-2 °C
Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētāja Roberta Metsola izteikusi atbalstu tāla darbības rādiusa raķešu izmantošanu Ukrainas aizsardzībai pret Krievijas uzbrukumiem un pavēstīja, ka Vācijai būtu ātri jāpiegādā Ukrainai savas tāla darbības rādiusa raķetes "Taurus".
Kā norādīja Metsola, valstīm, kas piegādā Ukrainai tāla darbības rādiusa raķetes, būtu jāļauj tās izmantot pret mērķiem Krievijā, un Vācijai būtu jāpiegādā savas raķetes "Taurus" Ukrainai.
"Jā, tāda ir arī ES Parlamenta nostāja. Pastāv plašs atbalsts šai prasībai. Mēs redzēsim, vai būs atbilstošas politikas izmaiņas pēc Bundestāga vēlēšanām," intervijā Vācijas izdevumiem sacīja Metsola.
Vācija ir otrs lielākais Ukrainas militārais atbalstītājs aiz ASV, taču atšķirībā no citiem Rietumu sabiedrotajiem tā nav nosūtījusi Kijivai jaudīgākas raķetes, ko varētu izmantot uzbrukumiem mērķiem Krievijas iekšienē. Sociāldemokrātisko partiju pārstāvošais kanclers Olafs Šolcs ir arī nelokāmi atteicies atļaut triecienus Krievijas iekšienē, izmantojot Vācijas ieročus.
Viņa koalīcijas partneri zaļie tomēr atbalsta šādu raķešu nosūtīšanu Kijivai, kā arī to atbalsta nu jau bijušie koalīcijas partneri brīvie demokrāti.
Ņemot to vērā, Metsola piebilda, ka, iespējams, šādas politikas izmaiņas varētu notikt pat agrāk, norādot, ka koalīcijā ir atšķirīgas nostājas attiecībā uz "Taurus" piegādi.
Laikraksts: Vācija piegādājusi Ukrainai tikai 6% no apsolītajām bruņumašīnām
Vācija kavējas ar bruņumašīnu MRAP piegādi Ukrainai - līdz šim ir piegādāti tikai 6% no solītā daudzuma, vēsta vācu laikraksts "Bild".
Saskaņā ar "Bild" informāciju Vācija bija apsolījusi līdz gada beigām Ukrainai piegādāt līdz 400 smago bruņumašīnu MRAP ar pastiprinātu pretmīnu aizsardzību, taču termiņš pastāvīgi ticis atlikts. Bruņumašīnas ražo Vācijas uzņēmums "Flensburger Fahrzeugbau GmbH" (FFG), izmantojot Vācijas budžeta finansējumu 315 miljonu eiro apmērā.
"Bild" ziņo, ka līdz šim Vācija ir nodevusi Ukrainai tikai 26 MRAP jeb 6,5% no kopējā pasūtījuma. Tagad Vācijas Aizsardzības ministrija pieņem, ka atlikušās bruņumašīnas tiks piegādātas 2025.gadā, raksta avīze.
Vācijas militārpersonas laikrakstam sacīja, ka piegāžu kavēšanās iemesls ir "nesavlaicīga ASV atļauja transportlīdzekļu daļu eksportam" un "FFG ekskluzīva atbildība".
Aprīlī "Bild" jau ziņoja, ka Vācija kavē bruņumašīnu piegādes Ukrainai. Toreiz tika norādīts, ka FFG saņem MRAP daļas no ASV un Vācijā tās tikai samontē. Uzņēmumam bija "eksporta licenču ierobežojumi no ASV uz Vāciju", kā arī problēmas ar pretmīnu aizsardzības sertifikāciju.
Vācija 20. novembrī paziņoja par jaunu palīdzības paketi Ukrainai, kurā ietilps arī 47 pretmīnu bruņumašīnas MRAP.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 729 720
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 729 720 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1420 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 9419 tankus, 19 192 bruņutransportierus, 20 760 lielgabalus un mīnmetējus, 1254 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1004 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 329 helikopterus, 19 365 bezpilota lidaparātus, 2764 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 29 850 automobiļus un autocisternas, kā arī 3678 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
