Vairāk nekā 40 gadus pēc valsts neatkarības atgūšanas šis ir pirmais mācību gads, kad vismaz formāli pilnībā ir ieviesta vienota skola latviešu valodā.
Latvijas skolas, kas īstenoja mazākumtautību (galvenokārt krievu) pamatizglītības programmu, tagad pilnībā pārgājušas uz mācībām tikai valsts valodā. Lai arī lielākajā daļā izglītības iestāžu pāreja norit atbilstoši plānam, pagājušajā mācību gadā trešdaļā skolu Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) konstatējis būtiskas grūtības. "Latvijas Avīze" rubrikā "Kas notika pēc tam" veido publikāciju sēriju par krievu skolu reformu, skaidrojam, kā uz pārmaiņām raugās pedagogi, kā jūtas paši skolēni, ko saka amatpersonas.
Pirms pieciem gadiem, uzsākot darbu bijušajā mazākumtautību skolā, Rīgas Daugavgrīvas pamatskolas vēstures un sociālo zinību skolotājai Ingai Papardei par skolēnu latviešu valodas zināšanām lielu pārsteigumu neesot bijis: "Es labi sapratu, kas ir Daugavgrīva, kā šis rajons vēsturiski veidojies un kādi cilvēki tur dzīvoja padomju okupācijas gados, kādi cilvēka tur ir dzīvojuši. Lielākās daļas – praktiski 99% – šīs skolas audzēkņu dzimtā valoda ir krievu. Man bija absolūti skaidrs, ka skolēnu latviešu valodas prasmes būs dažādas, un tā tas arī vēlāk apstiprinājās."
Skolotāja savus mācību priekšmetus jau no paša sākuma pasniedz tikai latviešu valodā. "Pašā sākumā biju patīkami pārsteigta, kā bērni mani uzņēma. Viņi uzmanīgi klausījās manī, varbūt arī kaut ko no sacītā nesaprotot. Klausījās, kā es runāju. Reiz viens skolēns man atzinās, ka viņš nekad mūžā nav dzirdējis tādu latviešu valodu. Un es aizdomājos, ka arī tā ir viena no lietām, ko skolēniem varu dot," stāsta Inga Paparde.
Agrāk Daugavgrīvas skolā bija arī vidusskolas klases, un, kā atzīmē Paparde, vidusskolēniem bijušas labas latviešu valodas prasmes: "Viena mana bijusī skolniece tagad jau trešo gadu mācās pedagogos un ir sākusi strādāt mūsu skolā. Būs brīnišķīga latviešu valodas skolotāja, kurai latviešu valoda nav dzimtā valoda." Pamatskolas klasēs situācija ir atšķirīga.
"Ir taisnība, ka daļa bērnu nesaprot latviešu valodu pietiekami labi, bet es par to nešokējos,"
saka skolotāja. Viņa vērtē, ka aptuveni trešajai daļai jauniešu varētu būt grūtības ar valodu, bet neesot tādu skolēnu, kas latviski nesaprastu pilnīgi neko. "Ir skolēni, kas saprot visu, ko viņiem saka, bet viņi neko īsti nevar atbildēt, trūkst vārdu krājuma, līdz ar ko šiem bērniem ir grūtāk aktīvi iesaistīties nodarbībā. Bet kopumā situācija noteikti ir labāka nekā pirms trīs gadiem, jo skolā mēs ļoti intensīvi strādājam pie latviešu valodas."
Iepriekšējā mācību gadā veiktajās pārbaudēs 70 skolās IKVD secināja, ka pielāgojumus mācību programmā atbilstoši skolēnu reālajām latviešu valodas zināšanām veic tikai desmitā daļa izglītības iestāžu, bet lielākajā daļā (80%) mācību stundu netiek izmantotas metodes skolēnu valodas zināšanu pilnveidei, piemēram, grupu un pāru darbs.
Daudz atkarīgs no ģimenes
"Mūsu mērķis ir iedrošināt visus jauniešus runāt latviski. Vēlamies, lai, tāpat kā daudzi pusaudži bieži runā angliski, jo tas viņiem šķiet stilīgi, viņi arī vēlētos runāt latviski," teic Rīgas 13. vidusskolas jaunā direktore Inna Burova. Arī viņa atzīmē, ka skolēnu valodas līmenis ļoti atšķiras – no tiem, kas brīvi pārvalda latviešu valodu, līdz skolēniem, kuri tik tikko spēj kaut ko pateikt. "Diemžēl ir skolēni, kam šī pāreja bija ļoti grūts laiks, – viņi nevarēja kvalitatīvi apgūt priekšmetus valodas dēļ," piebilst Burova. "Šeit viss nav atkarīgs tikai no skolas, bet arī no ģimenes. Ja skolēna vecāki apzinās, cik svarīgi ir zināt latviešu valodu, bieži šo attieksmi izdodas nodot arī bērnam."
3.1 °C




























































































































































































































































