Rinkēvičs atturīgi vērtē Trampa un Putina sarunas ietekmi uz reāla miera sasniegšanu Ukrainā

Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs atturīgi vērtē ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina otrdienas telefonsarunas ietekmi uz reāla miera sasniegšanu Ukrainā.

Kā trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) žurnālistiem norādīja Valsts prezidents, miera process kopumā nav tas vienkāršākais, jo tur ir gan savi kāpumi, gan kritumi.

Viņš atturējās vērtēt, kādi būs sarunas rezultāti, jo, piemēram, pēc Trampa un Putina sazināšanās Kremlis izplatīja ziņojumu ar vienu akcentu, ko pēcāk noraidījis ASV prezidents, piemēram, par palīdzības pārtraukšanu Ukrainai.

Valsts prezidents uzsvēra, ka neilgi pēc šīs telefonsarunas atkal sākās Ukrainas bombardēšana. Viņa ieskatā, šo sarunu vajadzētu vērtēt kā vienu elementu.

"Domāju, ka notiks vēl sarunas dažādos līmeņos. Redzēsim, kādi būs rezultāti. No tā, kas patlaban notiek, es neizdarītu pārsteidzīgus un tālejošus secinājumus," 

teica Rinkēvičs.

Kā vēstīts, Tramps un Putins otrdien telefonsarunā vienojušies par 30 dienu ilgu daļēju uguns pārtraukšanu Maskavas uzsāktajā karā pret Ukrainu, kas attieksies uz enerģētikas un infrastruktūras objektiem, paziņojis Baltais nams.

Kremlis apgalvoja, ka Putins devis armijai tūlītēju rīkojumu uz 30 dienām apturēt uzbrukumus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai.

Vienlaikus saskaņā ar Kremļa izplatīto paziņojumu diktators uzstājis, ka karu iespējams izbeigt vienīgi tad, ja Rietumi aptur militāro palīdzību un izlūkošanas datu piegādi Ukrainai. Putins kā priekšnoteikumu plašākai uguns pārtraukšanai izvirzījis arī prasību nepieļaut Ukrainas pārapbruņošanos un apturēt obligāto mobilizāciju.

Tramps gan otrdien noliedzis, ka telefonsarunā ar Putinu būtu izvirzīts jautājums par militārās palīdzības pārtraukšanu Ukrainai.

Intervijā televīzijas kanāla "Fox News" raidījumam "The Ingraham Angle", atbildot uz žurnālistes jautājumu par Kremļa propagandas ruporu izplatītajiem apgalvojumiem, ka Putins kā priekšnoteikumu vispārējai uguns pārtraukšanai izvirzījis prasību pārtraukt Rietumu militāro palīdzību Ukrainai, Tramps noraidīja, ka sarunā būtu skarts šis jautājums.

ASV prezidents Donalds Tramps un Krievijas diktators Vladimirs Putins telefonsarunā.

Foto: AFP/Scanpix

Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka Krievija naktī uz trešdienu veica plašu uzbrukumu ar kamikadzes droniem, nodarot postījumus civilajai infrastruktūrai vairākos Ukrainas apgabalos.

Viņš atzīmēja, ka šādas Kremļa darbības ir atbilde uz starptautiskajām miera iniciatīvām un demonstrē Krievijas nevēlēšanos pārtraukt karu. "Šodien Putins faktiski noraidīja priekšlikumu par pilnīgu uguns pārtraukšanu," uzsvēra Zelenskis.

Prezidents aicināja starptautisko sabiedrību reaģēt uz Krievijas veiktajām apšaudēm ar jaunām sankcijām pret Krieviju, militārās palīdzības palielināšanu un drošības garantiju pastiprināšanu Ukrainai.

Krievija uz Ukrainu raidījusi sešas raķetes un 145 lidrobotus

Krievija maktī muz trešdienu raidījusi uz Ukrainu divas ballistiskās raķetes "Iskander-M", četras zenītraķetes S-300 un 145 uzbrukuma lidrobotus "Shahed", kā arī dažādu tipu dronus imitatorus, trešdien paziņojuši Ukrainas Gaisa spēki.

Ukrainas pretgaisa aizsardzība 72 lidrobotus notriekusi. Droni notriekti virs Harkivas, Poltavas, Sumu, Čerņihivas, Čerkasu, Kijivas, Žitomiras, Vinnicas, Kirovohradas, Dņipropetrovskas, Zaporižjas un Odesas apgabaliem.

Uz Kijivas apgabalu vien palaisti 45 lidroboti. Pretgaisa aizsardzība notriekusi 19 no tiem, bet pārējie paži pazuduši no radaru ekrāniem vai atstājuši Kijivas apgabala gaisa telpu.

Kopumā 56 dronu imitatoru atrašanās vieta pazaudēta bez negatīvām sekām, teikts Gaisa spēku paziņojumā.

Krievijas lidrobotu uzbrukumā nodarīti postījumi Sumu, Odesas, Poltvas, Dņipropetrovskas, Kijivas un Čerņihivas apgabalos.