Kultūrzīmju izvēle: 5. nedēļa kultūrā — izrādes, koncerti, izstādes, filmas, aktualitātes

Piedāvājam ieskatu aktuālo kultūras notikumu kalendārā.

Trīs aizraujoši teātra piedzīvojumi

Trīs teātra izrādes – melnā humora cauraustais Gata Šmita iestudētais "Milzis" Dailes Jaunajā zālē ar pirmizrādi rīt, 29. janvārī, un brita Daniela Rageta veidotā izaicinošā "Sapņu novele" Lielajā zālē (piektdien, 30. janvārī), kā arī pārdomas rosinošais Ādolfa Šapiro veidotais "Dons Kihots" Jaunajā Rīgas teātrī (3. februārī). Ja runa ir par kultūras piedzīvojumu izvēlēm, tad šī ir īsta teātra nedēļa.

Marka Rozenblata debijas luga "Milzis" rāda fascinējošu velnišķīgi harismātiskas personas portretu.

Foto: Publicitātes

Iedvesmojoties no patiesiem notikumiem, Marka Rozenblata debijas luga "Milzis" (no angļu valodas tulkojis režisors Gatis Šmits) rāda fascinējošu velnišķīgi harismātiskas personas portretu un ar melnā humora palīdzību pēta atšķirību starp izsvērtu personisko viedokli un bīstamu, sabiedrībai nepieņemamu retoriku. Slavenajam bērnu grāmatu autoram Roaldam Dālam (lomā – Ģirts Krūmiņš) 1983. gada vasara ir īpaši liels izaicinājums. Pārvarot stipras muguras sāpes, rakstnieks gatavo publicēšanai savu romānu "Raganas", kas kļūs par bestselleru. Savukārt nesenā recenzijā par grāmatu, kas ataino 1982. gada Izraēlas iebrukumu Libānā, Izraēlu Dāls salīdzinājis ar Hitlera Trešo reihu un ebrejus ar "slepkavnieciskām mūķenēm". Viņa antisemītiskie izteikumi izraisa nosodījuma lavīnu presē, pēc kuras kādā karstā vasaras pēcpusdienā Dāla ģimenes mājā notiek negaidīta konfrontācija...

Kad pēc Artura Šniclera lugas tapušās izrādes "Sapņu novele" varonis Frenks (Arturs Krūzkops) uzzina par sievas Alises (Ieva Segliņa) iekāri pret svešinieku, iztēle iedzen vīru apsēstībā. Lai arī tuvība bija iedomāta, Alises sacītais viņu nomoka, un viņš dodas pilsētā, apņēmies piepildīt savas fantāzijas... Kad tika publicēta Artura Šniclera "Sapņu novele" (1926), tā kļuva par skandālu, satricinot Vīnes pieklājīgo 20. gadsimta sabiedrību ar savu neslēpti erotisko valdzinājumu un iepriekš neredzētu zemapziņas portretējumu. Jaunu Šniclera darba interpretāciju, kas piedzīvos pasaules pirmizrādi, radījis šobrīd Eiropā aktuālais režisors Daniels Ragets un atzītais dramaturgs Saimons Stīvenss.

Šī ir režisora Ādolfa Šapiro atgriešanās Lāčplēša ielā 25 pēc 34 gadiem.

Foto: Mārtiņš Vilkārsis/Publicitātes

"Poētiska izdoma vai ikdienas proza? Brīnišķīgs neprāts vai pie zemes velkošs saprāts? Atgrūšanās un savstarpēja ietekme. Dona Kihota un Sančo Pansas stāsts izgaismo dzīves teātri un teātra dzīvi. Šajā gaismā ir skaidrāk saredzama mūsdienu pasaules mētāšanās starp vientuļnieku cēlajiem nodomiem (tie vienmēr ir naivi) un samierināšanos ar realitāti, šo rūgto pieredzi," par savu JRT Lielajā zālē iestudēto izrādi "Dons Kihots" stāsta režisors Ādolfs Šapiro. Viņa veidotais Jaunatnes teātris 20. gs. otrajā pusē bija viens no Latvijas nozīmīgākajiem mākslas un garīgās dzīves centriem. Šapiro veidotās izrādes 30 gadu garumā aicināja domāt par būtiskiem dzīves jautājumiem un uzrunāja ar novatoriskiem teātra formas meklējumiem. Lāčplēša ielā 25 tapa Latvijai būtiskie iestudējumi "Centrifūga", "Sniegotie kalni", "Trešās impērijas bailes un posts"... Režisora darbs Jaunatnes teātrī ir iekļauts Latvijas Kultūras kanonā. 1992. gadā pēc Jaunatnes teātra likvidācijas režisors pameta Latviju. Šī ir viņa atgriešanās pēc 34 gadiem. Lomās – Kaspars Znotiņš (Dons Kihots), Gundars Āboliņš (Sančo Pansa), Baiba Broka, Ivars Krasts, Jānis Skutelis u.c.

Godinot Hercu Franku 100. gadskārtā

Nacionālā Kino centra portāls "filmas.lv" sadarbībā ar Latvijas Nacionālā arhīva Valsts kinofotofonodokumentu arhīvu izveidojis režisora, Latvijas dokumentālā kino klasiķa, Rīgas poētiskā stila pamatlicēja jubilejas kolekciju, kas pieejama tiešsaistē bez maksas visā Latvijā. Izlasē iekļautas 10 dokumentālās filmas (1963–2002), un vairākas no tām pirmoreiz pieejamas latviešu valodā. Starp filmām ir "Esības prieks" (1974), "Aizliegtā zona" (1975), "Sāļā maize" (1965), "Augstā dziesma" (1989), "Laimes pakavs" (1985), "Ebreju iela" (1992), "Flashback" (2002) u.c.

Korelli mūzikas burvība

Sestdien, 31. janvārī, Rīgas Domā skanēs koncertprogramma "Vai dzirdi, kā tā runā?". Uzstāsies senās mūzikas apvienība "Concerto Riga", kurā muzicē Laura Šarova (baroka vijole), Marianna Puriņa (baroka vijole), Māra Botmane (baroka čells), Gertrūda Krauksta (pozitīvs). Koncerts veltīts baroka laikmeta izcilajam komponistam Arkandželo Korelli un viņa baznīcas sonātēm ("Sonata da chiesa"), žanram, kurā spilgti atklājas viņa skaidrā muzikālā domāšana un izteiksmes spēks. Programmā skanēs septiņas baznīcas sonātes, ļaujot baudīt niansēm bagātas harmonijas, aizrautīgas melodijas un virtuozu enerģiju.

"V.I.V.A." grupas skatījums

"V.I.V.A.".

Foto: Publicitātes

Kultūras centrā "Siguldas devons" līdz 14. februārim apskatāma mākslinieču apvienības "V.I.V.A." izstāde "Rakstīt uz baltas sienas mēnešus". Apvienībā "V.I.V.A." kopš 2006. gada darbojas četras Latgales gleznotājas – Vēsma Ušpele, Ilze Griezāne, Vija Stupāne un Agra Ritiņa. Nosaukums veidots no viņu vārdu pirmajiem burtiem, taču tulkojumā no latīņu valodas tas nozīmē "Lai dzīvo!", kas lieliski raksturo radošā kvarteta mākslinieciskās darbības rezultātu.

Sacenšas jaunie diriģenti

Starptautiskajā jauno kordiriģentu konkursā, kurā piedalījās 15 jaunieši no Latvijas mūzikas vidusskolām, uzvarējuši Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas un Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas pārstāvji. Pirmo vietu ieguva Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas audzēkne Viktorija Isajeva un Oskars Freimanis no Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas. Otrā vieta – Ģertrūdei Tarandai no Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas, kā arī Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēknei Justīnei Stilvei.