-8.6 °C
Neskatoties uz Kremļa paziņojumiem Rietumu auditorijai, Krievijas teritoriālās un politiskās prasības Ukrainā sniedzas krietni ārpus Donbasa, teikts ASV Kara pētījumu institūta (ISW) analītiķu jaunākajā ziņojumā.
Saskaņā ar analītiķu novērojumiem Krievijas amatpersonas, jo īpaši Krievijas galvenais sarunvedējs Kirils Dmitrijevs, apgalvo, ka Ukrainas karaspēka izvešana no Donbasa varētu būt "ceļš uz mieru". Tajā pašā laikā citas amatpersonas, piemēram, ģenerālis Valērijs Gerasimovs, piemin buferzonas Harkivas, Sumu un Dņipropetrovskas apgabalos, kas liecina par daudz plašākām teritoriālajām ambīcijām.
Saskaņā ar ISW datiem Krievija izvirza arī politiskus un stratēģiskus mērķus, tostarp prasības NATO un Rietumvalstīm.
Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta direktors Sergejs Nariškins izteicies, ka miermīlīgam noregulējumam būtu jārisina kara pamatcēloņi, bet Krievijas Valsts domes Aizsardzības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Žuravļevs uzsvēris, ka Donbass nav galvenais jautājums, pieminot NATO un "Ukrainas neonacisma" tēmas.
ISW norāda, ka šīs prasības atkārto Krievijas 2021. un 2022. gadā pausto nostāju, kas paredz ierobežot NATO paplašināšanos, atgriežot to 1997. gada robežās, un aizstāt Ukrainas demokrātisko valdību ar Maskavas ielikteņiem.
Institūta analītiķi vērš uzmanību uz Krievijas mediju un ultranacionālistu izdevumu publikācijām, kurās norādīts, ka pat Ukrainas karaspēka izvešana no Donbasa būtu tikai pagaidu solis pirms citu Krievijas prasību, tostarp denacifikācijas un demilitarizācijas, īstenošanas.
Krievijas amatpersonu paziņojumi vietējai auditorijai apstiprina, ka Krievija neapmierināsies ar ierobežotu miera risinājumu un vēlas pilnīgu Ukrainas kapitulāciju, brīdina ISW.
Krievija uzbrukusi Ukrainai ar raķeti "Iskander-M" un 146 droniem
Krievijas karaspēks naktī uz trešdienu uzbrucis Ukrainai ar ballistisko raķeti "Iskander-M" un 146 droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
No 146 droniem 103 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem.
Reģistrēts ballistiskās raķetes un 36 trieciendronu trāpījumi 22 vietās.
Aptauja
Vai Vladimirs Putins varētu izmantot kodolieročus?
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
