. "Toreiz nebiju apgādāts ar ruporu, kā rezultātā "norāvu" balsi un divus mēnešus izjutu diskomfortu," tiesā pauda Žagars, informējot, ka turpmākās ārstu izmeklēšanās radušās aizdomas, ka viņam ir audzējs, tāpēc Žagars noskaņojies uz to, ka jādomā par iztiku nākotnē un par liela apmēra izdevumiem ārstniecībai. Arī Žagaram bijusi bēdīga pieredze saistībā ar kredītiem, jo banka esot viņu ierindojusi riska kategorijā un vispār atteikusi kredīta izsniegšanu – tā tiesā 2012. gadā liecināja apsūdzētais. Tas viss kopā esot veicinājis spēļu zāles aplaupīšanu no joka pārvērst īstenībā.
