BBC Africa: Ekstremālo karstumu neiztur pat kamieļi

Daļā Āfrikas tik ļoti pieaudzis karstums, ka neiztur pat kamieļi – “tuksneša kuģi” cieš no svelmes, saļimst un mirst. “Viņiem uz pēdām veidojas čulgas, acis kļūst asarainas, un karstās smiltis dedzina ādu un nosvilina apmatojumu, kad viņi sēž,” “BBC Africa” stāsta Ali Umers, ap 500 kamieļu saimnieks no Afāras reģiona Etiopijas ziemeļaustrumos.

Afāra ir viena no karstākajām un sausākajām vietām uz Zemes, kur kamieļu karavānas cauri tuksnesim ved sāli. Pat karstumā virs 40 grādiem un, nesot smagas kravas, kamielis spēj izturēt bez ūdens septiņas līdz desmit dienas, tomēr tagadējās klimata pārmaiņas kļuvušas par smagu pat šiem dzīvniekiem.

“Pēdējā mēneša laikā ekstremālā karstuma dēļ esmu zaudējis astoņus kamieļu mazuļus, apstākļi ir kļuvuši daudz intensīvāki un grūtāki. Pat vējš, kas agrāk nesa vēsu gaisu, tagad nes karstumu,” teic Umers, piebilstot, ka krasās temperatūras izmaiņas novēro pēdējos gados.

Ziemeļāfrikā un Āfrikas ragā mīt aptuveni 80% no pasaulē lielākās vienkupra kamieļu jeb dromedāru populācijas. Šo reģionu lauksaimnieki un lopkopji pārgājuši uz šiem dzīvniekiem to izturības dēļ, taču arī dromedāriem kļūst par karstu.

Somālijā situācija šķiet vēl nopietnāka. Jūnijā publicētie pētījumi liecina, ka sausumu radītā kamieļu mirstība skar gandrīz 46% saimniecību, kurām pieder kamieļi. Pētījumā bija iekļauts gandrīz 6000 ganu mājsaimniecību, Sūlas reģionā reģistrēts “satriecošs mirstības līmenis – gandrīz 73%”. Ūdens cenas dažās Somālijas daļās sausuma dēļ pieaugušas par vairāk nekā 2000%.

Hasans Nuja Gajo, veterinārārsts Kenijas ziemeļaustrumos, “BBC Africa” teic, ka pēdējo divu gadu laikā viņa uzraudzītajā teritorijā kamieļu nāves gadījumu skaits pieaudzis par 15%. Pētījums Alžīrijā, kas publicēts šogad, arī parādīja būtisku kamieļu mirstības pieaugumu vasaras karstuma viļņu laikā.

Pasaules Meteoroloģijas organizācija norāda, ka ekstremāli karstuma viļņi ir kļuvuši par ierastu parādību vairākās Ziemeļāfrikas valstīs, un kopš 1981. gada tiem ir skaidra pieauguma tendence. Vairākas šā reģiona un Tuvo Austrumu valstis 2024. gadā ziņoja par temperatūru virs 50 grādiem.

Kamieļi viegli panes karstumu līdz aptuveni 40 grādiem, galvenokārt ļaujot savai ķermeņa temperatūrai dienas laikā svārstīties par vairākiem grādiem, lai pielāgotos ārējai temperatūrai. To darot, viņi izvairās no svīšanas, un apvienojumā ar koncentrētu urīnu un sausiem mēsliem tas palīdz samazināt ūdens zudumu, bet biezais apmatojums kalpo kā “vairogs” pret saules radiāciju.

“Taču kamieļi var piedzīvot arī karstuma stresu, kad temperatūra pārsniedz viņu komforta zonu,” 

norāda doktors Muhameds Bengumi, ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas zinātnieks, kurš specializējas kamieļu veselībā un strādā Ziemeļāfrikā. “Daudzās Sahāras daļās vasaras temperatūra tagad bieži pārsniedz 50 grādu, palielinot smaga karstuma stresa risku, jo īpaši, ja to pavada samazināts veģetācijas apjoms, ūdens trūkums un ierobežota piekļuve ēnai.”

Profesors Abdelmadžids Šehma no Gardajas Universitātes Alžīrijā skaidro: “Viņu imūnsistēma cieš, jo šāds karstuma līmenis stresa dēļ bojā baltās asins šūnas un citas šūnas; tās cīnās, lai sevi salabotu, un galu galā iznīcina sevi.” Iestājoties karstuma stresam, kamieļu vielmaiņa palēninās, lai neļautu uzkarst organismam iekšienē, kas izraisa strauju barības uzņemšanas samazināšanos, izraisot miegainību un vispārēju nogurumu.

Daudzi gani Etiopijā uz visiem laikiem pārcēluši savus kamieļus no ziemeļu reģiona, kur dzīvnieki vēsturiski bija sastopami, uz dienvidiem, kur ūdens un veģetācija ir pieejamāka.