Krievijas armija gatavojas uzbrukumam Zaporižjas pilsētai, kas atrodas 30 kilometru attālumā no frontes līnijas, atsaucoties uz Ukrainas izlūkdienestu sniegto informāciju, vēsta britu žurnāls "The Economist".

Reklāma

Tomēr precīzs operācijas sākuma laiks neesot zināms.

Kāds izlūkdienesta pārstāvis sacījis, ka operācijā varētu būt iesaistīti līdz 130 000 Krievijas karavīru.

Pēdējo divu mēnešu laikā Krievijas karaspēks ir pastiprinājis triecienus Zaporižjai ar raķetēm un vadāmajām bumbām, pilsētā sagraujot 1500 māju.

Ir atdzīvojusies arī frontes līnija, kur atkal pastiprinājušās apšaudes.

Ukrainai Zaporižja ir stratēģiski svarīga - tas ir viens no trim atlikušajiem smagās rūpniecības centriem un ir ļoti svarīgs Ukrainas kā valsts izdzīvošanai, norāda "The Economist".

Pilsēta ir svarīga arī Kremlim, atgādina izdevums.

Krievijas diktators Vladimirs Putins jau 2022. gada rudenī paziņoja par visa Zaporižjas apgabala aneksiju, lai gan Krievijas armija tobrīd kontrolēja tikai trešdaļu apgabala.

Tiesa, ne visas Ukrainas militārpersonas uzskata, ka Krievija jau ir gatava uzbrukumam Zaporižjai.

Tā Ukrainas armijas pulkvedis Oleksijs Hilčenko izdevumam pastāstījis, ka pirmajā posmā, uzbrūkot pilsētai, Krievijas karaspēks plānojis iesaistīt divas divīzijas (20 000-30 000 karavīru), taču pusi no tām nācies novirzīt uz Kurskas apgabalu, lai tur atvairītu Ukrainas ofensīvu.

"Viņi vēl nav gatavi triecienam, bet, kad būs gatavi, pirmais trieciens būs vissmagākais," par situāciju Zaporižjas apgabalā "The Economist" pastāstījis armijas 118. brigādes bataljona komandieris.

Pašlaik, gatavojoties Krievijas ofensīvai, armija ap Zaporižji būvē jaunas aizsardzības līnijas, arī mīnu laukus, inženiertehniskās barjeras, betona un dzelzs konstrukcijas.

"Le Monde": Eiropas valstis atkal runā par karavīru sūtīšanu uz Ukrainu

Dažas rietumvalstis atkal sākušas apsvērt plānus par savu karavīru vai privāto militāro uzņēmumu darbinieku sūtīšanu uz Ukrainu, atsaucoties uz avotiem, vēsta Francijas laikraksts "Le Monde".

Februārī, kad Francijas prezidents Emanuels Makrons publiski sprieda par iespējamu Rietumu karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu, tas izraisīja "asu pretestību" dažās valstīs, sevišķi Vācijā, atgādina laikraksts.

Pēdējās nedēļās šādas diskusijas ir atsākušās, cita starpā arī Lielbritānijas premjerministra Kīra Stārmera nesenā Francijas apmeklējum laikā.

"Lielbritānija un Francija ved sarunas par sadarbību aizsardzības jomā, cita starpā arī ar mērķi izveidot sabiedroto triecienspēkus Eiropā, kas būtu orientēti uz Ukrainu un Eiropas drošību kopumā," izdevumam sacījis avots Lielbritānijas armijā.

Laikraksts arī atgādina Francijas ārlietu ministra Žana Noela Barro nesen intervijā britu raidsabiedrībai BBC teikto, ka jautājumā par atbalstu Ukrainai nav "sarkano līniju".

Jautāts, vai tas varētu nozīmēt Francijas karavīru piedalīšanos kaujās, viņš atbildēja, ka Francija "neizslēdz nevienu iespēju".

"Mēs atbalstīsim Ukrainu tik intensīvi un tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Kāpēc? Tāpēc, ka mūsu drošība ir apdraudēta. Katru reizi, kad Krievijas armija pavirzās uz priekšu par vienu kvadrātkilometru, draudi kļūst tuvāki Eiropai par vienu kvadrātkilometru," norādīja Barro.

Ukraiņi notriekuši 71 krievu dronu

Krievija naktī uz pirmdienu uzbrukusi Ukrainai ar 145 droniem, un ukraiņu karavīri no tiem notriekuši 71, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Vēl 71 drona lokācija pazaudēta, domājams, aktīvas elektroniskās karadarbības līdzekļu pielietošanas rezultātā, bet vēl viens drons aizlidojis Baltkrievijas virzienā, teikts paziņojumā.

Krievi uzbrukuši Ukrainai ar "Shahed" tipa un pagaidām nenoskaidrota tipa droniem.

Droni raidīti no pierobežas apgabaliem un okupētās Krimas, teikts paziņojumā.

Aptauja

Vai Vladimirs Putins varētu izmantot kodolieročus?

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.