6.3 °C
Jaunajā rubrikā "Izbaudīt kultūru" jautāsim pilsētu un novadu kultūras cilvēkiem, kuri ir bijuši spilgtākie viņu pēdējā laika pieredzējumi kultūrā.
Edvarta Virzas Iecavas bibliotēkas vadītāja Aiva Avota-Zalstere teic: "Pagājušais gads mūsu bibliotēkā bijis dažādiem pasākumiem bagāts. Pie mums viesojās aktrise un grāmatu autore Zane Daudziņa, ceļotāja un grāmatu autore Zane Eniņa, meteorologs un žurnālists Toms Bricis. Iecavnieki piedalījās grafoloģes Iritas Rozentāles rokrakstu analīzes meistarklasē, savukārt vietējā rakstniece Andra Rušmane-Vēja kopā ar mums organizēja savas grāmatas atvēršanas svētkus. Prātā palikusi arī ārpus bibliotēkas telpām kopīgi ar Zorģu un Ziemeļu bibliotēkas lasītājiem piedalīšanās Rakstniecības un mūzikas muzeja organizētajā literārā pastaigā "Anšlava Eglīša Rīga" Liegas Piešiņas vadībā. Pati dzīvoju ārpus pilsētas, tāpēc priecājos par mājām tik tuvo Zorģu bibliotēku, tā var kalpot kā paraugs tam, kādai vajadzētu būt mazai ciema bibliotēkai, kas spēj būt kopienas dvēsele; centrs, kur cilvēkiem pulcēties, atrast vienam otru un rast piederības sajūtu.
Arvien vairāk bibliotēku izjūtam kā patiesu kopienas saliedēšanas vietu, jo te var ne vien lasīt grāmatas, bet arī satikties, paplašināt zināšanu un pieredzes loku.
Pagājušajā gadā nedaudz pieaudzis mūsu bibliotēkas lietotāju skaits – šobrīd tas ir 751 un, sasniedzot vairāk nekā 35 000, palielinājies arī kopējais grāmatu un periodikas izsniegumu skaits."
Teātris. Košas krāsas aizrauj
Uz teātri gribētos iet vēl vairāk, bet nesen kopā ar 12 gadus veco dēlu Luku apmeklējām Dailes teātra izrādi "Zilā lapsa". Ļoti priecē, ka lielajos teātros uz lielajām skatuvēm sācis parādīties repertuārs, kas domāts bērniem un jauniešiem. Likās arī būtiski, ka tas bija lietuviešu režisora un dramaturga Jona Terteļa iestudējums, tātad mūsu pašu, baltiešu darbs. Tas bija "anime" (japāņu animācijas) iedvesmots stāsts par pārdzīvojumiem, kuri jau pieauguša cilvēka dzīvē nāk līdzi no pusaudžu vecuma. Manuprāt, vēstījums par to, ka, mēģinot ielūkoties sevī, šajā skaļajā un trauksmainajā pasaulē var pārdzīvot arī tumšus laikus, bija ļoti trāpīgs. Ļoti uzrunāja arī scenogrāfes un kostīmu mākslinieces Pamelas Butānes radītie spilgtie tēli, kuri darbojās tik askētiskā scenogrāfijā.
Grāmatas. Aprakstīt dzīvi
Atzīstos, ka ikdienā reizēm lasu arī nedaudz vieglāku literatūru, piemēram, aizrauj detektīvi. Tomēr pārsteidza un uzrunāja lietuviešu izcelsmes amerikāņu rakstniece Rūta Šepetis ar savu jaunāko romānu "Man tevi jānodod". Vāks gan bija tik košs, ka domāju – grāmata varētu drīzāk derēt dēlam, bet lasot tā šokēja. Tas bija stāsts par Rumāniju un Bukaresti 1989. gada ziemā, par Čaušesku valdīšanas laika norietu. Ļoti uzrunāja izteiksmes veids, proti, 17 gadus veca vidusskolēna dienasgrāmata, kurā viņš apraksta dzīvi, savas pārdomas un šaubas, kurās ļoti spilgti atklāj, ka vairs nesaprot, kam uzticēties un kam ne, reizēm neuzticoties pat sev pašam.
Koncerti. Intīmi un personiski
Esmu mazo, intīmo un personisko koncertu piekritēja, uzskatu, ka tā var izjust gaisotni, noskaņu un vēstījumu. Ziemassvētkos viens no tādiem jaukiem brīžiem notika netālu no Iecavas – Zorģu bibliotēkā. Mūsu kolēģi bija organizējuši tikšanos ar dziesminieci Melisu Deboru Kaškuru. Viņa ir viena no šī brīža Latvijas dziesminieku zelta jaunatnes un mēdz uzstāties arī kopā ar Austras biedrības mūziķiem. Ir tik ļoti liels prieks, ka Latvijas dziesminieku paaudzes turpina savu darbu, jo, lai gan tā nav tik populāra masu mūzika, ir ļoti dvēseliska un atskaņo latviešu dzeju.
Vēl pie spilgtākajiem notikumiem varētu pieminēt dzejnieku Elzas Stērstes un Edvarta Virzas mājās "Billītes" notikušo Rīgas Latviešu biedrības kamerkora "Austrums" koncertu. Tas bija gaišs notikums, no kura atmiņā palikusi skaistā mūzika, vasaras lietutiņš un sirsnīgā, nepiespiestā gaisotne.
Izstādes. Spēja dot spēku
Gribētos tiem, kuri dzīvo Rīgā un Pierīgā, ieteikt paskatīties arī to, kas notiek reģionos, novados. Kultūras dzīve mutuļo arī ārpus galvaspilsētas, vietas atdzīvojas, novados notiek ļoti kvalitatīvi kultūras pasākumi un mākslas izstādes. Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā priecēja Imanta Lancmaņa gleznas, protams, arī jaunākā Maijas Eliases gleznu izstāde. Man patīk, ka arī mūsdienās tiek saglabātas pamatvērtības, stabilais un klasiskais mākslas veids un tīrās formas – portreti, lauku ainavas, klusās dabas. Turklāt muzeja pastāvīgā ekspozīcija liek aizdomāties un spēj dot spēku sevi saglabāt pasaules trakumā. Vēl vēlētos uzteikt arī Bauskas muzeju, tur pēdējā laikā arvien parādās kas jauns un svaigs, piemēram, Ziemassvētkos bija izveidota burvīga izstāde no muzeja krājumiem.
Iecerētais 2025. gadā. Ilgas pēc latviskuma
Drīzumā vēlos redzēt Alekseja Naumova izstādi galerijā "Daugava". Viņa darbos arvien uzrunā latviskās formas, kas ietērptas spilgtā krāsu radošumā un dzīvespriekā. Tieši kā tāda tik ļoti pietrūkst šajā pelēkajā laikā. Vasarā, kā katru gadu, noteikti braukšu uz dziesminieku festivālu "Trubadūrs", kurš allaž norisinās Kuldīgas novada Rendas pagasta kultūras nama estrādē.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
