Nupat apritēja 1000 dienu, kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Pēdējā laikā arvien vairāk pastiprinās runas, ka abas karojošās puses varētu sēsties pie sarunu galda, lai censtos vienoties par kara izbeigšanu. Taču pašlaik piekāpties negrasās ne Ukrainas aizstāvji, ne Putina režīms Krievijā.

Krievijas agresija pret Ukrainu turpinās jau vairāk nekā 10 gadu, bet pilna mēroga uzbrukums, kura mērķis ir pakļaut ukraiņus Maskavas varai, nerimstas jau vairāk nekā 1000 dienu. Krievija ir okupējusi daļu Ukrainas teritorijas, taču ir ļoti tālu no sava galvenā mērķa: iznīcināt Ukrainas valstiskumu. Drīzāk tieši pretēji: šo 1000 dienu laikā ukraiņu apņēmība cīnīties un aizstāvēt savu valsti ir tikai pastiprinājusies, jo šis ir viņu Neatkarības karš.

Latvijas Brīvības cīņas savulaik ilga gandrīz divus gadus: no neatkarības pasludināšanas 1918. gada 18. novembrī līdz pat 1920. gada augustam, kad tika noslēgts Latvijas un Krievijas miera līgums, ar kuru Krievija "uz mūžīgiem laikiem" atteicās no pretenzijām uz Latvijas tautu un zemi.

Karam jābeidzas nākamgad

Ukrainā rit jau trešais pilna mēroga kara gads, un pagaidām nekas neliecina, ka kāda no pusēm būtu gatava piekāpties un sākt sarunas par kara izbeigšanu. Taču arvien biežāk izskan runas, ka šī kara atrisinājums būtu jāmeklē pie sarunu galda, nevis kaujas laukā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nesen atzina, ka karš ar Krieviju varētu beigties jau nākamgad.