-6.9 °C
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka Krievija karā pret Ukrainu vienā mēnesī zaudē vairāk karavīru nekā Padomju Savienība zaudēja desmit gados karā Afganistānā.
Pirmdien, sākot iniciatīvu, kuras mērķis ir novērtēt Ukrainas dronu vienību darbību, Zelenskis brīdināja, ka mūsdienu karadarbība ir atkarīga no tā, "kurš ir ātrākais un spēcīgākais tehnoloģiju izmantošanā, tehnoloģiju maiņā". Viņš norādīja, ka Ukraina jau ir pasaules līdere bezpilota karadarbībā un ka tās vienības 2025. gadā uzbruka vairāk nekā 800 000 Krievijas mērķu, turklāt lielākā daļa bezpilota lidaparātu, ko izmanto Ukraina, ir pašu ražoti.
Zelenskis sacīja, ka 2025. gada decembrī tika nogalināti vai smagi ievainoti 35 000 Krievijas karavīru, piebilstot, ka Padomju Savienības armija desmit gadus ilgajā karā Afganistānā zaudēja uz pusi mazāk.
Tomēr Ukrainas prezidents uzsvēra, ka Ukrainas armijai ir jāsasniedz tāds līmenis, lai Krievijas ikmēneša zaudējumi pārsniegtu tās spēju papildināt savu karaspēku, kas, pēc viņa domām, ir aptuveni 50 000 jaunu karavīru mēnesī. "Tas neapšaubāmi ir grūts mērķis, taču tas ir slieksnis, kad Krievija sāks pārskatīt savu rīcību un to, kāpēc tā karo," uzskata Zelenskis. Viņš arī uzsvēra, ka ir svarīgi turpināt attīstīt aizsardzību pret Krievijas bezpilota lidaparātiem.
Pagājušajā nedēļā Davosā notikušajā Pasaules ekonomikas forumā Zelenskis paziņoja, ka 2025. gadā kritušo vai smagi ievainoto Krievijas karavīru skaits pieauga no 14 000 līdz 35 000 mēnesī. Viņš piebilda, ka, lai gan pašlaik Krievija mēnesī mobilizē 40 000 līdz 43 000 karavīru, tā ir sākusi zaudēt līdz pat 45 000 karavīru.
"No šiem 43 000 aptuveni 10% līdz 15% dezertē, un ir arī ievainotie (..). Var redzēt, ka viņu armija vairs nepalielinās, kas ir pateicoties mūsu dronu tehnoloģijām un dronu operatoriem," norādīja Zelenskis.
Šie skaitļi saskan ar Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas datiem.
Ministrija 2025. gada novembrī paziņoja, ka kopš pērnā gada sākuma nogalināti vai smagi ievainoti 382 000 Krievijas karavīru jeb vidēji mēnesī aptuveni 34 700.
Saskaņā ar Lielbritānijas Aizsardzības ministriju kopš 2022. gada februāra, kad Krievija atkārtoti iebruka Ukrainā, ir nogalināti vai smagi ievainoti aptuveni 1 225 000 Krievijas karavīru.
2025. gadā Krievija ieņēma mazāk nekā 1% Ukrainas teritorijas, gada nogalē ziņoja Ukrainas analītiskais centrs "DeepState", kas veic karadarbības monitoringu.
Krievijas dronu triecienā Odesā ievainoti vismaz 22 cilvēki
Krievijas dronu triecienā Odesā ievainoti vismaz 22 cilvēki, otrdien paziņojis Odesas kara administrācijas vadītājs Serhijs Lisaks.
Lisaks platformā "Telegram" ziņoja, ka cietuši vairāki daudzdzīvokļu nami un vienģimenes mājas, infrastruktūras objekts un baznīca pilsētas centrā. Naktī pilsētā izcēlušies vairāki ugunsgrēki.
Harkivas apgabals bez elektroapgādes
Krievijas uzbrukumu rezultātā 80% Harkivas apgabala palikuši bez elektroapgādes, otrdien paziņojis apgabala administrācijas vadītājs Olehs Sinehubovs.
"Mūsu enerģētikas sektors ir pakļauts ienaidnieka triecieniem - ir diezgan nopietni bojājumi," savā "Telegram" kanālā paziņoja Sinehubovs.
Viņš norādīja, ka Krievija uzbrukumos izmantoja daudzlādiņu reaktīvās iekārtas "Tornado-S" un lidrobotus "Shahed".
"Mēs saprotam, ka daļa Harkivas ir bez elektroapgādes, visā reģionā piemēroti arī ārkārtas atslēgšanas grafiki. Līdz šim mēs strādājam praktiski visu diennakti, lai nekavējoties novērstu sekas un atjaunotu bojāto enerģētikas nozari," paziņoja Sinehubovs.
Viņš norādīja, ka Krievijas uzbrukumu rezultātā tika ievainoti divi cilvēki, bojātas divas izglītības iestādes un dzīvojamās mājas.
Pēdējās nedēļās Krievija veic masveida triecienus Ukrainas enerģētikas objektiem.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
