Tuvojoties galvaspilsētas 825. gadadienai, Rīgu izdaiļos arvien jauni, Rīgas ielu mākslas mēnesī tapuši mākslas darbi. Pirmais no tiem ir mākslinieka Freda Batla murālis "Pārnese", kura atklāšana notika pirmdien, 20. jūlijā, tādējādi ievadot arī ielu mākslai veltīto pasākumu programmu. Spilgtos toņos gleznotais mākslas darbs atrodams Sarkandaugavā, Alekša skvērā, uz ēkas Tilta ielā 8 ugunsmūra.

Frederiks Batls, pazīstams arī kā Zoer. ir viens no ievērojamākajiem mūsdienu ielu mākslas gleznotājiem pasaulē, dzimis un mācījies Francijā. Savos darbos viņš pēta pagrimumu, transformāciju un industriālo pagātni. Mākslinieks ir izstrādājis neatkarīgu vizuālo valodu, kas apvieno grafiskā dizaina ietekmes ar pilsētas estētiku. Jau vairāk nekā desmit gadus Zoer ielu sienu gleznojumi turpina pārveidot publiskās telpas Eiropā un ārpus tās, mākslinieka darbi ir redzami visā pasaulē, tostarp Kanādā, Meksikā, Marokā, Itālijā, Vācijā un Kiprā. Latvijā Zoer ieradās uzreiz pēc darba izveidošanas "Wand Festival" Šveices pilsētā Kūrā un no Rīgas tālāk devās strādāt uz Monterreju, Nuevoleonas štata pilsētu Meksikā.

Intervijā "Latvijas Avīzei" mākslinieks stāstīja par murāļa "Pārnese" tapšanu, iedvesmu, ko guvis no Sarkandaugavas vides un vēstures, savu radošo procesu un to, kā publiskā māksla var kļūt par daļu no pilsētas ikdienas un kolektīvās atmiņas. Sarunā atklājās ne tikai konkrētā darba iecere, bet arī plašāks skatījums uz mākslas lomu publiskajā telpā, kur svarīgākais nav sniegt vienu pareizo interpretāciju, bet radīt iespēju cilvēkiem apstāties, vērot un ar mākslas darbu veidot savas personīgās attiecības.

Lūdzu, pastāsti par tapušo murāli!

F. Batls: Ēka, kuras fasādi apgleznoju, atrodas uz ielas, te, blakus ceļam, visu laiku var dzirdēt garām braucošu mašīnu un tramvaja troksni. Tā liktos kā viena no vietām pilsētā, kur notiek liela kustība, taču tieši šīs ēkas aklās sienas priekšā ir neliels zālāja kvadrātiņš, kur garāmgājēji var vienkārši apsēsties un ieturēt pauzi, te izveidojusies tāda kā pieturvieta. Pašā murālī centos attēlot sarunu, pārrunas starp četriem cilvēkiem, trim dāmām un vienu puisi, viņiem pavisam vienkārši stāvot, sarunājoties un tādējādi te pavadot savu brīvo laiku. Runājot par objektiem, ko iekļāvu gleznojumā, tie ir priekšmeti no pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem: dažādas grāmatas, plates, arī priekšmetus no diezgan tipiskas tirgus ainas, pārtiku un dārzeņus.