Prokremlistam Gapoņenko 10 gadi cietumā

Vakar Rīgas rajona tiesa pabeidza skatīt krimināllietu, kurā 1954. gadā dzimušais Aleksandrs Gapoņenko apsūdzēts par darbībām, kas vērstas uz nacionālā un etniskā naida izraisīšanu, kā arī par to, ka izdarīja darbību, lai palīdzētu ārvalstij un ārvalsts organizācijai vērsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts iekārtu un valsts drošību. Tajā pašā dienā tika pasludināts spriedums, ar kuru Gapoņenko atzīts par vainīgu un sodīts ar brīvības atņemšanu uz desmit gadiem.

Melo par krievu vajāšanu

Saskaņā ar apsūdzību, kuru tiesā uzturēja prokurore Lita Brumermane, 2025. gada 4. februārī Aleksandrs Gapoņenko no savas dzīvesvietas Saulkrastu novadā attālināti pieslēdzās dalībai Neatkarīgo valstu sadraudzības (NVS) Diasporas un integrācijas institūta organizētajā konferencē “Krievijas tautiešu etnocīds Baltijas valstīs kā faktors sagatavošanai karam ar Krieviju”. Konference norisinājās Krievijas galvaspilsētā Maskavā. Tajā piedalījās arī citas personas, pret kurām kriminālprocess ir sadalīts atsevišķā lietvedībā. Apsūdzība uzskata, ka Gapoņenko, labi apzinādamies šī institūta darbības mērķus un lomu Krievijas agresīvās ārpolitikas veidošanā, kā arī tā saistību ar Krievijas valdību, šajā konferencē publiski uzstājās ar runu, kuras laikā pauda mērķtiecīgu atzinību Krievijas agresīvajai diasporas atbalsta politikai, kā arī slavināja NVS institūtu un savu ieguldīto darbu publiskas informācijas sagatavošanā par it kā krievu apspiestību Latvijā.

Gapoņenko paudis patiesībai neatbilstošus paša izdomātus apgalvojumus, ar kuriem centies latviešus attēlot kā naidīgi noskaņotus pret Latvijā dzīvojošajiem krieviem. Gapoņenko paudis apzināti nepatiesu Latvijas valsti un latviešus nomelnojošu informāciju par it kā mūsu valstī notiekošu krievu vajāšanu, aizliegumu runāt krievu valodā, kā arī par to, ka krievvalodīgo skolu slēgšana ir pret krieviem veikts etnocīds. Ar tādiem apgalvojumiem Gapoņenko krievvalodīgajos radīja vai pastiprināja naidu pret latviešiem un Latvijas valsti kopumā. Gapoņenko savas uzstāšanās laikā kategoriski teicis, ka apturēt Baltijas valstu, tostarp Latvijas, it kā izvērsto etnocīdu pret krieviem var tikai Krievija kā “mātes valsts”, kā arī pauda, ka Krievijai vajadzētu  ieviest bargu likumu, ar ko varētu vērsties pret šī etnocīda veicējiem. Gapoņenko arī teicis, ka viens no risinājumiem, lai Baltijā apturētu etnocīdu, varētu būt Krievijas iebrukums Baltijā, kam ne vien jāgatavojas, bet arī savlaicīgi jānodrošina ideoloģiska gatavība. Gapoņenko aicināja Krieviju rīkoties, lai atrisinātu Baltijā un tieši Latvijā it kā reālo situāciju, kur viena tautība valdot pār krieviem. Gapoņenko teicis, ka vienīgais veids, kā nodrošināt krievu tiesības Baltijā, tostarp Latvijā, ir krievu atgriešanās Krievijas sastāvā kopā ar teritoriju, kurā viņi jau ilgstoši dzīvojuši. Tādējādi krievu aktīvists norādījis, ka Latvijas valsts suverenitāte, kā arī teritoriālā neatkarība un vienotība ir apdraudējums krieviem un viņu tiesībām.

Apsūdzība uzskata, ka Gapoņenko izteikumi publiski izraisīja un vairoja nacionālo naidu un nesaticību starp divām etniskajām grupām – latviešiem un krieviem. Apzināti paužot nomelnojošu informāciju par Latvijas valsti, sniedzot patiesībai neatbilstošas naidu un nesaticību veicinošas ziņas, kas sekmē Krievijas ģeopolitiskās intereses, kas jau tā ir mērķtiecīgi vērstas pret Latviju un pārējām Baltijas valstīm, atbalstot Krievijas kā agresorvalsts aktivitātes, sniedzot informatīvo atbalstu Krievijas un tās organizācijas politiskajām un militārajām aktivitātēm, Gapoņenko personu grupā palīdzēja Krievijai un NVS institūtam veikt darbības, kas vērstas pret Latvijas Republikas neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts iekārtu un drošību.

“Ja būtu zinājis...”

Aleksandrs Gapoņenko neatzina, ka ir izdarījis noziedzīgus nodarījumus. Liecinot tiesā, Gapoņenko stāstīja, ka 2025. gada februāra sākumā viņam esot piezvanījis Ruslans Pankratovs un palūdzis uzstāties NVS institūta seminārā, kuru organizēja zvanītājs. Lūgums bijis, lai Gapoņenko uzstātos ar runu, kurā skaidrotu, ar ko etnocīds atšķiras no genocīda. Pasākuma nosaukums apsūdzētajam neesot bijis zināms. Ja viņš to būtu zinājis, tad noteikti nepiekristu. Tiesā Gapoņenko pauda uzskatu, ka etnocīds nemaz nevar būt kara sagatavošanas faktors. Viņaprāt tas varbūt varētu būt tikai iemesls, lai izprovocētu karu, bet tas esot kas cits. Par etnocīdu Gapoņenko savā runā esot izteicies racionāli, izmantojot zinātnisku redzējumu.

Apsūdzētais neesot zinājis, ka viņa uzstāšanās tika ierakstīta. Kad pārtraukumā esot to uzzinājis, tad pieprasījis, lai viņa uzstāšanās no ieraksta tiktu izņemta. Tā viņš rīkojies tādēļ, ka vairāki semināra dalībnieki uzstājušies ar tāda satura runām, kas viņam esot bijušas pilnīgi nepieņemams. Viņš to paziņojis publiski, Gapoņenko viedokli esot atbalstījis Romans Samuļs, kurš arī piedalījies šajā pasākumā. Vēl ir informācija par to, ka starp dalībniekiem bija arī Andrejs Mamikins (bijušais Eiropas Parlamenta deputāts, tagad prokremliskais aktīvists, kurš aizbēga uz Krieviju) un Sergejs Muļivanovs (kādreiz partijas "Latvijas Krievu savienība" pārstāvis). Arī Pankratovs esot piekritis izņemt no ieraksta Gapoņenko uzstāšanos. Taču jau 5. februārī draugi atsūtījuši apsūdzētajam Marata Kasema publikāciju sociālajā tīklā “X”, kurā autors solīja atrast video ar Gapoņenko, lai “iesēdinātu viņu cietumā”. Pēc tam NVS institūta mājaslapā esot parādījies arī pilnais ieraksts. Kasems to aiz atriebības esot izplatījis sociālajos tīklos. Apsūdzētais neesot vainīgs, ka runa, ko viņš teica konferencē, kļuvusi publiski pieejama. Arī savā pēdējā vārdā, kuru Gapoņenko teica divas stundas, apsūdzētais savu vainu neatzina.

Taču prokremliskā aktīvista Aleksandra Gapoņenko attaisnojumi tiesu nepārliecināja –  ar Rīgas rajona tiesas tiesneses Sindijas Zemītes spriedumu viņš atzīts par vainīgu  un sodīts ar brīvības atņemšanu uz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz trim gadiem. Gandrīz gadu no šī soda apsūdzētais jau izcietis, jo apcietinājumā atrodas kopš 2025. gada 13. februāra. Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Jau iepriekš tiesāts

Kā atgādina ziņu aģentūra LETA, Gapoņenko jau iepriekš ticis notiesāts par nacionālā naida izraisīšanu un pret Latviju vērstā darbībā, kā arī viņš apsūdzēts vēl vienā lietā. Augstākā tiesa 2022. gada pavasarī nepieņēma kasācijas sūdzību, un spēkā stājās Rīgas pilsētas tiesas spriedums, ar kuru Gapoņenko atzīts par vainīgu nacionālā naida izraisīšanā un pret Latviju vērstā darbībā, piespriežot viņam nosacītu brīvības atņemšanu. Šajā lietā Gapoņenko bija apsūdzēts, piemēram, par to, ka laikā no 2017. gada nogales līdz 2018. gada pavasarim internetā izplatīja Krievijas propagandas medijos lietotus nepatiesus apgalvojumus par fašisma atdzimšanu Latvijā, par krievvalodīgo iedzīvotāju vajāšanu un iespējamu genocīdu pret Latvijas krievvalodīgajiem, ko īstenošot Latvijas armija un NATO sabiedrotie. Kādā paša sagatavotā rakstā Gapoņenko vēstīja, ka Latvijā ierodas ASV specvienību karavīri, kuri uzdošoties par krievu nemierniekiem un sarīkošot masu nekārtības, lai rastos pamats vērsties pret krievu kustības līderiem. Gapoņenko vairākas reizes pieminēts Valsts drošības dienesta gada pārskatos.