-2 °C
Krievijas propaganda darīja un dara visu iespējamo, lai diskreditētu brīvprātīgo pulku "Azov" un citas ukraiņu patriotiskās kustības, jo saprata, ka to dalībnieki ir tieši tas spēks, kas spēj krievus apturēt, intervijā aģentūrai LETA sacīja Ukrainas speciālo uzdevumu brigādes "Azov" starptautiskās komunikācijas nodaļas vadītāja Jūlija Fedosjuka un seržants, filozofijas doktors Valentīns Dzjubenko.
Nekādu neonacistu "Azov" pulkā nebija ne dibināšanas laikā 2014. gadā, ne pašreizējās brigādes sastāvā patlaban, uzsvēra Fedosjuka.
"Nepavisam nedomāju, ka vispār kāds "Azov" loceklis pat 2014. gadā bija uzskatāms par neonacistu. Vai viņi bija patrioti? Jā, protams. Un tādi viņi ir joprojām. Turklāt viņi ir "ekstrēmi" patrioti - viņi ir cilvēki, kuri ir gatavi atdot savu dzīvību, īpašumu vai veselību par to, ko mēs dēvējam par Ukrainu," sacīja Fedosjuka.
Fedosjuka uzsvēra, ka tieši tāpēc viņi arī kļuva par Kremļa mērķi, jo ar tādiem cilvēkiem ir ļoti grūti kaut ko sarunāt.
"Tādi cilvēki nepiekritīs kompromisiem, un to redzējām arī Mariupolē, kur viņi bija gatavi iet līdz galam. Uzskatu, ka "Azov" ir Ukrainas armijas labākā struktūrvienība. To, kas notika Mariupolē - par spīti spēku samēram paveiktos varoņdarbus un demonstrēto pārcilvēcisko spēku -, vairs nekur citur redzējuši neesam un šaubos, vai arī vairs redzēsim. Tas ir mītu un citu slavenu vēsturisku notikumu līmenī," norādīja "Azov" starptautiskās komunikācijas nodaļas vadītāja.
Krievijas propaganda 2014. gadā sapratusi, ka Ukrainas brīvprātīgie spēki ir liels drauds, un aktīvi uzbruka ne tikai "Azov", bet visām brīvprātīgajām vienībām, to skaitā "Pravij sektor" ("Labējais sektors"), piebilda Fedosjuka.
"Ir skaidrs, ka tam nebija nekāda sakara ar nacismu, bet gan ar cilvēkiem, kuri brīvprātīgi devās aizsargāt ukraiņu zemes. Krievija saprata, ka šos cilvēkus ir maksimāli jānovājina, jo tas ir tieši tas spēks, kas spēj krievus apturēt. Diemžēl tā arī notika," sacīja Fedosjuka.
Viņa pauda pārliecību, ka tad, ja šie cilvēki 2014. gadā nebūtu devušies karot ar tiem ieročiem, kas tolaik bija pieejami, tad okupēti būtu vēl arī daudzi citi austrumu apgabali.
"Tas pats notika arī 2022. gadā. Tieši uz šādu cilvēku pleciem turas visa Ukrainas aizsardzība. "Azov" atrodas visa tā avangardā, tā ir šāda cilvēku tipa ekstremālā realizācijas forma," skaidroja Fedosjuka.
Savukārt Dzjubenko norādīja, ka "Azov" jau no paša sākuma tika veidota kā Ukrainas aizsardzības spēku struktūrvienība, Iekšlietu ministrijas brīvprātīgo bataljons, kas nekad nav bijis kaut kāds bruņots formējums, kas nevienam nepakļaujas.
Fedosjuka piebilda, ka "Azov" unikālais stāvoklis un kaut kāda savrupa pastāvēšana ir viens no mītiem, ko attīsta Krievija, kaut arī šis pulks, vēlāk bataljons, bet šobrīd brigāde vienmēr ir bijis ģenerālštāba pakļautībā un nav bijis neviena nepakļaušanās gadījuma.
"Azov" pārstāvji uzsvēra, ka neonacistu bataljonā nekalpotu visdažādāko tautību cilvēki, bet 2014. gadā "Azov" dienēja baltkrievi, ebreji, armēņi un krievi.
"To starp citu, Krievija ļoti cenšas noslēpt. Visi viņi kopā aizstāvēja Ukrainu. Vēl jo vairāk - es uzskatu, ka "Azov" 2014. gadā kļuva par pret Kremli noskaņoto spēku koncentrēšanās punktu visā reģionā. Cilvēki, kas uz "Azov" atbrauca no Baltkrievijas, Krievijas vai Kazahstānas, teica skaidri: mēs saprotam, ka mēs varam šo režīmu iznīcināt tikai šeit kopā ar jums un tad arī mūsu valstīs iestāsies politiskā brīvība. Protams, arī šis bija ļoti būtisks faktors, kas vairoja Kremļa naidu pret "Azov"," secināja Fedosjuka.
Šobrīd krievu "Azov" rindās ir mazāk, jo Ukrainas bruņotajos spēkos ir Krievu Brīvprātīgo korpuss un krievi dodas dienēt tajā. Tomēr brigādē joprojām dienē gan krievi, gan baltkrievi, un kopumā etniskā daudzveidība ir vēl lielāka, viņa piebilda.
Visu interviju ar Ukrainas speciālo uzdevumu brigādes "Azov" pārstāvjiem lasiet sadaļā LETA+.
