Mākslas muzeja izveide par 150 000 eiro gadā; pietiekams sākums vai ilūzija?

2025. gadā darbu vajadzētu sākt Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) institucionālajai vienībai, kas ar Kultūras ministrijas (KM) lēmumu izveidota Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM). Faktiski tā ir jauna laikmetīgās mākslas pētniecības nodaļa, kas sagatavotu tieši Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja pētniecisko un saturisko daļu. Būtisks tās uzdevums būtu arī organizēt LLMM muzeja kolekcijas iepirkumu, kas šobrīd ir apstājies.

"Kultūrzīmes" noskaidroja, ar ko īsti nodarbosies šī jaunā LNMM nodaļa, vai LLMM turpmāk varētu veidoties uz LNMM vai tomēr kādas citas laikmetīgo mākslu pētošas institūcijas bāzes un – kas galu galā notiek ar sera Deivida Adžeja projektu, ko privātie investori, kas tajā ieguldījuši četrus miljonus eiro, vēlas dāvināt valstij.

Vai pietiks ar nodaļu?

"Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, izejot no savas misijas un uzdevumiem, nekad nav sevi distancējis no laikmetīgās mākslas, tomēr mūsu darbības lauks ir plašāks. Tad, kad ļoti intensīvi notika sarunas par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja izveidi, sākot jau ar 2005. gadu, kad arī sāka veidot muzeja krājumu, tad bija sajūta, ka LNMM ir mazliet jādistancējas. Bet gadi ritēja, un ar muzeju saistītās peripetijas un ideju pārneses diemžēl pašlaik ir rezultējušās tikai izpētes stadijā. Mēs, protams, esam centušies valstiski atbildīgi arī nenorobežoties no laikmetīgās mākslas lauka. Tas ir mūsu redzeslokā gan no krājuma komplektēšanas, gan izstāžu darbības un pētniecības viedokļa," KM lēmumu LNMM veidot kā LLMM nodaļu komentē LNMM direktore Māra Lāce.

KM izveidotajā darba grupā LNMM vadītāja paudusi savu viedokli, ka, pēc viņas domām, labāk, ja LLMM tiktu dibināts kā atsevišķa juridiska institūcija. "Mēs palikām mazākumā, un tika pieņemts lēmums. Sāksim darboties."

Četri cilvēki jaunajā nodaļā – tas neliekas daudz. "Tas ir tikai sākums. Arī mums ir jāsaprot, kā tas darbosies," teic M. Lāce. Jauno struktūrvienību saukšot: "Latvijas Laikmetīgais mākslas muzejs. Nodaļa." Uz nodaļas vadītāja vietu vēl tikšot izsludināts konkurss. Tas notiks arī uz trijām štata vietām, uz kurām, protams, varēs pieteikties arī esošie LNMM darbinieki.

Kā jauno uzdevumu – LLMM pamatu veidošanu – savienot ar LNMM pamatfunkcijām, kurās jau tā ietilpst sešas lielas struktūrvienības? LNMM direktores vietniece krājuma darbā Iveta Derkusova teic: "Šobrīd tas ir vēl viens satura akcents, kas tiek piepildīts ar lielāku intensitāti, nekā līdz šim to esam darījuši." LNMM pēdējos gadu desmitos savā kolekcijā mērķtiecīgi ir komplektējis laikmetīgo mākslu. Pat proporcionāli mūsdienu mākslas iepirkumi pēdējos gados prevalē pār klasikas iepirkumiem. Pēdējais lielākais iepirkums notika 2020. gadā, kad Latvijas Nacionālais mākslas muzejs veica unikālu simts autoru 300 mākslas darbu iepirkumu, saņemot finansējumu 550 000 eiro apmērā no valsts budžeta, kas novirzīti Covid-19 pandēmijas seku ietekmes mazināšanai kultūras nozarē. Toreiz tika izveidota ekspertu komisija, kurā strādāja pieci LNMM krājuma komisijas pārstāvji un vēl pieci pieaicinātie eksperti. "Tā ir laikmetīgās mākslas kolekcija, bet ne kaut kas, kas būtu vienā istabā ieslēgts. Tā ir kolekcija, kas ir integrējusies mūsu kolekciju struktūrā. Tai izveidota īpaša vietne "www.makslasklekcija.lv", un šis iepirkums ir pilnīgi pieejams tiešsaistē latviešu un angļu valodā."

Runājot par nākotni, I. Derkusova teic: "LNMM var iegādāties mākslas darbus tikai savai kolekcijai. Īpašais deleģējums, izveidojot Laikmetīgā mākslas muzeja nodaļu, neatceļ to formātu, kādā LNMM tiek pieņemti lēmumi par kolekcijas komplektēšanu. Tas ir atlases jautājums, izpētes un strādāšanas veids, kā eksperti nonāk pie šiem priekšlikumiem. Bet – tas, ka krājuma komisija šo lēmumu pieņem, tas ir juridiskais aspekts, bet tālāk krājuma komisijā ir iespēja veidot ekspertu apakškomisiju vai ekspertu darbības grupu, kas sniedz priekšlikumus Laikmetīgā mākslas muzeja iepirkumam īpaši piešķirtā budžeta ietvaros. Tur tad būtu klātesošs Laikmetīgā mākslas muzeja darbinieku viedoklis."

Iveta Derkusova uzsver – nolikumā vēl daudz kas var mainīties.

Kādreiz, lai iepirktu darbus Laikmetīgās mākslas muzeja krājumā, obligāta bija ārzemju ekspertu iesaiste. M. Lāce teic, ka šoreiz tāda prasība netiks izvirzīta. "Bet es neizslēdzu kādas konsultācijas (ar ārzemju kolēģiem) vai viņu iesaisti ekspertu statusā."

Vienīgā cerība – uz "Arsenālu" 2028. gadā

Cik ilgi LNMM ir gatavs šādi darboties, ar nodaļu, kas veltīta LLMM, kurš vēl nav izbūvēts, un neizskatās, ka tuvākajā nākotnē runas par to reālā plāksnē varētu atsākties? Kultūras ministrija vienā no LLMM darba grupas reprezentācijām piemin 2030. gadu, kad vajadzētu sākties muzeja būvniecībai. "Tas, kas attiecas uz kolekcijas papildināšanu, ir tieši saistīts ar to, vai ir valsts fnansējums. Šobrīd tas ir iezīmēts šim gadam," teic M. Lāce.

Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale norāda, ka Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja darba grupa savā noslēguma ziņojumā LLMM institucionālās vienības darbības iesākšanai – krājuma izveidei, kolektīva kodola atlasei un atalgošanai un mākslas darbu iepirkumam un pētniecībai – paredzējusi rast finansējumu 350 000 eiro apmērā. Sākotnēji šim mērķim LNMM budžetā šobrīd ieplānots finansējums 150 000 eiro. Arī pēc KM domām, atbilstoši LLMM darba grupas noslēguma ziņojumā minētajam, optimāls LLMM institucionālās vienības darbinieku skaits iesākumā būtu četri darbinieki. LNMM šobrīd strādā pie reglamentu izstrādes. Pēc tam būs iespējams sludināt atklātus konkursus uz vakantajām amatu vietām, kas tiks aizpildītas pakāpeniski.

I. Derkusova uzsver, ka bez ēkas muzejam būs ļoti ierobežotas iespējas komunicēt ar sabiedrību, lai gan, kā piebilst M. Lāce, arī interneta vidē var daudz ko darīt. LNMM seši muzeji šobrīd "atrodas savās adresēs ar izmisīgu izstāžu zāļu trūkumu. Līdz ar to vērienīga papildus laikmetīgās mākslas izstāžu izvēršana tuvākajā laikā vienkārši nav reāla. Tomēr tas neizslēdz pētīšanu, domāšanu un satura veidošanu dažādos citos formātos," teic I. Derkusova. Vienīgā cerība varētu būt uz šobrīd restaurācijā esošo izstāžu zāli "Arsenāls", kuras atvēršana tiek plānota 2028. gadā.

Galu galā – LLMM kā LNMM struktūrvienība?

Ainava patiešām liekas diezgan padrūma, un arī Māra Lāce saka: "Mēs esam jau nedaudz noguruši no šīs ainavas. Esam valsts institūcija, un mums gandrīz vai jājūtas atbildīgiem par visu, kas šajā laukā notiek. Es atceros, ka tad, kad 2000. gadā veidojās Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, un viņiem šogad aprit 25 gadi, tad galvenais uzdevums bija veidot Laikmetīgās mākslas muzeju."

Vaicāta, kādas darba grupai bijušas sarunas ar kolēģiem, jo laikmetīgās mākslas lauku Latvijā pārzina vairāki nozīmīgi spēlētāji – Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, "kim? Laikmetīgās mākslas centrs" un citi –, Māra Lāce teic: "Šo institūciju vadība bija iesaistīta KM darba grupā. Viņi visi pateica, ka šajā situācijā, kad naudas tik maz un aina tik ļoti neskaidra, labāk šo jautājumu nodot valsts ziņā. To teica gan Solvita Krese (Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore), gan Zane Čulkstēna ("kim? Laikmetīgās mākslas centrs" vadītāja)".

"Protams, ka LLMM jaunizveidotā institucionālā vienība būtu daudz jaudīgāka nekā atsevišķa institūcija, kurai būtu skaidri mērķi un deleģējumi. Attīstot to kā LNMM struktūrvienību, tai būs jāpakārtojas LNMM darbības virzieniem, jārēķinās ar LNMM prioritātēm, darbības formātu, atalgojuma sistēmu utt. Es šaubos, ka šajā kontekstā būtu iespējams izveidot jaudīgu institūciju, kam nepieciešams vērienīgs vizionārisms, augsta profesionalitāte un jaudīga caursišanas spēja. Diemžēl pašreizējos ekonomiskajos un politiskajos apstākļos, šķiet, šādas institūcijas izveide nav iespējama un jāpriecājas par to, ka vispār sākusies kaut kāda kustība LLMM virzienā," "Kultūrzīmēm" atbild Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore (LLMC), Vizuālās mākslas padomes priekšsēdētāja Solvita Krese, kura arī strādāja KM darba grupā.

"Jau kopš savas profesionālās darbības sākuma, nu jau gandrīz 30 gadu garumā esmu bijusi iesaistīta Latvijas Laikmetīgas mākslas muzeja nepieciešamības aktualizēšanā, popularizēšanā un lobēšanā. Esmu piedalī- jusies vairākās darba grupās, kas strādāja pie LLMM tapšanas. Ja sākotnēji man bija da- žādas vīzijas, kā LLMC varētu mijedarboties ar LLMM, tad pašreiz esmu pārstājusi domāt šādās kategorijās. LLMC, neskatoties uz visai nedro- šo NVO statusu, jau 25 gadus turpina aktīvi darboties gan pētniecības, gan laikmetīgās mākslas procesu virzīšanas un popularizēšanas, gan izglītības jomā, kamēr LLMM aprises un īstenošanas termiņi joprojām ir visai neskaidri," viņa piebilst.

Vai LNMM pieņemtu arī variantu, ka LLMM galu galā veidotos kā tā struktūrvienība? "Šobrīd jau uz to iet," teic M. Lāce. "Bet vienlaikus mēs, darba grupā modelējot situācijas, kad viss tiešām ir tik ļoti sadrumstalots, secinājām, ka mums tomēr ir ļoti kvalitatīva laikmetīgā māksla. Ir liels platformu trūkums, kur izpausties, un tad katrs dara, ko var," saka I. Derkusova un piebilst: "Tāpat kā tagad redzam, ka LLMM darbība tiek aktualizēta minimālas nodaļas ietvaros LNMM paspārnē, var nobriest situācija, ka tas arī atdalās kā atsevišķs muzejs. Nekur jau nav teikts, ka LNMM neatkāptos, ja loģika teiktu, ka tam jābūt atsevišķam muzejam, un tas beidzot taptu." "Arī nodaļas pastāvēšana jau nosaka to, ka, ja ir nepieciešamība, kādā brīdī ir arī vieglāk to nošķelt," piekrīt M. Lāce.

Iepirkums – jau gada otrajā pusē

Kādā veidā LNMM nodaļā tiks organizēts laikmetīgās mākslas kolekcijas darbu iepirkums? KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale atbild, ka tas noritēs līdzīgi kā līdz šim: iepirkumu veidā, par kuriem lems LNMM Krājuma komisija. "Šis ir pilnībā LNMM muzeja kompetences jautājums."

Kā apstiprina LNMM direktore Māra Lāce, Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma iepirkumam, ko plānots atjaunot līdz ar nodaļas dibināšanu, šobrīd ik gadu plānoti 150 000 eiro. "Tas ir normāls ikgadēji administrējams apjoms, tomēr viens ir lēmuma pieņemšana par pirkšanu un otrs – birokrātiskā procedūra," teic I. Derkusova. 

Iepirkumu Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja krājumam muzejs ir gatavs sākt jau šogad – visticamāk, gada otrajā pusē.

Bijusī RTU ēka Kaļķu ielā pret Mihaila Tāla ielu

Uz jautājumu, kādā stadijā šobrīd ir lemšana par Deivida Adžeja projektu, ko Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds vēlas dāvināt valstij, vai ir saņemtas visas atbildes no tiesībsargājošajām institūcijām par iespējamajām juridiskajām problēmām, kā arī kā tiks risināts jautājums par Adžeja projekta būvatļauju, kuras termiņš ir beidzies, KM šobrīd nav konkrētu atbilžu. Saņemtajā atbildē minēts vien tas, ka "2023. gadā tika aktualizēts līdz šim paveiktais un izvirzīti nākamie darba uzdevumi kā Kultūras ministrijai, tā arī Rīgas domei". Kultūras ministrijai jāizstrādā muzeja institucionālais modelis, jāizstrādā laikmetīgās mākslas kolekcijas iepirkumu veikšanas modelis. Jāpiesaista speciālisti neatkarīga izvērtējuma veikšanai: vai pastāv realizējama alternatīva Laikmetīgajam mākslas muzejam, izmantojot pašvaldības SIA "Rīgas nami" īpašumus muzeja funkcijai (ņemot par pamatu izstrādāto telpu programmu) Rīgas Centrāltirgus Gaļas paviljonā, RTU ēkā Kaļķu ielā 1. Bet Rīgas domei vairāki ar LLMM saistīti aspekti ir jāizvērtē: pēc iespējas pagarināt būvatļaujas termiņu; dāvinājuma pieņemšanas pašvaldības kapitālsabiedrībai juridiskie risinājumi; iespējamie būves finansēšanas modeļi, kas var būt publiskā-privātā partnerība vai aizņēmums. Šobrīd KM ir izstrādājusi institucionālo modeli un veikusi alternatīvu izvērtējumu.

Kādi ir KM secinājumi par LLMM ēkas atrašanās vietu? KM atbild, ka pēc Rīgas domes aicinājuma veikts neatkarīgs arhitektoniskipilsētbūvniecisks izvērtējums par iespējamām alternatīvām LLMM paredzētajai novietnei Mihaila Tāla ielā 4, Rīgā, izmantojot pašvaldības īpašumus muzeja funkcijai – bijušo RTU ēku Kaļķu ielā 1 un Rīgas Centrāltirgus paviljona ēku Centrāltirgus ielā 1. Kritēriji bijuši: sasniedzamība un piekļuve, tehniskie un telpiskie parametri, pilsētbūvnieciskais konteksts (ārtelpas kvalitāte, integrācija pilsētvidē), reprezentativitāte un vizuālā atpazīstamība.

Secināts, ka gadījumā, ja nepieciešams LLMM funkciju izvietot kādā no pašvaldības īpašumiem, tad to tehniski iespējams izvietot kā Rīgas Tehniskās universitātes bijušajā ēkā, Kaļķu ielā 1, tā Rīgas Centrāltirgus Gaļas paviljona ēkā, Centrāltirgus ielā 1, Rīgā. Izvērtējumā secināts, ka priekšroka no šīm divām alternatīvām dodama bijušajai RTU ēkai Kaļķu ielā 1. Tomēr neviena no piedāvātajām alternatīvām nav tik augstā gatavības stadijā kā šobrīd izstrādātais būvprojekts Mihaila Tāla ielā.

Kolekcija joprojām nav vienota

Rakstā jau pieminētajai LLMM kolekcijai gan ir vēl viena daļa, kas ir pat lielāka un dārgāka par valstij piederošo. To no 2005. gada par saviem līdzekļiem pirka ABLV banka. Kopš bankas lilvidācijas sākuma ik pa laikam uzvirmo runas par to, ka valsts varētu iegādāties šo kolekciju, ka tā ir jau pārdota bankas īpašumu atgūšanas procesā utt. "Informācijai par ABLV bankas likvidāciju izskanot publiski, KM nekavējoties vērsās ar oficiālu vēstuli pie bankas likvidatoriem, paužot valsts interesi par Latvijas laikmetīgās mākslas kolekcijas nedalāmību un nepieciešamību to saglabāt vienotā veselumā. Bankas likvidatori snieguši atbildi, ka šis iesniegums ir saņemts un likvidācijas procesā tiks izskatīts. Jauna informācija jautājumā no bankas likvidatoriem nav saņemta. Vienlaikus jāmin fakts, ka šīs Latvijas laikmetīgās mākslas kolekcijas daļas mākslas darbi pēc izstāžu veidotāju pieprasījuma vienmēr bijuši pieejami mākslas institūcijām un sabiedrībai," atbild KM pārstāve Lita Kokale.

Savukārt likvidējamās ABLV bankas likvidators Jānis Rozenbergs teic: "Attiecībā uz likvidējamās ABLV bankas īpašumā esošo mākslas kolekciju līdz šim nekādi lēmumi nav pieņemti, tuvākajā laikā nekādu lēmumu pieņemšana arī netiek plānota. Jautājums par rīcību ar šo kolekciju, visticamāk, tiks lemts likvidācijas procesa noslēgumā. Šī kolekcija nav pārdota, tiek glabāta Latvijā un likvidējamā ABLV banka sedz izdevumus par tās glabāšanu. Ar Kultūras ministriju likvidējamās ABLV bankas pārstāvjiem sarunas par šīs kolekcijas turpmāko likteni nav notikušas, ņemot vērā, ka nenotiek arī nekāda virzība saistībā ar laikmetīgās mākslas muzeja tapšanu." LNMM direktore Māra Lāce lielāko problēmu laikmetīgās mākslas muzeja jautājumā šobrīd saredz tajā, ka "netiekam pāri milzīgai stigmai – reālam darbam pie muzeja būvniecības. Tāpēc es ļoti priecātos, ja Rīgas filharmonijas projekts īstenotos." Viņa tomēr uzskata, ka mākslas aina Latvijā, arī laikmetīgā, principā ir diezgan dinamiska. Veidojas ļoti daudz jaunu galeriju ar domu, ka tā lieta jāņem savās rokās."

VIEDOKĻI

"Muzejs ir mūsu nepieciešamība"

Kā vērtējat lielāku LNMM lomu LLMM izveides jautājumā?

Helēna Heinrihsone.

Foto: Paula Čurkste/LETA / LETA

HELĒNA HEINRIHSONE, māksliniece: "Protams, ka pozitīvi. Domāju, ka svarīgi tos darbus, kuri ir tā vērti un atzīti par pietiekami ievērojamiem un laikmetīgiem, paturēt redzeslokā. Pēc iespējām, protams, ja var iegādāties, tad jāiegādājas. Nav jāgaida jaunās sienas, jo tie darbi var vienkārši aizplūst no Latvijas un iet zudībā. Protams, tas atkal ir naudas jautājums. Vienmēr atduramies pret naudas trūkumu. Domāju, ja būtu muzejs kā juridisks objekts, tad tam būtu arī lielākas iespējas piesaistīt naudu. Protams, ka muzejs ir nepieciešams ar visu savu struktūru. Mūsu LNMM ir pārpildīts, labi, ka ir muzeju krātuve Pulka ielā, kurā vēl var glabāt darbus. Protams, jaunais muzejs ir tik akūti nepieciešams. Nevar visu salikt vienā telpā, tas nav iespējams. Tie darbi un cilvēki ir jāpatur redzeslokā, muzejs ir mūsu nepieciešamība."

Ritums Ivanovs.

Foto: Paula Čurkste/LETA / LETA

RITUMS IVANOVS, mākslinieks: "Viss atduras pret to, ka šo jautājumu risina dažādas institūcijas, nevis mākslinieki kafejnīcā pie sarunu galda. Naudas trūkums arī biežāk ir iemesls, kāpēc kaut kādi projekti apstājas, vai arī nav vienošanās, kas tos apsaimniekos un veidos. Jābūt gan vīzijai, gan projektam. Acīmredzot iepriekšējos projektos kaut kā pietrūka. Ideālais scenārijs būtu tāds, ka māksliniekiem maksā par izpildīto darbu, kā arī dod iespēju izstādīt savus darbus. Svarīgi, lai publika spētu adekvāti novērtēt mākslinieku darbu bez politiskas konjunktūras. Tāpēc vajadzētu vairāk iespēju izteikties un uzklausīt. Vai traucē tas, ka sabiedrība nespēj novērtēt laikmetīgo mākslu? Nē, nedomāju, ka tāda problēma pastāv. Ja būs telpa un vieta, kur tikties, tad viss notiks. Ir vajadzīga vieta, telpas, dažādas institūcijas un platformas. Ir jāuzklausa viedokļi, Domāju, ka esam ļoti trūcīgā situācijā, salīdzinot ar citu valstu pieredzēm. Situācija nav teicama. Ļoti daudz nosaka institūcijas, varbūt privātais vai korporatīvais kapitāls varētu būt aktīvāks šajā jomā."

BAIBA PRINDULE-RENCE, vides dizainere, konceptveikala "SVINAM" & Vides dizaina aģentūras "Feja.lv" īpašniece: "Braucot pa Rīgu, aizdomājos, ka mums ir ārkārtīgi skaista pilsēta. Ir ļoti daudz skaistuma, bet mums ir par maz cilvēku, kas patērētu mākslu. Manā veikalā cilvēki, piemēram, ienāk nopirkt varbūt vienu vāzi mēnesi, kas viņiem ir pietiekami. Būtu jauki, ja LNMM ir daļa, kurā varētu apskatīt laikmetīgo mākslu, kaut vai redzētu to mazumiņu, kas mums ir."

ERLANDS CELMIŅŠ, jaunais mākslinieks: "Būtu vairāk nepieciešama vietējo mākslinieku apmācīšana ārzemēs, nevis kaut kā vešana uz šejieni. Šeit vajadzība pēc šādas mākslas ir visai niecīga. Tam visam nav kur augt. Bijām runājuši, ka varētu veidot savu studiju, bet tad tas uz kādu laiku ir jādara ārpus Latvijas, lai uzaudzētu resursus. Tad arī var kaut ko darīt šeit, jo citādi tie ir tikai izdevumi."

ESTERE KRISTIĀNA OZOLIŅA