3 °C
Krievijas raķešu un dronu triecienos Kijivai naktī uz ceturtdienu nogalināti vismaz desmit cilvēki, bet apmēram 90 ir ievainoti. Tas uzskatāms par nāvējošāko Krievijas uzbrukumu Ukrainas galvaspilsētai kopš pagājušā gada jūlija, kad cita starpā tika sabombardēta arī bērnu slimnīca. Triecieni agri ceturtdienas rītā vērsti arī pret citām vietām Ukrainā. Ukrainas bombardēšana notika vien pāris stundu pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps atkārtoti bija pārmetis Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim par nevēlēšanos slēgt mieru ar Maskavu.
Nāvējoši uzbrukumi
Kijivu sprādzieni satricināja apmēram 1.00 ceturtdienas naktī. Atkārtotas eksplozijas bija dzirdamas ap 4.00, vēsta laikraksts "Kyiv Independent". Krievija pret Ukrainu naktī raidījusi gandrīz 70 ballistiskās un spārnotās raķetes, kā arī aptuveni 150 bezpilota lidaparātus. Iepriekšējo reizi Krievija Kijivu ar raķetēm bija apšaudījusi aprīļa sākumā, kad uzbrukumā tika ievainoti trīs cilvēki. Aprīlī Ukraina piedzīvojusi vairākus citus asiņainus Krievijas triecienus – Sumos dzīvību tajos zaudēja 35 cilvēki, bet Krivijrihā – 19.
Reaģējot uz Krievijas gaisa triecieniem, Zelenskis atgādināja, ka Kijiva ir piekritusi Trampa administrācijas rosinātajam 30 dienu pamieram visā frontē, kamēr Maskava apstiprinošu atbildi nav sniegusi. "Ir pagājušas 44 dienas, kopš Ukraina piekrita pilnam pamieram un triecienu apturēšanai. Tas bija Savienoto Valstu priekšlikums," platformā "X" ceturtdien paziņoja Zelenskis, atgādinot, ka Krievija šajā laikā "turpina nogalināt mūsu cilvēkus". Ukrainas prezidents arī nolēmis saīsināt savu vizīti Dienvidāfrikā, kur tomēr ceturtdien ticies ar šīs valsts prezidentu Sirilu Ramafosu. Tramps savukārt platformā "Truth Social" pauda, ka "nav apmierināts ar Krievijas triecieniem Kijivai". Tie esot "nevajadzīgi" un raidīti "sliktā laikā", paziņoja Tramps, aicinot Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu vienoties. "Vladimir, apstājies! Ik nedēļu mirst 5000 karavīru. Vienosimies par miera līgumu!"
Krimas jautājums
Kārtējais Krievijas gaisa trieciens liek apšaubīt Trampa administrācijas pieeju kara izbeigšanai Ukrainā, spiedienu lielākoties izdarot uz Zelenski, bet Putinu vairoties kritizēt. Pāris stundu pirms Krievijas gaisa triecieniem Ukrainai Tramps "Truth Social" kritizēja Zelenski par nevēlēšanos atzīt Krievijas veikto Krimas aneksiju, lai tā veicinātu miera panākšanu.
Zelenska paziņojums, ka Kijiva "de iure" neatzīs Krimas okupāciju, "ļoti kaitē miera sarunām ar Krieviju", paziņoja Tramps, piebilstot, ka Krima "pat nav apspriešanas vērts objekts".
"Neviens nelūdz Zelenskim atzīt Krimu par Krievijas teritoriju, taču, ja viņš grib Krimu, tad kāpēc viņi par to necīnījās pirms 11 gadiem, kad tā tika atdota Krievijai bez neviena šāviena?" Ukrainas politiku kritizēja ASV prezidents, kurš pauda, ka Zelenska paziņojumi "apgrūtina šī kara noregulējumu".
Zelenskis uz Baltā nama saimnieka izteikumiem reaģēja, publicējot Trampa pirmās administrācijas paziņojumu, ar kuru 2018. gadā tika noraidīta Krievijas 2014. gadā īstenotā Krimas aneksija. Ar šo "Krimas deklarāciju" tolaik klajā bija nācis ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo. Deklarācijā uzsvērts, ka Savienotās Valstis "noraida Krievijas mēģinājumu anektēt Krimu un sola turpināt šo politiku, līdz tiks atjaunota Ukrainas teritoriālā integritāte". Zelenskis uzsvēra, ka "Ukraina vienmēr rīkosies atbilstoši savai konstitūcijai", un pauda pārliecību, ka arī Kijivas partneri ievēros savus iepriekš pieņemtos lēmumus. Ukrainas mediji atgādina, ka konstitūcija ievērojami ierobežo Zelenska iespējas Krimas jautājumā. Krima ir Ukrainas neatņemama sastāvdaļa, un Ukrainas valdības rīcība tās juridisko statusu mainīt nevar. Turklāt konstitūcijā karastāvokļa laikā grozījumus izdarīt nevar. Lai "de iure" Krimu atzītu par Krievijas sastāvdaļu, jautājums būtu jānodod izlemšanai referendumā.
Konkrēts priekšlikums
Krimas piederības jautājums acīmredzami nonācis diplomātisko centienu centrā. ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss, viesojoties Indijā, trešdien pauda, ka Vašingtona varētu aiziet no miera centieniem, ja tajos netiks panākts progress, atkārtojot iepriekš valsts sekretāra Marko Rubio līdzīgu paziņojumu.
"Mēs gan Krievijai, gan Ukrainai esam iesnieguši ļoti konkrētu priekšlikumu. Un ir pienācis laiks tām teikt "jā", vai arī ASV aizies no miera procesa, brīdināja Venss.
Lielākās domstarpības sarunās izraisījis tieši Vašingtonas rosinājums atzīt Krimu par Krievijas sastāvdaļu, kas izraisīja Zelenska pretreakciju. Kijiva esot gatava sarunām ar Krieviju, tomēr Krimas aneksija netiks atzīta, norādījis Ukrainas prezidents. Apskatnieki norāda, ka tieši valstu pretrunas Krimas jautājumā izjaukušas trešdien Londonā ieplānotās ministru līmeņa sarunas, kurās bija plānojuši piedalīties ASV, Francijas, Lielbritānijas, Ukrainas un Vācijas pārstāvji. Pēdējā brīdī no dalības sarunās atteicies ASV valsts sekretārs Marko Rubio. Pēc tam tika nolemts sarunas trešdien rīkot zemākā līmenī. Rubio uz Londonu atteicies doties pēc tam, kad Kijiva informējusi partnerus, ka sarunas par teritorijas jautājumiem var sākties tikai pēc pamiera panākšanas frontē, ziņo aģentūra "Reuters". Zelenskis ceturtdien atzinis, ka sarunas Londonā "nav bijušas vieglas", tomēr uzskatāmas par "konstruktīvām".
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
