23,7 miljoni eiro krāpnieku rokās — pērn iedzīvotāji zaudējuši gan uzkrājumus, gan īpašumus

2025. gadā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpa vismaz 23,7 miljonus eiro, kas ir būtisks pieaugums salīdzinājumā ar 2024. gadu, kad zaudējumi sasniedza 16 miljonus eiro. Valsts policijā (VP) pērn reģistrēti kopumā 8701 ar krāpšanām un to mēģinājumiem saistīti notikumi, bet 3165 gadījumos iedzīvotājiem faktiski izkrāpti 23 767 429 eiro, informē VP.

Policija norāda, ka krāpnieku guvums arvien biežāk pārsniedz skaidras naudas un banku uzkrājumu apmēru — iedzīvotāji atdod dārglietas, kriptovalūtu, bet atsevišķos gadījumos pat pārdod nekustamos īpašumus, lai iegūto naudu nodotu krāpniekiem.

Visizplatītākais krāpšanas veids 2025. gadā bija telefonkrāpšanas — reģistrēti 6479 gadījumi, kas veido aptuveni 55% no visām krāpšanām. Tās bijušas arī vispostošākās — iedzīvotāji šādi zaudējuši vairāk nekā 13 miljonus eiro.

Krāpnieki visbiežāk uzdevušies par komunālo pakalpojumu sniedzējiem, radiniekiem,

mobilo sakaru operatoriem vai Valsts policijas amatpersonām, saziņai izmantojot WhatsApp, Telegram, Facebook Messenger un citas platformas. Par upuriem pārsvarā kļuvuši iedzīvotāji vecumā virs 60 gadiem, īpaši 70–90 gadu grupā.

Otrs izplatītākais krāpšanas veids bija krāpnieciskās īsziņas — 2025. gadā reģistrēti 732 šādi gadījumi, kuros zaudēti 734 671 eiro. Cietušie visbiežāk bijuši vecumā no 40 līdz 59 gadiem. Krāpnieki sūtījuši viltus ziņas tiesu, CSDD, VID un kurjerdienestu vārdā, aicinot ievadīt bankas un identifikācijas datus vai apstiprināt darbības ar Smart-ID.

Aktuālas saglabājās arī investīciju krāpšanas — reģistrēti 479 gadījumi ar kopējiem zaudējumiem 6,7 miljonu eiro apmērā. Policija norāda, ka personas nereti pašas sazinājušās ar krāpniekiem, reaģējot uz sociālajos medijos izvietotām reklāmām ar viltus veiksmes stāstiem. Tieši investīciju krāpšanās visbiežāk tiek zaudētas lielākās summas, jo krāpšana norit ilgstoši, radot ilūziju par peļņu.

Papildus tam policijā pērn reģistrēta pikšķerēšana ar viltus e-pastiem, maksājuma uzdevumu krāpšanas, romantiskās krāpšanas un fiktīvas loterijas, kuru kopējie zaudējumi mērāmi vairākos miljonos eiro.

Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieks Oļegs Filatovs uzsver, ka

krāpniecība Latvijā kļuvusi par sistemātisku problēmu,

un aicina iedzīvotājus būt īpaši modriem. Policija aicina kritiski izvērtēt jebkuru zvanu, īsziņu vai e-pastu, kuros tiek prasīta personīgā vai banku informācija, uzsverot, ka lielāko daļu krāpšanu iespējams atpazīt un novērst, saglabājot vēsu prātu.